Atdarināšana un lomu spēles mazuļa otrajā dzīves gadā

Otrajā dzīves gadā mazuļa spēlēs ienāk arī lomu spēles. Mazais šūpo lellīti, ķemmē to, vizina ratos, baro un mazgā viņu. Pati pirmā lomu spēle meitenēm pamatā ir spēle „mammās un meitās”. Pēc tam spēles kļūst sarežģītākas, parādās jauni sižeti un jaunas lomas – ārsts, pastnieks, kareivis, princese.

Tā bērns mācās būt pieaudzis. Izmēģina dažādus tēlus un uzvedības stilus. Mazais var patstāvīgi radīt veselu rindu apgūtu dzīves situāciju, veselu notikumu, darbību ķēdi, kas raksturīga tieši tai vai citai lomai: „Ārstam ir jānēsā balts halāts. Viņš ir mierīgs un pieklājīgs, vienmēr kaut ko raksta, skatās mutē un mēra temperatūru. Viņa arsenālā ir daudz zāļu, vates, marles un šprices.”. Līdzīgs ārsta tēls tiek radīts vairāku atdarināšanas reižu pamatā. Pārejot no vienas lomas uz citu, mazais mācās orientēties daudzajās cilvēku darbībās, un priekšmetos, kas saistīti ar konkrētām darbībām.

Un tā, mazuļa atdarināšana pakāpeniski mainās un kļūst sarežģītāka izspēlēto tēlu ziņā. Uzmeistarojiet vai iegādājaties savam mazajam speciālos komplektus lomu spēlēm: lai spēlētu frizieros, pavāros, pastniekos, vai ārstos. Apspēlējiet kopā ar mazo visus priekšmetus, kuri tiek izmantoti tajā vai citā profesijā, paskaidrojiet un parādiet, kas un kam ir nepieciešams. Neaizmirstiet noteikti pamainīties lomām, lai pārliecinātos par to – vai pareizi mazais ir apguvis konkrēto lomu. Neuzskatiet šo laiku par mazsvarīgu. Sadarbībā ar Jums, mazais, bez šaubām, iemācīsies izdarīt vairāk un iemācīsies daudz vairāk, tātad – rezultātā būs stiprāks un gudrāks, nekā iegūstot šo pieredzi viens pats. Ar Jūsu palīdzību mazais apgūs konkrētu darbības veidu krietni efektīvāk. Un tas, ko mazais šodien iemācīsies ar Jūsu palīdzību, rīt būs viņa paša spēkiem paveicams. Jūs ne tikai vienkārši spēlējaties ar bērnu, Jūs demonstrējat viņam nepazīstamus priekšmetus, rādāt, kā ar tiem manipulēt, nostipriniet savas darbības ar komentāriem, padarot šīs manipulācijas nevis mehāniskas, bet apzinātas. Un tikai pieaugušais var nostiprināt mazulī sajūtu, ka viņš ir izdarījis pareizi. Ar kā palīdzību? Ar uzslavas, protams!

Ne tikai labais

Mazais daudz ko mācās arī no citiem. Bet, diemžēl, viņš iemācās arī ne tikai labo, bet arī slikto. Lūk, būs daļa piemēru.

Izlādēšanās pēc mammas metodes. Mazais izmisumā kliedz uz lācīti, teatrāli vicinot savas mazās rociņas, sit kāju pret zemi, vai arī sit dūri uz galda un cērt durvis dusmās? Tas viss ir vajadzīgs, lai izlādētu negatīvās emocijas, lai atbrīvotos no neapmierinātības sajūtas. Mazais, kas pakāpeniski kļūst patstāvīgs, savas ziņkārības un neveiklības dēļ ir spiests paciest arī mammas un tēta neapmierinātību, tāpat, protams, arī aizliegumus „neaiztiec to!”, „neej tur!”. Tas viss mazulī rada spriedzi, kura periodiski laužas uz āru. Lai noņemtu spriedzi, mazais imitē dusmīgo mammu vai atdarina viņas audzināšanas metodes uz savu lelli, liekot lelli kaktā un aizliedzot viņai kaut ko darīt bez atļaujas. Tā arī ir loma, kaut arī tā nav lomu spēles pozitīvākā puse. Ieskatieties sevī no malas: vai mazuļa darbības Jums nevienu neatgādina?

