Ājurvēdas principi bērnu barošanā

Ājurvēda pievērš lielu uzmanību bērnu veselībai, uzskatot rūpes par bērniem kā svarīgu tautas kultūras rādītāju. Pediatrija ir viena no 8 ājurvēdas nozarēm.

Rita Pedāne, Ājūrvēdas speciāliste “Labo sajūtu laboratorijā”:

Bērnībā veidojas cilvēks kā personība. Apmēram līdz 5 gadu vecumam, neraugoties uz individuālo bērna konstitūcijas tipu, dominē Kapha doša, jo ķermenis aug, veido struktūras. Tā kā veidojas jauni audi, bērniem ir pārmērīga tieksme uz gļotu veidošanos. Tāpēc bērniem, īpaši agrīnā vecumā, raksturīgas augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, sākot no iesnām, beidzot ar bronhītu vai astmu.

Barošanas principi: zīdaiņiem mātes krūts piens un visi līdzbarojumi, atbilstoši vecumam. Bērniem pēc zīdaiņa vecuma vajadzīga vienkārša, mīksta barība. Jāizvairās no pārmērīga saldumu, sāls, asu garšvielu un pārāk skābu produktu daudzuma. Pārtikā galvenokārt jābūt saliktajiem ogļhidrātiem (putras, pilngraudu produkti, kartupeļi). Šāda pārtika bērnu padara mierīgāku, sekmē harmonisku attīstību. Nav jācenšas vecāku mīlestības un laika trūkumu nomainīt ar kārumiem un saldumiem.

Augošam organismam nepieciešama pārtika, kas sekmē audu augšanu, bet šādi produkti pēc savas būtības paaugstina Kaphu, kura bērna vecumā jau tā prevalē. Bērnus nedrīkst ārstēt ar dietu, kura mazina Kaphu, citādi bērns nesaņems augšanai nepieciešamos produktus. Tāpēc bērniem ir nepieciešami piena produkti, bet tikai saprātīgā daudzumā (nevar visa ēdienreize sastāvēt no piena un dažādiem piena produktiem).

Par pienu un piena produktiem: Ja bērnam ir iesnas, produktīvs klepus, tad pienam ir jābūt siltam un tajā jābūt sildošām garšvielām, piemēram, kardamonam, kanēlim, ingveram vai krustnagliņām. Pienu jāuzkarsē līdz pirmajam burbulim un tajā jāiemet kāda no nosauktajām garšvielām vai to kombinācija. Garšas uzlabošanai nedaudz pievieno nerafinētu cukuru, kļavu sīrupu vai melasi, vai medu (jāatceras, ka medu neliek karstā pienā!!!)

Pasterizēts piens jau ir termiski apstrādāts, tam vairs nav dzīvības spēka – prānas, un tas veido daudz gļotu. Auksts pasterizēts piens kopā ar maizi vai gaļu veido toksīnus (āmu).

Lai pēc iespējas mazinātu piena un piena produktu blakus efektu, jāuzmanās, lai piens tiktu pareizi kombinēts ar citiem pārtikas produktiem. Vairums piena produktu, īpaši jau piens, slikti kombinējas ar citiem pārtikas produktiem.

Nevajadzētu pienu kombinēt ar maizi, skābiem augļiem, pākšaugiem, riekstiem, zivīm un gaļu.

Pienu vajadzētu dzert kā atsevišķu ēdienreizi (otrās brokastis, launags, pirms gulētiešanas – ar muskatriekstu).

Pienu var vienlaicīgi lietot ar papaiju, banāniem, pilngraudu produktiem (griķi, kvieši, sarkanie vai brūnie rīsi), cieti saturošiem dārzeņiem (kartupeļi).

