Rituāls bērniņa uzņemšanai ģimenē: no senatnes līdz pat mūsdienām

Bērna atrādīšana ģimenei ir rituāls, kuru mūsu senči ievērojuši stingri. Kā agrāk tika veikta bērna uzņemšana ģimenē, stāsta ģimenes veselības centra „Stārķa ligzda” ārste Dina Ceple. 

Raudzības

Pēc mazuļa piedzimšanas, astoņas dienas, māmiņa un mazulis joprojām tika aprūpēti kā vienots veselums. Tuvākie radi un kaimiņi drīkstēja nākt ciemos jeb raudzībās, kā cienastu nesot dažādus ēdienus māmiņai un pirmās drēbītes mazulim.

Mūsdienās pierasts, ka rauguļos nācēji apdāvina galvenokārt jaundzimušo, tomēr tradīcijas paredz īpašu, jaunās māmiņas godināšanu, atslogojot viņu no mājas darbiem un ēst gatavošanas, palīdzot apdarīt mājas soli, dāvanā nesot lietas, kas palīdz mazuļa aprūpē (segas, linu audumi autiņiem, un citas). „Es domāju, ka tas ir veids, kā palīdzēt māmiņām cīnīties ar pēcdzemdību depresiju. Mūsdienās, pēc dzemdībām liela uzmanība parasti tiek veltīta dzimušajam mazulim, bet māmiņa ar sāpošajiem krūts galiem, punci, kas vairs nav tāds, kāds bijis iepriekš un skumjām, ka viņā vairs neviens nemājo, tiek atstāta otrajā plānā,” stāsta Dina Ceple.

Māmiņas devums ciemiņiem, savukārt, ir iespēja ļaut paraudzīties uz bērniņu, bet ne dot rokās – tādēļ tās sauc par raudzībām!  

Krustabas

Nākošajā dienā pēc pirtīžām jeb devītajā dienā pēc bērna piedzimšanas, notika krustabas.

Agrāk nebija grāmatas, kas apstiprinātu, ka tieši šai mammai ir piedzimis tieši šis bērniņš, tādēļ krustabās tika saaicināti kūmas – tuvāki un tālāki radi, lai viņiem parādītu, ka šajā ģimenē ir ienācis bērns, kurš tiek atzīts par tās locekli. „Lai tas notiktu, tika veikts rituāls – pādes dīdīšana, kura laikā mamma savu jaundzimušo bērniņu pirmo reizi izlaida no rokām un katram ģimenes loceklim viņu ļāva paturēt rokās, paauklēt jeb izdīdīt, mazulim izsakot kādu vēlējumu. Piemēram, „Pa sauli, pret sauli pādīti dīdu, lai mana pādīte dižena auga”,” skaidro Dina Ceple.

Šis rituāls iezīmēja bērniņa pieņemšanu radu saimē. Tāpat krustabās mazulis tika pie saviem krustvecākiem.

Arī mūsdienās šī tradīcija joprojām eksistē!

Līdzīgi rituāli citās valstīs

Līdzīgas tradīcijas tiek ievērotas arī citās tautās. „Ļoti daudzām tautām ir līdzīgi rituāli. Protams, atšķiras dienu skaits – jo tālāka zeme uz dienvidiem, jo ātrāk notiek bērna raudzības. Tas arī ir saprotams, jo zemēs ar siltāku klimatu, bērnam ātrāk nokrīt nabassaite un sadzīst nabiņa, un mazuli ātrāk var arī likt vannā,” pamato ārste.

Savukārt, ziemeļu tautām šis rituāls mēdz notikt vēl ilgāku laiku pēc bērniņa dzimšanas. Piemēram, daudzviet pareizticīgie joprojām saglabājuši četrdesmit dienu bērna neraudzīšanas rituālu!

Māmiņu Klubs

Vai, piedzimstot tavam bērniņam, ievērojāt kādu no šīm senajām tradīcijām? Tieši kuru?