Jāatzīst, ka mūsu bērni vienalga pārņem mūsu ieradumus, neatkarīgi no tā, vai tie ir labi, vai slikti, gribam mēs tos nodot tālāk bērnam vai nē. Attieksme pret rīcību ir spēcīgāka par vārdiem; mūsu piemērs, mūsu rīcība – tas ir atdarināšanas modelis.

Bērni, pirmām kārtām, cenšas atdarināt savus vecākos brāļus un māsas. Un it visā, ieskaitot tieksmi izmantot viņu mantas, pat garderobi.

Individualitātes trūkums. Spēlēt un sadarboties, izmantojot kādu gatavu uzvedības modeli, kas aizgūts no vecākā brāļa, mammas vai vakardienas rotaļu biedra, ir drošāk, jo tas uzvedības modelis ir laika gaitā jau pārbaudīts. Jā un darīt „kā visi” ir vienkāršāk, nekā uzņemties atbildību par sevi. Kāpēc gan „izgudrot velosipēdu”? Kamēr mazais ir vēl mazs, viņš tā arī dara, sekojot visiem un darot „kā visi”. Un tajā nav nekā slikta. Galvenais šeit nav tas, kurš iesāk bērnu kolektīvā spēli, bet gan tas, kā spēles laikā Jūtas mazulis. Vai viņš vienmēr ir „pūļa varā” un turpina darīt tāpat kā vairākums? Ja jā, tad pastāv bīstamība, ka mazais izaugs pārāk piekāpīgs citu viedoklim.

Lai mazais nebūtu viegli ietekmējams, pastāvīgi stumdāms/bīdāms, Jums jāpalīdz viņā vairot pašcieņu, dodot viņam mājās daudz iespēju patstāvību trenēt, piedāvājot viņam izvēli, ieklausoties viņa viedoklī un cienot viņa atšķirīgās domas. Dodiet viņam mazliet vairāk izvēles brīvības, ierobežojot to tikai veselības un drošības jautājumos – gan, ja runa ir par viņu pašu, gan, ja runa ir par citiem. Neaizmirstiet, ka pirmkārt, bērns mācās kļūt par ģimenē svarīgāko, un no tā, cik veiksmīgs šajā ziņā ir mazulis mājās, ģimenē, atkarīgs arī, cik veiksmīgs viņš būs starp vienaudžiem. Uzticības sajūta ģimenē ir atslēga veiksmīgai mazuļa adaptācijai sabiedrībā.

Kopējot negatīvus varoņus. Ja Jūs mazais kopē ne tos jaukākos varoņus, aizdomājaties: vai mazajam ir arī pozitīvi piemēri atdarināšanai? Ko viņš redz TV ekrānā? Kādus pasaku varoņus viņš izvēlas sev par elkiem? Mazuļiem ir diezgan grūti reizēm atšķirt labo no sliktā. Mums, nešaubīgi, ir jāpalīdz šajā ziņā saviem bērniem, paskaidrojot viņiem, kāpēc tas vai tas varonis ir pozitīvs vai negatīvs. Mums ir iespēja mazulim dot pozitīvu piemēru, sekojot tam, kādas pasakas viņš klausās, vai ko skatās TV, ar ko kontaktējas, ar kādām rotaļlietām spēlējas. Palīdziet savam bērnam iemācīties daudz labu īpašību kā piemēru ņemot drosmīgus, neatlaidīgus varoņus. Izmantojot mazulim tīkamas figūras, var koriģēt bērna uzvedību, nesakot: „Kā tu tā varēji izdarīt?”, bet sakot: „Lācītis Pūks tā nebūtu darījis. Es domāju, ka viņš būtu darījis tā..”. Un tas būs pietiekami.

Ejiet garām

Kas attiecas uz nepieņemamas uzvedības kopēšanu un atdarināšanu, tad pacentieties ignorēt sliktos ieradumus, ko bērns atnes no rotaļu laukuma vai dārziņa. Lamājot un sodot mazuli, Jūs tikai stiprināsiet šo uzvedību. Efektīvāka ir tomēr jauno uzvedības manieru ignorēšana, pie tam labāk saasināt mazuļa uzmanību uz kaut ko labu, atbalstot to pozitīvā uzvedības formā. Parasti tomēr ir tā, nejaukie ieradumi, šādos gadījumos, tomēr paši no sevis izzūd.

Palīdzēsim saviem mazajiem apgūt dažādas profesijas, un iemācīsimies ar pozitīvu attieksmi tikt galā ar negatīvo darbību atdarināšanu!

PIESAKIES UZ PSIHOLOĢES DIĀNAS ZANDES SEMINĀRIEM ŠEIT!