Ēd dārzeņus un uzņem vitamīnus: vai tas nav tikai māns? Jautājam ekspertei

Cik daudz vitamīnu un citu vielu ir saglabājušies tajos augļos un dārzeņos, kurus šobrīd varam iegādāties lielveikalos? Kādēļ ir tā, ka pēc jaunā gada dabiskais vitamīnu daudzums sarūk? Un kā savam organismam palielināt vitamīnu rezerves tagad – agrā pavasarī? Jautājam padomu ekspertei.

Atbild klīnikas Premium Medical uztura speciāliste Inga Pūce

Protams, ka vitamīniem un minerālvielām visbagātākie ir sezonas augļi un dārzeņi, kad tie tiek ievākti un ir gatavi. Visvērtīgākie ir tie, kas audzēti mūsu pašu reģionā, jo tos iespējams novākt patiešām gatavus. Nav noslēpums, ka tie augļi un dārzeņi, kas pie mums ceļo no tālām zemēm, bieži tiek novākti negatavi, lai tie garo un ilgo ceļu izturētu, pamazām gatavojoties. Mūsmājās audzētiem augļiem un dārzeņiem, tos glabājot dažādos veidos, pirmie un vislielākā apjomā iet zudumā vitamīni. Vitamīni un citas vērtīgas vielas samazinās ne tikai atkarībā no uzglabāšanas veida, bet arī no uzglabāšanas ilguma. Rudenī novāktajai ražai līdz pavasarim – martam, aprīlim vitamīnu vērtība atkarībā no veida samazinās no 40 līdz 100%.

Taču augļos un dārzeņos saglabājas arī daudz derīga (mikroelementi, šķiedrvielas, fermenti u.c.), tādēļ ir vērts arī pavasarī pārtikā lietot rudenī ievākto ražu. Pat ja augļi un dārzeņi ir ilgi glabāti, bet tie ir svaigi, nepārstrādāti, to vērtība būs daudz lielāka nekā konservētiem, jo apstrāde gan mazina uzturvērtību.

Piemēram, kāpostiem līdz pavasarim būs pazudusi puse C vitamīna, burkāniem – gandrīz viss C vitamīns, toties tajos gandrīz 80% būs saglabājusies tā būtiskākā vērtība – beta karotīns (palīdz sintezēt A vitamīnu). Savukārt pašmājās ievāktajos ābolos un bumbieros līdz pat pavasarim saglabājas gandrīz visas vērtīgās uzturvielas, izņemot C vitamīnu, kas tajos izsīcis jau pēc Ziemassvētkiem. Te gan jāpiebilst, ka C vitamīna tajos ir maz arī sezonas laikā, toties visos laikos saglabājas daudz kas cits vērtīgs -  minerālvielas, brīvās organiskās skābes, pektīns.

Pavasaris ir laiks, kad kāri vajadzētu izmantot to, kas dabā briest un kas ir uzkrājis īstu lādiņa spēku – tie ir pumpuri, asni, pirmie zaļumi, dīgsti. Ieteicams organismu spēcināt ar diedzētām sēklām – graudiem, redīsiem, lēcām, zirņiem, rutkiem u.c, jo sēklās mīt viss auga potenciāls. Ja šādas izdiedzētas sēklas pievienosiet ikdienas pārtikai – biezpienam, jogurtam, salātiem u.c., vairākas reizes palielināsiet tā uzturvērtību, jo tadējādi uzņemsiet vitamīnus, dažādus mikroelementus, hlorofilu, minerālvielas, šķiedrvielas un aminoskābes. 

Ne katram garšo pirmie zaļie augi, ko saucam arī  par nezālēm – nātru, pieneņu lapas, virza un balanda, bet, ja pieliksiet tās, tālu no pilsētas vides plūktas, klāt salātiem vai smalki sagrieztas pārkaisīsiet maizītei, piejauksiet zaļumu maisījumam, būsiet nepatiku pārvarējuši, bet organismam tiks laba, spēcinoša deva.

Mazliet vēlāk, kad pastiepsies rabarberu kāti, noteikti izmanojiet tos,“ iesaka uztura speciāliste.

Bet, kamēr gaidām dabīgos, pašmāju audzētos dārzeņus un zaļumus, ir vērtīgi apdomāt aptiekās iegādājamu vitamīnu kūres uzsākšanu.

Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv

Kā tu rūpējies par savām vitamīna rezervēm pavasarī?