25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Mūsdienu bērni ir aktīvāki un nedaudz citādāki kā iepriekšējās paaudzēs augušie,bet kad vajadzētu uztraukties, ka bērns ir pārāk hiperaktīvs? Faktorus, kad vajadzētu griezties pie speciālista uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) noteikšanai, skaidro psiholoģe Diāna Zande.
Ir bērni, uz kuriem paskatoties šķiet „viņiem biksēs dzīvo skudras”, jo liekas, ka viņi nekad neklausās un neseko norādījumiem. Ir vecāki, kuri cer, ka tas pāries pats no sevis, bet reizumis rodas aizdomas par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu.
„Cik sarkanos karodziņus Tu redzi?”
„Hiperaktivitāte un impulsivitāte ir divas no UDHS pazīmēm (lai gan ne visi bērni ar UDHS ir hiperaktīvi),”stāsta psiholoģe. „Pie citiem simptomiem var pieskaitīt: nespēju noturēt uzmanību, nespēju izpildīt konkrētus uzdevumus, nespēju sekot norādēm, atmiņas traucējumus, nespēju nosēdēt mierīgi.”
Protams, šīs pazīmes var tikt piemērotas gandrīz ikvienam aktīvam bērnam, tomēr galvenais jautājums vecākiem: Vai šie simptomi ietekmē bērna spēju funkcionēt un dzīvot?
Vai bērnam ir citas attīstības problēmas?
Ja bērns ir vispārīgi nenobriedis, viņš var to pārvarēt pats pēc sava attīstības tempa. Bet ja bērnam ir motoro, valodas vai citu spēju aizturēšana, vecākiem nevajadzētu nogaidīt. Šie traucējumi var būt saistīti ar UDHS vai ar grūtībām mācīties. Jebkurā gadījumā- jo ātrāk šīs problēmas tiks diagnosticētas, jo labāk tas būs bērnam. Ja UDHS ir iedzimts ģimenē, tad tas ir vēl viens labs iemesls, lai pēc iespējas ātrāk aizvestu bērnu pārbaudīties.
Vai viņš atpaliek?
„Ja bērns ir mazāk sociāls ar apkārtējiem, viņš patstāvīgi tiek sabārts un vai viņa rīcība ir nedroša, negaidi, bet labāk dodies pie speciālista,” iesaka psiholoģe.
Vai Tavs bērns pieskaitāms pie aktīvajiem vai lēnīgajiem?
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv
nu jā, aizmirsu piebilst, ka manam vispār nav pacietības - ja kāda lieta nesanāk pirmajās 10 sekundēs, sāk ārdīties, skaļi bļaut, mest priekšmetus pa gaisu. uzmanību noturēt praktiski nespēj. spēlēties ar kaut kādām mantām sācis tikai tagad - 2 gadu vecumā, līdz tam pats nekad nespēlējās, nerunājot, ka nespēlējās ar rotaļlietām. pacietība arī nav stiprā pusē - ja jāpagaida, kamēr ieliešu krūzītē ūdeni padzerties, rausta mani aiz drēbēm, jo pat tās 5 sekundes ir par ilgu. taču tad, kad ir uzmanības centrā vairākiem cilvēkiem, rāda visādus pigorus, ķēmojas, kā dēļ to pacietības neesamību un mūžīgo nogarlaikotību saistu ar faktu, ka viņam patīk būt "sabiedrības dvēselei".
Mans dēls vienmēr ir bijis ļoti aktīvs,superaktīvs,bet tai pat laikā var koncentrēties uz lietām,kas interesē.Visas dienas garumā dēls tik skrien,lec,dzied,ne sekundi nav miera,bet piemēram liek puzles bez jebkadām problēmām.Mierīgi,sakoncentrējies un izdara līdz galam.Tā kā esmu parliecinata,ka mans dēls ir vienkārši aktīvs,tads temperaments.
Mans bērns pieskaitāms pie superaktīvajiem. Nekad nespēj apstāties, visu laiku ir kustībā, baiļu sajūtas nav, kā jau augstāk minēts - nedzird un nepilda norādījumus. Pašlaik es to pieņemu kā temperamentu, tā kā pati esmu bijusi mierā nenoturams bērns. Ja, aizejot bērnudārzā un vēl nedaudz pieaugot, nekas nemainīsies, noteikti vērsīšos pie kāda speciālista, lai novērtē situāciju. Tā kā attīstības traucējumi nav novēroti, pagaidām pārāk neuztraucos. Vienkārši ir nedaudz grūtāka ikdiena kā tas ir citiem vecākiem, kam bērniņi lēnīgāki.