Jogurts slikti kombinējas ar pienu, skābiem augļiem, riekstiem; labāk ar dārzeņiem. To var lietot vienā ēdienreizē kopā ar citiem produktiem, atšķirībā no piena! Jogurts ir grūti sagremojama barība un sekmē aizcietējumus, tāpēc to bērniem var izmantot pie caurejas (bez piedevām un nesaldinātu) kopā ar svaigiem sarīvētiem gurķiem un nelielu garšvielu piedevu (kumins, koriandrs, kindza vai sarkanie pipari). Šāds jogurts uzlabo zarnu mikrofloru (labi pēc antibiotiķu kursa) un palielina svaru.

Pienam piemīt maiga vēderu mīkstinoša iedarbība, tāpēc to labi dzert pie aizcietējumiem. Pie caurejas pienu nevajag dzert.

Sieri visvairāk sekmē gļotu veidošanos, tāpēc bērniem tos nevajadzētu daudz lietot. Sieram var pievienot sinepes, kuminu (Indijas ķimenes ar maigu garšu), nedaudz sarkanos piparus (kā Talsu ritulī).

No piena produktiem vismazāk gļotas rada vājpiena rūgušpiens un sūkalas.

Par ogļhidrātiem: ājurvēda uzskata, ka augšanai ir nepieciešami ogļhidrāti, jo tie veicina ķermeņa nostiprināšanos. Rafinētie cukuri nepieder pie derīgajiem produktiem, jo pārmērīgas attīrīšanas rezultātā tie kļuvuši par nedzīvu, tamasisku barību, kas izvada no organisma ļoti nepieciešamas augšanai minerālvielas .

Vislabākais skaitās palmu jēlcukurs, labs arī ir kļavu sīrups, melase, rīsu un miežu iesals, nerafinētais brūnais cukurs. Medus ir jau fermentēts ogļhidrāts, ļoti koncentrēts, tāpēc to jāizmanto nelielā daudzumā kā saldinātāju vai kā zāles. Medus uzlabo ārstniecības augu garšu un pastiprina to iedarbību (anupana). Īpaši tas attiecas uz medus kombināciju ar atklepojošiem augiem (ķērpji, mārsils, māllēpe u.c.). medu nedrīkst termiski apstrādāt, tas kļūst toksisks (ardievas medus tortei).

Jebkuri cukuri, arī tie, kas atrodas augļos un augļu sulās, slikti kombinējas ar citiem produktiem un izsauc rūgšanas procesus zarnu traktā un vēdera pūšanos. Ja ir traucēta vēdera izeja, tad jāatturas no cukuru lietošanas, kamēr pilnībā uzlabojas vēdera izeja.

Ājurvēda iesaka ogļhidrātus lietot kopā ar pilngraudu produktiem un ar pienu.

Eļļas: eļļas sekmē augšanu, tāpēc bērniem to uzņemšanai ir vēl nozīmīgāka nekā pieaugušajiem. Bet eļļaina pārtika sekmē gļotu veidošanos, tāpēc bērniem iesaka lietot gī (kausētu sviestu) un sezama eļļu. Bērnus arī masē ar gī vai sezama eļļu – tas nostiprina nervu sistēmu, uzlabo miegu, baro ādu, rada pasargātības sajūtu (bērns caur pieskārienu izjūt vecāku rūpes).

No garšvielām iesaka siltās un saldās: ingvers, kanēlis, kardamons, koriandrs, fenhelis; maigas un nesaldas: kurkuma, kumins, baziliks. Uzmanīgiem jābūt ar asām un karstām: čili pipari, sarkanie un melnie pipari.

Ja ir gāzes, tad noņems spazmas un uzlabos enerģētisko plūsmu šādas garšvielas: fenhelis, kardamons, kumins un dilles.

Galvenie ārstēšanas principi: nedrīkst pielietot spēcīgas terapijas metodes, piemēram, lielā daudzumā un bieži dot sarkanos piparus (ļoti karsta daba), caurejas līdzekļus (rabarbera sakni), spēcīgus tonizējošus līdzekļus (žeņšeņ). Visiem ārstniecības augiem un garšvielām deva ir daudz mazāk nekā pieaugušajiem.