Kāpēc bērni melo?

Kāpēc bērni melo?

29. Mar 2011, 13:31 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bērni mēdz mānīties par visu, un savā ziņā tas ir tikai dabiski, jo bērns taču vēl tikai iepazīst pasauli un lēnām saprot, ka stāstīt lietas, kas nav patiesība, ir slikti, jo mazi bērni neredz atšķirību starp meliem un patiesību.


Pētījumu parādījuši, ka meli pirmsskolas vecumā ir arī laba zīme, jo liecina par augstāku IQ līmeni, jo arī meli ir pārdomātāki un interesantāki.

 

Tomēr lielākā daļa vecāku, vēlas bērnam iemācīt, ka meli nav labi un turpmākās dzīves laikā, lai saglabātu labas attiecības, melot nav ieteicams.

 

Katrā vecumā bērni atrodas atšķirīgā attīstības stadijā, līdz ar to arī meli ir atšķirīgāki.

 

Bērns, kurš sācis jau staigāt

 

Tu esi pārliecināta, ka ir laiks nomainīt autiņbiksītes, bet pārjautā vai tiešām tā ir taisnība, bērns visticamāk nosauks cita bērna vārdu, kuram it kā ir jāmaina autiņbiksītes, jo negribēs izjust šo mainīšanas procesu. Ar meliem bērns izvairās no nepatīkamiem procesiem un sajūtām. Šajā vecumā meli ir viegli atpazīstami.

 

Nav vajadzības spiest bērnu teikt patiesību, pirms viņš ir sapratis, ka melošana ir slikta un nepareiza. Ja bērns rausta kaķi aiz astes, un apgalvo, ka viņa iedomu draugs rīkojās līdzīgi, labs veids, kā reaģēt ir „Arī kaķim ir jūtas, arī viņam sāp” vai arī, ja bērns saplēsis vāzi- „Redzi, kāds saplēsis vāzi!”. Labākais risinājums, norādīt uz neveiksmi, bet necensties uzreiz vainot bērnu, pat, ja viņš bijis vainīgs.

 

Pirmsskolas vecuma bērns

 

Tas ir vecums, kad bērna prāts ir pārņemts ar ilūzijām, iedomu draugiem, pasakām, līdz ar to arī meli var būt nereāli, ar īstenību nesaistīti. Bērna meli var līdzināties pasakām, kā arī tās var būt kādas apslēptākas vēlmes. Piemēram, bērna iedomu draugi pastāv, jo realitātē īstu spēļu biedru viņam nav.

 

Par šāda veida fantāzijām ir jāsāk uztraukties tikai tad, ja tiešām bērns noslēdzas sevī un laiku pavada kopā ar iedomu draugu. Ja tavam bērnam ir reāli spēļu biedri, tad šādas iedomas nav bīstamas.

 

Skolas vecuma bērns

 

Šajā vecumā ir gan mazie meli, gan jau lielāki un nopietnāki. Melots tiek dažādu iemeslu dēļ, lai neaizvainotu citus, lai izvairītos no soda. Bērns, kurš jau ir uzsācis skolas gaitas, ir pietiekoši apzinīgs, lai pirms sodīšanas Tu ar viņu kārtīgi aprunātos. Bieži bērni melo, jo kaut kas nav skaidrs. Piemēram, saistībā ar skolas darbiem.

 

 

Pusaudžu vecums

 

Kad bērns jau ir kļuvis par pusaudzi, pavisam ticams, ka atklātība, kas bija starp vecākiem un bērnu pirms 1-2 gadiem, pazudīs, ne velti saka, ka pusaudžu gadi ir visgrūtākie un spurainākie. Speciālisti uzskata, ka bērni, kuri 13 gadu vecumā vecākiem stāsta visu, vēl nav pieauguši.

Pusaudži melo, jo, lai arī viņi nevēlas pieaugušo palīdzību, viņiem tā ir vajadzīga, jo bērns atrodas tikai savas attīstības sākumā. Šajā vecumā pusaudžu tradicionālākie meli saistīti ar skolu, mājasdarbiem, kuri pēc stāstītā tiek pildīti, bet patiesībā darba burtnīcas ir tukšas un neaizpildītas.

 

Pusaudzim savus melus novērtēt var palīdzēt, jūsu, kā vecāku, piemērs, tas kā meli negatīvā nozīmē var ietekmēt dzīvi un attiecības.

 

Vai jūsu bērns mēdz melot? Kā jūs cīnāties ar tiem?

princesemince princesemince 11. Jun 2011, 14:42

mums arī vēl mazs (2gadnieks), bet jau no pusotra gada, kad valoda tiktāl attīstījās, sāka "stāstīt" dažādus izdomātus notikumus. šobrīd, piemēram, viņam ir lielas bailes no guļamistabas lampas, jo tā, kamēr viņš guļ, gan dzied, gan runā. esam iemācījušies, ja lampa traucē, jāsaka "kuš, lampa!" - reizēm tas nostrādā, bet reizēm - nē. es gan šobrīd vēl nebaiļojos par šo dzīvo iztēli, vairāk priecājos, ka bērns prot visu ko izdomāt, bet kā būs ar skolas vecumu... nez, atliek cerēt, ka būsim radījuši labu piemēru 😀

11. Jun 2011, 13:41

Mums vēl ir mazi bērni, bet mazākais jau tagad mānās, ja prasu, piemēram, kurš ir izlējis ūdeni uz grīdas vai kurš biksītes piečurājis, viņš vienmēr atbild: "Mamma"! Pagaidām par to tikai pasmejamies! Lielākā (3.3g) meita izstāsta visu kā ir, bet viņai ļoti patīk fantazēt, dzirdētus stāstus vai notikumus adaptē savai situācijai un izstāsta tā it kā tas noticis ar viņu vai viņas bērniņu, māsīcu vai vēl kādu citu.