Bērna iztēles rosināšana

Jūs noteikti atceraties filmu „Bezgalīgais stāsts” par to, kā mēs pieaugušie ar savu neticību bērnu fantāziju pasaulei to gandrīz iznīcinājām. Tagad, kad mums pašiem ir bērni, mums ir iespēja atkal atgriezties bērnībā un kopā ar saviem mazajiem resgaļiem noticēt brīnumainiem tēliem no fantāzijas zemes.

Par to, cik svarīgi bērniem rosināt fantāziju un iztēli, savās zināšanās dalās psihoterapeite un geštaltterapeite Inese Dikelsone.

Speciāliste uzsver, ka iztēle katram ir dota jau no dzimšanas, bet tā ir pasīvā formā. Bērniņš 1 gada vecumā sāk atpazīt apkārtējās lietas un cilvēkus, velta vecākiem pirmo smaidu. Divu gadu vecumā sāk visu jau izteikt vārdos, savukārt, jau no 2,5 līdz 3 gadu vecumam bērniņam sāk attīstīties iztēle un fantāzija, šajā vecumā viņš jau vārdos var izteikt savas sajūtas un redzēto.

Mēs bērniņa iztēli varam rosināt, lasot viņam pasakas, dziedot dziesmas, ļaujot bērniņam zīmēt vai veidot dažādus tēlus no plastilīna. Taču kas ir iztēle? 

 „Vispār iztēle ir agrāk redzēts tēls vai sajūta, kuru mēs šobrīd izjūtam bez tā reālā stimula. Mēs kaut kad to redzējām, mums ir sajūtas. Mums pasaka vārdu „bumba”, mēs sajūtam kāda tā ir bijusi. Mēs uztveram vizuāli, ar dzirdi, sajūtu līmenī, vēl smaržas un garšas. Šīs sajūtas attīsta visus maņu orgānus bērnam”, skaidro I.Dikelsone.

Bērnam vajag ļaut dušā dziedāt dziesmas, jebkurus vārdus, ļaut izpausties, veidot savu stūrīti. Līdz 3 gadu vecumam un vēlāk bērns savā ziņā ir ierobežots, viņš dara to, ko liek mamma, līdz ar to šis laiks, kad bērns var darīt lietas, ko viņš vēlas, ir ļoti svarīgs, jo tad viņš var būt radošs, neviens viņu nebremzē.

Rotaļas var būt gan mīļas un draudzīgas, gan par rotaļu tematu var kļūt daudz nopietnākas lietas, piemēram, kara tematika. Tomēr speciāliste skaidro, ka savās rotaļās bērns ir tāds, kāds viņš vēlētos būt: stiprs, varens, drosmīgs. Tādēļ viņa rotaļās un zīmējumos šī vēlme atspoguļosies. Un nevajag satraukties, ka tā ir zīme, ka bērns ir agresīvs, gluži vienkārši viņam nav šī pieredze un saprašana, kas ir karš. Līdzās šīm rotaļām vecāki var stāstīt, ka šaut un durt ir slikti. Bīstamība sākas, ja viņš sāk apdraudēt citus bērnus, piemēram, papīra naža vietā izmantos īstu nazi.

Nereti bērna stāstītais vecākiem neasociējās ar iztēli, bet ar meliem. Vai tas ir viens un tas pats? I.Dikelsone apstiprina, ka bērnībā meli un iztēle ir viens un tas pats, jo bērns vēl nesaprot melu jēgu. Bērni caur šiem mazajiem meliem un iztēli iepazīst pasauli un tas nav nekas slikts.

Bērna iztēle un radošums attīstās līdz skolas vecumam līdz ar to, ļaujot vieglāk iejusties sabiedrībā un izprast procesus, kas notiek apkārt. Tāpēc svarīgi iesaistīt bērnu plānu organizēšanā vai pat ļaut ieteikt savus variantus.

Lūk, daži ieteikumi bērna iztēles rosināšanai:

• Leļļu teātris. Pēc speciālistes teiktā tieši teātrī piedalās visas maņas. Bērns redz krāsainas bildes, dzird mūziku un aktierus, rodas emocijas, leļļu teātra īpašā smarža, neatņemami arī kakao aromāts. Leļļu teātris rosina bērnam iztēloties jaunus tēlus un paplašināt savu redzesloku;
• Pasaku lasīšana;
• Kopīga dziesmiņu dziedāšana;
• Figūriņu veidošana no māla, piemēram, pasakās dzirdētos tēlu;
• Pastaigu laikā vākt dabas veltes, piemēram, čiekurus, smilgas vai gliemežvāciņus, un vēlāk no tiem pagatavot jaunus tēlus;
• Origami figūriņu locīšana no papīra;
• Iegādāties grāmatas, kas rosina domāt un iztēloties.

Veidu kā rosināt bērna fantāziju ir daudz, tāpēc šis ir arī laiks, kad vecākiem ir jāsasprindzina sava iztēle un fantāzija, un jānāk bērnam palīgā iepazīt pasauli. Kad vēl mēs varam ticēt skaistajām fejām un pūķiem no pasakām, ja ne bērnībā?!