Ēšanas traucējumu ārstēšana

Ēšanas traucējumu ārstēšana ir ilgstošs un grūts process, kas reizēm prasa pat gadus. BKUS psihiatri Arnis Riževs un Laura Ķevere stāsta par ēšanas traucējumu ārstēšanu un to, kā vecākiem rīkoties, ja šķiet – bērns kļūst pārāk tievs.

Kā rīkoties vecākiem?

Vecāki, pamanot izmaiņas bērna ēšanas paradumos un ķermenī var grieztie gan pie psihologa, gan bērnu psihiatra. Bērnu psihiatrs ir bez maksas, kā arī nav nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta. Problēma gan ir tajā, ka meitenes, kuras slimo ar anoreksiju ļoti labprāt iet pie pediatra, diētas ārsta, ginekologa, bet ārkārtīgi baidās no psihologa un psihiatra.

Vieglākos gadījumos ārstēšana noteikti ir ambulatora, taču smagākos gadījumos jāārstējas stacionāri. Rīgā līdz 18 gadiem tas ir Bērnu klīniskajā slimnīcā. Bērnu psihiatrijas nodaļas ir arī gan Liepājā, gan Daugavpilī un citās Latvijas pilsētās.

Vecākiem arī nevajadzētu satraukties par to, ka bērns ir ārstējies psihiatrijas nodaļā, jo tas noteikti neatstās nekādas sekas uz turpmāko dzīvi, kā „sasmērēti dokumenti”.

Ārstēšanas taktika

Principā no ēšanas traucējumiem izārstēties var, bet ārstēšanas process ir ļoti ilgstošs. Pie ārsta parasti griežas bērni, kuri ir slimojuši ar ēšanas traucējumiem pusgadu, gadu vai vēl ilgāk. Tādēļ arī ārstēšanas ilgums labākā gadījumā ir gads, tomēr reāli ārstēšanas process ilgst gadiem. Slimībām ir arī iespējama hroniska gaita – ir, kad ir labāk, ir, kad kāds pārdzīvojums atkal izprovocē saasinājumu.

Visā pasaulē ir pieņemts, ka smagos ēšanas traucējumu gadījumos nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā, lai atjaunotu organisma iekšējo vidi, jo, piemēram,  anoreksiju pavada smagas ķermeniskas lietas-  mēnešreižu pazušana, ārkārtīgi zobu bojājumi, aknu bojājumi, smagi ādas bojājumi, plikpaurība. Ļoti smagos gadījumos nepieciešama slimnieku zondes barošana un atrašanās intensīvās terapijas nodaļās.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv