Bērns ar stipru "mugurkaulu"

"Vārdnīca saka, ka griba ir cilvēka spēja rīkoties atbilstoši paša pieņemtajiem mērķiem un vērtībām. Mūsdienu psiholoģija gribu vairāk saista ar lēmumu pieņemšanu, iniciatīvu un atbildību. Un tieši no šā pēdējā vārda, manuprāt, jāsāk lobīt gribas jēdziens," pārliecināta psiholoģe Aiga Jankevica. Viņa norāda, ka savu gribu mazulis atklāj jau ļoti agri.

Savukārt vecākiem dota liela ietekme un atbildība, lai to ievirzītu sev vēlamā un sociāli pieņemamā gultnē. Visi taču vēlas, lai viņu atvasēm piemistu stiprs "mugurkauls", gribasspēks, spēja izteikt viedokli, izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību!

Tomēr bieži vien tieši bērna tuvākajiem aprūpētājiem pietrūkst uzņēmības, laika un gudrības, lai mazajā šīs īpašības ieaudzinātu.  Tā vietā daudzi izvēlas ieņemt autoritatīvu nostāju.

Pārorientēt uzmanību

"Pavisam mazs bērniņš izrāda savas vajadzības – pēc ēdiena, drošības, siltuma, ko vēl nevarētu nosaukt par gribu. Tā sāk parādīties nedaudz vēlāk, kad mazulis apvēlies un sāk iepazīt apkārtni. Viņu sāk interesēt lietas. Bērns tās vēlas aizsniegt, piemēram, mērķtiecīgi virzās pie rozetes. Vecāku izvēle un atbildība ir atļaut viņam tajā iebāzt pirkstus vai ne," situāciju modelē A.Jankevica, uzsverot, ka tieši mammas un tēti ir mazuļa gribas veidotāji.

Redzot, ka tā tiecas nepareizā virzienā, plika "nē, nedrīkst!" vietā pavisam mazam bērnam uzmanību no rozetes var pārorientēt uz citām lietām, piedāvāt citus spilgtus kairinātājus.

"Ir gan reizes, kad der tikai šis skaļais "nedrīkst!", ja situācija apdraud bērna drošību. Neiesim ilgi skaidrot, redzot, ka mazais tūlīt uzraus sev virsū karstu ūdeni, bet ātri un spalgi reaģēsim. Tomēr, ja esi iekliedzies, vēlāk jāseko skaidrojumam, kas varēja notikt, un izlīgšanai," pārliecināta Aiga.

Attiecības citā kvalitātē   

Savukārt lielākam bērnam šī uzmanības novēršanas taktika vairs nav tik iedarbīga. Viņš par to pat var apvainoties, pārmest vecākiem, ka tie viņu nedzird un nesaprot. Šajā situācijā, sastopoties ar nepieņemamu bērna gribas izpausmi, līdzot vien runāšana un skaidrošana. Taču tas vecākiem uzliekot papildu pienākumus, norāda psiholoģe.

"Šādas attiecības ar bērnu atšķirībā no "nē, nedrīkst, muti ciet!" norit jau pavisam citā kvalitātē, jo vecākiem jābūt gataviem, ka atvase strīdēsies pretī, bieži vien izmantojot tos pašus argumentus. Tas no pieaugušā prasīs lielāku gudrību, pacietību, prasmes uzklausīt bērnu, kas ilgtermiņā noteikti atmaksāsies. Šādi bērns mācās izteikt savu viedokli. Ja, piemēram, mamma nav gatava, ka atvase pārmet, kā viņa nometusi savus zābakus, bet tā vietā apsauc bērnu, ka tā ar māti runāt nedrīkst, viņa nav šajā attiecību kvalitātē. Tās nepieļauj nekādu paaugstinātu tabu pret sevi," turpina A.Jankevica. Viņa ir pārliecināta, ka šādās attiecībās arī atvases respekta un paklausības līmenis pret saviem vecākiem būs cits.

Viņi no saviem audzinātājiem gaidīs gudru situācijas vērtējumu un analīzi un cienīs par to, nevis vienkārši pakļausies vecāku uzliktajiem ierobežojumiem.

