Adenoīdi

Informācija sagatavota sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāju Prof. Jāni Sokolovu

Adenoīdi ir aizdegunes mandeles paplašināšanās. Šī mandele ir visiem bērniem: normā tā atrodas aizdegunē. Apmēram 10 līdz 14 gadu vecumā šī mandele sāk pakāpeniski samazināties uz izzust. Šāda aizdegune mandele ir nepieciešama bērniem periodā, kad notiek imunitātes sistēmas pastiprināta veidošanās. Elpojot caur degunu gaiss nepārtraukti attīrās, bet „attīrītie nosēdumi” paliek uz deguna gļotādas un virzās uz aizdeguni. Pateicoties mandelēm, organisms visu laiku tiek informēts par apkārtējās vides sastāvu, un imūnā sistēma veic pasākumus, lai organisms varētu pielāgoties ārējai videi.

Patoloģiskas aizdegunes mandeles palielināšanās ir bērnu infekcijas slimības (atkārtotas akūtas respiratoras vīrusu infekcijas, gripa, masalas, garais klepus, skarlatīna u.c. ), kas izraisa iekaisumu deguna un aizdegunes gļotādā. Tas dod pirmsākumu aizdegunes mandeles pastiprinātai augšanai.

Liela nozīme ir pareizai bērna barošanai. Pārbarojot bērnu, var sākties aizdegunes mandeles patoloģiska palielināšanās. Ar adenoīdiem slimo vienādi bieži gan zēni, gan meitenes, visbiežāk vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem. Retāk šī slimība sastopama pirmajos dzīves gados un pusaudžu vecumā.

Tai raksturīga periodiski vai patstāvīgi apgrūtināta elpošana caur degunu, kā arī izdalījumi no deguna. Slimības gaitā iekaist un uzbriest deguna gļotāda, it sevišķi deguna dziļumā. Tur sakrājas biezas, staipīgas gļotas, kas aizsedz ejas no deguna uz aizdeguni. Tāpēc bērniem, kuriem ir adenoīdi, guļ ar atvērtu muti. Šādi bērni nereti naktī krāc, nemierīgi guļ. Miegs viņiem ir nemierīgs, rādās briesmīgi sapņi, no rīta pamostoties viņi ir apātiski un vārgi. Elpojot caur muti gaiss netiek samitrināts, sasildīts, attīrīts, tāpēc pamostoties mute ir sausa, bērni bieži slimo ar bronhītu, plaušu karsoni, laringītu.

Bērniem, kuriem ir izteikti palielināti adenoīdi, novēro mīmikas muskulatūras vājumu, nolīdzinās deguna – lūpu rievas, „iekrīt” deguna spārni. Bērna sejai izveidojas īpaša izteiksme, ko mediķi sauc par adenoīdu seju.

Adenoīdi, aizpildot ar savu masu aizdeguni, aizsedz arī dzirdes ejas, līdz ar to tiek traucēta auss un bungu dobuma ventilācija. Šādos gadījumos bērniem bieži izveidojas vidusauss iekaisumi. Adenoīdi veicina akūta vidusauss iekaisuma pāreju hroniskā formā.

Adenoīdi, ilgstoši traucējot normālu elpošanu caur degunu, var sekmēt nepareizas krūškurvja formas izveidošanos, mazasinības un vispārēja vājuma attīstība.

Adenoīdus ārstē galvenokārt ķirurģiski. Operāciju visbiežāk izdara piecu līdz septiņu gadu vecumā, atsevišķos gadījumos, it sevišķi tad, ja traucēta dzirde, to izdara arī jaunākiem bērniem. Operāciju var izdarīt ne ātrāk kā vienu līdz divus mēnešus pēc pārciestās akūtas slimības.

Vecākiem jāzina, ka operācijas rezultātā visi adenoīdi audi netiek noņemti. To atliekas var no jauna izaugt, pie tam tik ievērojami, ka operācija jāizdara vēlreiz. Visbiežāk šādi slimības recidīvi ir bērniem, kuriem pirmā operācija izdarīta agri.

Nereti bērni pēc operācijas turpina elpot caur muti, kaut gan ir novērsti traucējumi brīvai elpošanai caur degunu. Šādiem bērniem ir jāizdara speciāli elpošanas vingrinājumi, kas veicina elpošanas muskulatūras nostiprināšanu, pareizu elpošanas mehānisma noregulēšanu un atradina elpot caur muti. Visiecienītākie vingrinājumi ir šādi: ar pirkstiem saspiež lūpas kopā vai muti aizsedz ar plaukstu un liek bērnam elpot 5-10 minūtes caur degunu. Pēc dažām dienām vingrinājumu sarežģī, to pašu bērnam liekot darīt kustoties. Lietderīgi ir likt bērnam skaļi lasīt, jo tādejādi tiek nostiprināta deguna, mutes un rīkles muskulatūra.

Ja pēc operācijas sarežģījumi nav bijuši, bērns skolu vai bērnudārzu var apmeklēt pēc piecām līdz septiņām dienās.