Viena mājās ar bērniem ar mazu gadu starpību

Viena mājās ar bērniem ar mazu gadu starpību

04. Jan 00:00 zaneee zaneee

Svētki ir beigušies, tētim izņemtas visas 10 dienas, kas pienācās brīvas par bērna piedzimšanu. Šodien bija pirmā diena, kad ar abām meitenēm biju viena pati mājās. Secinājumi dienas beigās viegli nebūs, bet galā var tikt. Bērniem ar mazu gadu starpību ir īpaši  grūti, manām meitenem ir 1,5 gadu starpība, varu pateikt, ka stāvokli, kad biju un ar vecāko meitu paliekot mājās, bija grūtāk. Galvenais ir saplānot savu dienas kārtību tā, lai pati arī varu atpusties. Šodien man sanāca ideāla diena, abas meitenes gulēja diendusu vienā laikā un pa to pusotru stundu, ko noguleja vecākā meita, es varēju sagatavot vakariņas, kā arī atpūsties un neko nedarīt. Un sagatavoties vakara cēlienam.

No rīta pieceļoties, no sākuma nevarēju saprast, ko tagad darīt, jo tā parasti vīrs pārģērba un nomazgāja vecāko meitu, es tiku galā ar jaunāko. Tad šorīt manā pārziņā bija abas meitenes. Tad nu sāku ar jaunāko, tiku līdz mazgāšanai un vecākā arī uzreiz gribēja ģērbties. Tad nu pārtraucu ģērbt jaunāko, saģērbu lielo māsu un pēc tam turpināju ar mazo māsu.

Mums šīs dienas laikā izveidojās tāda kā rotaļa, mainot mazai māsai autiņbiksītes Huggies( ir ļoti ērti aizlīmējami klipši) es iedodu lielai māsai aiznest un izmest atkritumu tvertnē Huggies autiņbiksītes, tad lielā māsa arī jūtās noderīga un lepna, viņai tas ļoti patīk. Ar brokastīm arī bija interesanti, jo arī visi grib ēst. Sākuma uztaisiīu lielai masai ēst, labi, ka lielā māsa jau ēd pati, tad baroju mazo māsu kamēr liela ēda. Pati brokastis paēdu, kad abas bija pārģērbtas, laimīgas un paēdušas.

Šodien laukā neizgājām, jo laiks nebija no tiem labākiem, bija vējš liels un sniegs ļoti sniga. Tajās dienās, kad paliekam mājās visu dienu, ir visgrūtāk, jo vecākai māsai ir jāatrod izklaides, tad nu šodien pirmo reizi mēs zīmējām/ spiedām zīmodziņus, kas viņai ļoti patika un uz kādām 40 min viņa bija nodarbināta, cerams, ka rīt būs labs laiks un varēsim doties laukā. Tas noteikti arī būs liels izaicinājums mums, jo dzīvojam mājas 4. stāvā bez lifta. Vēcākā māsa kāpj pa trepēm augšā/ lejā, kad ir labs garstāvoklis, slikta garastāvokļa gadījumā viņa ir jānes. Tad nu skatīsimies, kā mums ies.

Padalieties savos ieteikumos, kā jums sokas ar bērniem ar mazu gadu starpību!

Brīve Brīve 08. Jan 10:14

Man ir 3meitas ik pa 2gadiem. Nu jau grūtākais laiks aiz muguras, mazajai ir 1,6gads. Man visgrūtākais bija būt grūtniecei, strādāt un vēl divi māju ārda. Man bija ego soma, varbūt pie pastaigām uz pavasari var palīdzēt. Bet pie visa pierod, aprod un sākums ir grūts, uz pavasari jau būs vieglāk. Ko es nožēloju, ka nelaidu vecāko dārziņā, abas aizgāja reizē, vajag katram bērnam veltīt individuāli laiku.

Laura SeMa Laura SeMa 04. Jan 23:24

Sveika! Man ir meitiņas ar 1g 2m starpību. Izklausās ka tev iet galīgi normāli. Tik jāpiekopj kā pati saki time planing un viss ok. Personīgi man ir daudz visādu problēmu un murgu kas kapitāli sarežğij ikdienu. Jaunākā kopš tika atvesta no dzemdību nama mājā nekad nav gulējusi gultiņā savā. Ne diendusas ne ne naktīs. Ilgāk pa 40min viņai diendusas nav. Vecākā sākumā atteicās gulēt gan uz diendusu gan nakti ja viņu nenēsāja, bļāva, taisīja histērijas. Mazākā pārsvarā tikai rokās gribēja. Uz grīdas padzīvoties nolikt bija problemātiski. Tagat viņa diendusas guļ rokās jo kā noliek uzreiz acis vaļā un bļauj, reizēm pat rokās neguļ ja māsa pa skaļu. Vasarā izlīdzējos ar ratiem iet staigāt jo nebija vēl jātuntulē drēbēs lai jaunākā diendusas paguļ, bet tas arī ir murgs ar ratiem un bēbi kuram 1g un 4m nokāpt no 3 st. un tikt atpakaļ kad viena bļauj pēc pupa un otra pēta caurumus uz margām kāpjot pa trepēm. Un ratos viņa guļ tikai tad ja viņus stumj (kustina), pa visu šo laiku viņa 20x ir gulējusi uz balkona bez stumdišanas, tikmēr vecākā gaida mājā, no garlaicības strādā blēņas . Rudenī kad sākās aktīva podiņmācība vairs nevarēju ļaut nākt uz balkona kur midzināju jaunāko, bet viņa spītējās ka grib pie manis kas ir saprotama vēlme, viņa iemanījās ka es paņemu viņu panēsāt ietītu segā jo nebija laika vinju pliku saģērbt jo ratus kā aostādinu tad mazākă bļāva, lielā vienā brīdī pati sāka atrast sedziņu ko man atnest lai viņa tiktu man klēpī, neskatoties ka ir vēs un viņa ar pliku dupšuku. Tgd beidzot kad jaunākajai ir 8m un viņa rāpo uz viņas zinātkāres rēķina varu sākt kko padarīt mājā, ēst uztaisīt piem, vai traukus samazgāt. Diemžēl mēdzu mazgāt grīdu ar jaunāko slingā jo vienkārši savādāk nesanāk. Un kas tik vis vēl nav tik noticis pa šiem 8mēn. Aurošanas, bezpalīdzības sajūta, histērijas, mīlestība. Un brīva brīža pašai man nav nekad bijis kad sēdētu un nedarītu neko. Pat tafat rakstu komentāru midzinādama mazo pie krūts un cerēdama ka kautkad atrausies nost no pupiņa.

filologe filologe 04. Jan 13:00

Interesanti palasīt, paldies, smeļos idejas un padomus, jo pēc diviem mēnešiem sagaida tas pats 😀

mamma88 mamma88 04. Jan 00:29

Atceros,ka bija jaunakais zidainis,tad vajadzeja loti vaktet,lai "lielais" kaut ko nesadara,piemeram,neuzlec virsu, mantu neuzbaz uz sejas utml. Lidz ar to bija ka bija. Kad vini paaugas,tad citreiz nogurdina stridi un plesanas par rotallietu(pilna maja ar mantam,brt abiem vajag uzreiz vienu). Tas ta no minusiniem, ja gribas zinat. Bet kopuma ja mamma velta laiku ari sev un savam interesem, tsd busana majas ar berniem,kuriem ir maza vec.starpoba nav nekada tragedija,un daudzas to apvieno vel ar darbu, studijam vai pat saimniecibu laukos. Un nav uzreiz jalaiz darzina, lai kaut ko varetu paspet un izdarit.