Pietrūkst atbildības

Bērna gribas veidošanas procesā atklāts paliek jautājums, kad un cik daudz vecāki vispār var iejaukties. "Mazais vēlas novembrī uz bērnudārzu iet ar vasaras sandalītēm. Griba viņam ir, iniciatīva arī, bet atbildība?" retoriski jautā Aiga, pasakot priekšā, ka šajā situācijā tā, protams, būtu jāuzņemas vecākiem. "Nāksies "deldēt" mēli, skaidrojot, ka rudenī ar sandalēm var saaukstēties, ka varbūt labāk tās paņemt līdzi maisiņā vai pagaidīt dažas dienas līdz svētkiem – sandalītes ļoti piestāvēs tavai kleitiņai! Atkal mans laiks, gudrība un vērtību sistēma, kā es bērnu pārliecināšu. Vienkāršāk būtu aizliegt vilkt bērnam sandales un kliedzošu aizvilkt uz bērnudārzu," modelē psiholoģe. Viņa atgādina, ka savās prasībās un attieksmē pret atvases gribas izpausmēm vecākiem jābūt konsekventiem, atceroties, ka vēlmju tūlītēja izpilde neaudzina gribasspēku, tiekšanos uz mērķi un izpratni par lietu likumsakarībām.

Nepalaist garām situācijas

Arī atbildība un pastāvība ir ieaudzināmi faktori, kas veido gribasspēku. "Bieži dzirdētas sūdzības, ka bērns ātri novēršas no darbiņa, ka viņam ātri viss apnīk, "piešujot" mazajam hiperaktivitātes birku. Tomēr mēs varam veidot bērnā pacietību. Mums vienkārši jābūt vērīgiem, lai nepalaistu garām situācijas, kad iespējams trenēt gribasspēku. Piemēram, ja viņš iesācis krāsot zīmējumu, mudināt to pabeigt līdz galam vai vismaz pabeigt izkrāsot konkrētu detaļu. Tāpat varam audzināt atbildību, sakārtot aiz sevis, apzināties savas rīcības sekas, mudina A.Jankevica, atgādinot, ka griba sākas no pavisam mazām lietām, kas pāraug lielajās. Ja pietiek spēka tās piepildīt. Katrs varam darīt, lai tas notiktu!

Vajadzīga saruna

Kristīne, piecgadīgā Mika mamma: - Miks ir samērā uzstājīgs bērns. Lai panāktu savu, viņš gan skaļi nebrēc un nekrīt gar zemi, bet, kā mēs mājās smejamies, – "vīlē". Kā viņš gribot un cik ļoti vēloties, neaizmirstot izspiest no mums, vecākiem, kad un ar kādiem nosacījumiem būs iespējams īstenot vēlmi, piemēram, iegādāties kāroto rotaļlietu. Sakām, ka patlaban nav liekas naudiņas. Kad būs? Pēc piecām dienām! Vai tad nopirksi man mantu? Nezinu, jāskatās, vai nav pārāk dārga! Ja nebūs dārga, nopirksi? – tā desmitreiz dienā, līdz rotaļlieta nopirkta. Šāda "diedelēšana" tiešām ir iedarbīgāka par niķiem un dusmām! Arī par citām lietām Miks ir ļoti uzstājīgs. Esam atļāvuši viņam pie datora pavadīt piecpadsmit minūtes dienā. Ja mājās paši esam ieslīguši datordarbos, jārēķinās, ka viens nemitīgi atgādinās arī par savām minūtēm. Mīļā miera labad tās jāatvēl laikus.

Labi, ka ar ģērbšanos nav lielu problēmu. Dēlam ir mīļākās drēbes, ko iespēju robežās atļaujam vilkt. Arguments, ka bikses ar zirnekļa cilvēku ir pārāk netīras, lai vilktu uz bērnudārzu, nostrādā itin labi. Izrunājam, un viss ir kārtībā.

Runāšana laikam ir tā lielākā atslēga attiecībās ar Miku. Viņš "neparakstās" uz vienkāršiem aizliegumiem. Viņam vajag izskaidrot un saprast. Katrā ziņā tas arī ir vienkāršāk mums, vecākiem, tā vietā, lai cīnītos ar neapmierinātiem jautājumiem.

Vēl, manuprāt, ģimenē ir ļoti svarīgi ņemt vērā bērna viedokli. Kad ar vīru esam ko izlēmuši, piemēram, kur brīvdienās dosimies, noteikti aprunājamies arī ar dēlu. Tas stiprina mūsu attiecības.

Lāsma Antoneviča, Dzirkstele

Kā Tu uzskati- vai Tavs bērns ir ar stipru "mugurkaulu"?