Kā tikt galā ar atšķirīgiem audzināšanas stiliem?

Atšķirīgi audzināšanas stili neizslēdz abpusēju atbalstu, tomēr noteikti ir jāizvairās no tā, ka bērni un vecāki izspēlē vienu pret otru konkrētās situācijās. Tāpat atšķirīgiem audzināšanas stili nav domāti, lai risinātu konfliktus, kas ir radušies partneru starpā.

Atšķirīgi audzināšanas stili izdodas tikai tad, ja visi iesaistītie ievēro pāris pamatnoteikumus:

-    No sākuma vecākiem pašiem ir jāizlemj, kas viņiem ir tuvāks. Ja tētim patīk vairāk blēņoties un dauzīties ar mazajiem, viņš uzņemas atbildību par šo rituālu.

-    Noteikti jārēķinās arī ar sekām, kādas izraisa katrs rituāls. Ja mammai no rīta ir jācīnās ar to, ka bērni nevar pamosties, jo tētis viņus ir pārāk vēlu nolicis gulēt, tad ikdienā šāds gulētiešanas rituāls nederēs, bet viņš to varētu īstenot piektdienas un sestdienu vakaros, kad nākamā rītā bērni var izgulēties.

-    Noteikti ir jāņem arī vērā katra vecāka dzīves gudrība un pieredze, piemēram, ja māmiņa zina, ka vienam mazulim ir nepieciešams mazāk gulēt, nekā otram, tad tas ir jāņem vērā, tāpat kā tēt pieredze, ka kustību aktivitātes ir ārkārtīgi svarīgas veselīgai bērna attīstībai.

Pāra attiecības mazuļa pirmajā dzīves gadā