Sveiki,pastāstīšu Jums,kāds tad ir mana dēla hobijs!Jau no agras bērnu kājas,dēls ir sajūsmā par zivtelēm.Pat pirmais vārds no mutes izskanēja -Ziuvs... Tā arī aizsākās lielais hobijs-mākšķerēšana,tas laikam ir ļoti spēcīgs gēns,kas nāk no vīra puses,jo tētis mums makšķerē,opis arī,protams tā var turpināt.Kamēr maziņš pat piparkūkas cepām zivtiņu formās..Pašam prieki.

Ceļojot pa Latviju,pat tētis nenokaunējās piecelt dēlu agri norīta,lai parādītu lomu.Emīlu jau tas apmierina,ka tik zivs...Emīla senseijs zivju ķeršanas apmācītājs.

Tavu pacietību kaut ārā lietus līs,bet to ivi tak jāsagaida...Emīlam,ka tik ūdens vai tā peļķe,vai jūra. Kad bija maziņš,viņam visur dzīvoja zivis,pat zālē,jebkurš zars kalpoja par makšķeri.

Augam lielāki,tētis nu jau ņem līdzi uz nopietnākiem mērķeim-upe Ogre...

Jebkura zivtiņa tiks apčubināta,aptaustīta un appētita. Un skatos,ka mazā māsa arī tīri labi patīk tā fišingošana...

Tas ir apbrīnojami,ar kādu aizrautību Emīls gaida,katru nākamo makšķerēšanas brīdi.Kaut kā likās,ka tas pāries,bet izskatās,ka nē,jo makšķernieku veikaliem garām nevar paiet,neieskatoties,ko tad labu tur pārdod,kādu vizulīti vajadzētu,vai voblerīti.Un man tik atliek noklausīties,kārtējo stāstu.
Bet tas ir labi,jo labāk,lai bērns aizraujas ar svaiga gaisa hobiju un ir ar domām tājā,nekā domā,ka tagad varētu uzspēlēt kādu datorspēlīti.Arī zīmējot lielāko daļu figurē vai nu jūras dzīve,vai upes,vai akvārijs. Pat nācās iegādāties akvāriju,lai bērns priecājas...Nav mēģinājis ņemt talkā makšķeri un nav bijusi tāda doma,lai dabūtu laukā zivis.Laikam tomēr saprātīgs,kā nekā 6.gadi...