Es esmu pārliecināta, ka labāka ēdiena manai mazulītei nevar būt!

Es visu laiku biju un esmu pārliecināta, ka barot ar krūti bērnu ir ļoti, ļoti labi. Tas taču ir dabisks process. Tā dabā ir izdomāts un tā tam ir jābūt.

Protams, kad mana meitiņa piedzima, man no sākuma bija bail no tā, vai es pratīšu pareizi barot, vai pieniņa pietiks, jo no vecāku puses visu laiku bija jūtams spiediens. Mani vecāki mani laida pasaulē padomju laikos. Tad viss bija savādāk. Un mana mamma kaut ko savādāku nemaz nevarēja pieņemt.

No sākuma ir grūti gan mammai, gan mazulim. Jo deviņus mēnešus gaidījām līdz ieraudzīsim viena otru. Kad šis mirklis ir pienācis, tad jāmācās vienam pie otra pierast. Kad no Dzemdību nama mūs atveda mājās, meitiņa bija raudulīga, jo adaptējās pie jaunās vides. Visu laiku likās, ka mazā daudz guļ, bet maz ēd. Kad nosvinējām meitiņas 1 mēnesīti, izrādījās, ka meitiņa no dzimšanas ir pieņēmusies svarā par 1 kg un 150 gr. Tad gan visas šaubas izgaisa.

Manai meitiņai nesen nosvinējām 1. gada dzimšanas dieniņu. Es vēl baroju savu mazulīti ar krūti. Man nav plānots, kad es beigšu barot. Laiks rādīs. Tagad es domāju, ka barošu tik ilgi, cik varēšu. Visu laiku esmu barojusi un baroju savu meitiņu ar tādu gandarījumu un prieku, un pārliecību, ka priekš viņas veselības tas ir ļoti labi, kā arī psiholoģiski mazulīte jūt, ka es viņu ļoti, ļoti mīlu!!! :)

Uzzini vairāk par krūts zīdīšanas stāstu konkursu ŠEIT!