Bērna miega režīma izmaiņas

31. Jan 2012, 17:09

Sākot no 9-10 mēnešu vecuma miega režīms spontāni mainās, un šīs izmaiņas, visdrīzāk ir dēļ psiholoģiskiem iemesliem. Bērns apzinās notiekošo, sapnis kļūst viņam par šķiršanos no kādas dienas daļas, un tāpēc aizmigšana reizēm viņam ir saistīta ar spēcīgu trauksmi un bailēm. Par mazuļa miedziņu stāsta pediatre Gerda Lielause.

Šajā vecumā visi bērni cenšas cīnīties ar sapni. Viņi grozās, maina pozu, zīž pirkstu, sper nost seku, aizver uz brīdi acis, pēc tam atkal atver, viņu skatiens ir jau miegains, bet viņi tik un tā mēģina cīnīties, dažreiz, savukārt, jūs pamanāt, ka acu āboli raustās miegā, bērnam ir ļoti grūti atslābināties , nomierināties. Dažreiz mazais miegā apsēžas, pieceļas, sauc pie sevis, pēc tam atkal apguļas, prasa dzert, cenšas izlīst no gultiņas.

Gulēt likšana ievelkas uz ilgāku laiku, un dažreiz bērnam ir ļoti grūti aizmigt. Te nav nekādas ļaunprātības, bērns necik pie tā nav vainīgs, ka viņam ir grūti iemigt.

Ja Jūs liksit viņu pārāk agri gulēt, līdz tam laikam, kad no darba atgriezīsies tētis, ja viņš pa dienu nav paspējis nogurt un nav bijis pastaigā, kā likums, viņam būs aizmigt krietni grūtāk.

Tā nemēdz būt, ka bērns, sākot no 6 mēnešiem līdz 6 gadu vecumam katru vakaru iemieg vienā un tai pat laikā – astoņos. Tādu bērnu vienkārši nav.

Jau tuvojoties gada vecumam bērns iemieg vieglāk vai arī otrādi – grūtāk, atkarībā no tā, ar ko viņš nodarbojies visas dienas garumā, vai ir piekusis. Mēdz būt, ka dienās, kad bērns vairāk laika ir pavadījis svaigā gaisā, ārā – pastaigājoties, spēlējoties, viņš iemieg labāk, nekā gadījumā, ja, lietus dēļ, viņš visu dienu ir pavadījis istabā.

Pasekojiet, lai vakaros mazais būtu mierīgāks, nenervozētu un nesatrauktos lieki. Daudziem maziem bērniem palīdz vakara vannošanās, kas nomierina viņus un palīdz viņiem atslābināties, knapi beiguši vakariņot, viņi burtiski vārtās pa gultu un par to vien sapņo, kā atlaisties mīkstās segās, mierīgi un bez grūtībām iemieg. Bet nevarētu teikt, ka tā ir visiem.

Miegs, sevišķi nakts otrajā daļā, ne vienmēr ir dziļš un vienmērīgs. Sākot no gada vecuma bērns stipri svīst, jau drīz pēc tam, kad iemieg, sviedri sakrājas viņam uz krūtīm un zoda, tas notiek, jo ādas virsmas temperatūra paaugstinās un visa pārējā ķermeņa temperatūra mazliet pazeminās, ko parasti pavada miegs.

Ja liekat gulēt bērnu pārāk karstā, piekurinātā istabā, ja viņš ir pārāk silti sasegts, ietīts segās, viņam būs grūti iemigt, un nakts vidū viņš var pamosties, jo vēlēsies dzert. Atcerieties to!

Apmēram ap gada vecumu parādās tas, ko sauc par „iemigšanas rituālu”. Visām mammām tie ir labi zināmi, pats izplatītākais no tiem ir pirkstiņa zīšana, kas sākas jau pāris mēnešu vecumā, un dažreiz pilnībā izzūd ap gada vecumu, lai vēlāk atkal parādītos reizēs, kad bērnam grūti iemigt. Bērnam zīst ir vajadzība, tā viņš saņem baudu, mierinājumu caur mutīti, tas palīdz noņemt spriedzi un atslābina muskuļus, kuru atslābšana, nešaubīgi palīdz iemigšanas procesā.

Pirksta zīšana, sākotnēji ir vajadzība, vēlāk tas ir vienkārši obligāts rituāls, kurš var tikt pavadīts vai nomainīts ar citiem ieradumiem. Bērns var pirkstos grozīt kādu lupatiņu, trīt ar to deguna galiņu, ostīt to. Viņam var parādīties mīļākā mantiņa, lelle vai lācis, ar ko kopā viņš jau būs pirms miedziņa. Iespējams, viņš kasīs ausi, vienlaicīgi zīžot īkšķi.

Iemigšanas rituāli sarežģīsies, atkarībā no tā, kā bērns augs, bet tie tāpat saglabās savu nozīmi un svarīgumu attiecībā pret nakts trauksmēm, bailēm no vientulības, šķiršanās. Rituāli palīdz bērnam iemigt, dod iespēju atslābināties un tas viņam ir nepieciešams. Pati pamanīsit, ka tie viņu nomierina.

Lai Jūsu mazuļiem salds miedziņš!

Ja arī Tev ir nemierīgs bērns, uzdod savu jautājumu, rakstot uz kristine@maminuklubs.lv!