Kas sierus atšķir vienus no otra? Vai visus no šiem sieriem drīkst dot gadu vecam bērnam? Stāsta uztura speciāliste Inese Siksna.

Sierus var iedalīt pēc vairākām lietām. Viena no tām ir tas, kā siers tiek gatavots.
Tad ir vēl mīkstie sieri, kuriem viens apstrādes veids, tad ir sieri, kuri tiek ilgāku laiku nogatavināti – puscietie sieri, tad ir tādi sieri kā parmezāns, kas ir cietie sieri, kuros ir ļoti mazs ūdens saturs.
Pārsvarā šos sierus sāka izmantot tieši Dienvidu valstīs, jo viņiem bija problēmas ar glabāšanu.
Vēl sierus var iedalīt pēc tauku satura. Ir ļoti treknie sieri, kuri ir virs 60% tauku, tad ir vidējie un zemākais tauku saturs ir ap 10% tauku.
Tad vēl sierus iedala pēc tā, ar kādiem fermentiem viņus gatavo, paskābina- vai nu ar vienkārši pienskābes baktērijām vai nu pienskābes vai vēl kādas baktērijas kombinācija, vai vēl kādas citas metodes.
Tāpat ir arī pelējuma sieri to pelējumu, kas aug sierā, gan to, kas veido uz siera virsmas.
Kā redzi, sieru klāsts ir varen plašs. Tomēr jāapzinās, ka ne visus sierus var dot gadu gadu vecam bērnam. Piemēram, bērnam nebūs ieteicams siers, kas ir ar pelējumu, jo tā tomēr ir lielāka slodze organismam un nekad nevar zināt, kāda būs bērna organisma reakcija, jo var rasties alerģija.
Bērnam noteikti ir atļauts dot mīkstos un cietos sierus, ja bērns var tos saēst.