Latvijā par daudzbērnu ģimeni uzskata ģimeni, kurā aug vismaz trīs bērni, tostarp arī audžubērni un bērni aizbildniecībā. Bajarunu ģimenei šis statuss ir pavisam svaigs – viņu superbēbītis Liams ir trešais bērniņš, un līdz ar to ģimene piedzīvo jaunu dzīves posmu.
Kā vecāki jūtas, kļūstot par trīs bērnu ģimeni? Tētis Lauris: “Loretta vairāk izbauda trīs bērnu klātesamību, es vairāk vakaros, bet… ir forši.” Savukārt māmiņa Loretta teic: "Es saņemu ļoti daudz ziņu un komplimentus. Nav tā, ka būtu ļoti grūti, bet arī nav ļoti viegli. Viss atkarīgs no tā, kā uz šīm lietām skaties. Šajā reizē varu teikt godīgi, ka skatos uz visu ļoti mierīgi, pat tad, kad uznāk nogurums, jo zinu, ka viss ir pārejoši." Ģimene vēl pirms Liama nākšanas pasaulē bija gatavojusies tam, ka līdz ar trešā bērna piedzimšanu ģimenē būs cits menedžments. "Varbūt tāpēc, ka tam gatavojāmies, par to daudz runājām, tas atvieglo procesu," saka Loretta.
Lielākais izaicinājums – kam pievērsties pirmam?
Psihoterapijas speciāliste Vita Kalniņa stāsta par savu pieredzi: “Kad man piedzima ceturtais bērns, trešajam bija trīs gadi, un bija divi pusaudži… Grūtākais bija reizēs, kad vairākiem bērniem vienlaikus no manis kaut kas nepieciešams, jo tad nepieciešams izvērtēt, kuram pievērsties pirmajam." Viņa atzīst, ka tas ir sarežģīts lēmums, jo mazākajam uzmanības vajag visvairāk, taču situācijās, kad priekšroka vienmēr būs vismazākajam, pārējie citreiz vispār nepieprasīs vai arī, tieši otrādi, izrādīs izaicinošu uzvedību. "Katru reizi izvērtēt, kuram šobrīd pienākas pirmā roka, ir liels izaicinājums. Dažkārt tas bija pusaudzis, jo reizēm raudošs pusaudzis var būt ar lielāku vajadzību nekā bēbītis, taču visu laiku galvā jāpatur prioritātes, kādā secībā es pievērsīšos bērniem," saka Vita Kalniņa.
Superbēbīša māmiņa Loretta atzīst: "Reizēm abi mazie vienlaikus raud, bet tā vienkārši ir. Samīļo vienu, samīļot otru, un tas pāriet. Tā arī saglabājam mieru, cik nu to varam."
Ne tikai grūtības, bet arī milzu ieguvumi
Sabiedrībā biežāk izceļ smagumu un slodzi, bet daudzbērnu ģimenēs ir arī savs unikāls spēks. Vita Kalniņa: “Bērni daudzbērnu ģimenē ātrāk saprot, ko nozīmē pagaidīt. Viņi zina, ka katra vajadzība ir svarīga un arī viņu kārta pienāks. Tas ir milzīgs ieguvums dzīvei.”
Loretta: “Viss ir tas pats, kas ar vienu bērnu, tikai ikdienā ir vairāk menedžmenta un mazāk vietas manipulācijām, jo tam nav vairs laika. Bella var sākt raudāt, jo negrib vilkt jaku, bet Liams var pietaisīt autiņu. Tu vari par to dusmoties, bet dusmas paņems laiku un enerģiju, un diena būs sabojāta. Viņi ir mazi, un tas ir normāli.” Māmiņa uzsver, ka mēs katrs pats izlemjam, vai ļaut ikdienā ienākt stresam. Vienlaikus viņa negrib zīmēt perfektu bildi, jo tā vienkārši neeksistē. Viņu papildina Vitas Kalniņas teiktais, ka daudzbērnu ģimenē ir brīži, kad ir grūti, taču tas pāriet. "Tas paiet, bērni izaug un ir žēl, ka tas ir beidzies. Būt kopā ar daudziem bērniem un piedzīvot to mīlestību, ir ļoti liela privilēģija," tā psihoterapijas speciāliste.
