1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Bērnu pasargāšana nozīmē arī rūpes par viņu nākotni, lai tā būtu veiksmīga un panākumiem bagāta, pateicoties arī tai uzmanībai un aprūpei, kas zīdaiņa vecumā saņemta no vecākiem un ārstiem. Priekšlaicīgi dzimušo bērnu aprūpe ir atšķirīga. Tas nozīmē, ka to nepieciešams apgūt – gan pašiem speciālistiem, gan bērnu vecākiem.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, sadarbojoties neonatologiem un bērnu pulmonologiem, šobrīd tiek izstrādāta potenciālā priekšlaicīgi dzimušo bērnu apsekošanas programma, kas paredzēta šo mazuļu aprūpei līdz 2 gadu vecumam.
Apsekošanas programmas izveidi plānots pabeigt līdz 2013. gada beigām, lai jau 2014. gadā to ieviestu Latvijā. Programmas izveide tika uzsākta, jo priekšlaikus dzimušo mazuļu aprūpe medicīnas iestādē ir tikai pirmais solis uz bērna veselības stāvokļa stabilizēšanu un pilnvērtīgu attīstību. Liels darbs jāiegulda, lai ar bērnu viss būtu kārtībā arī pēc slimnīcas atstāšanas, tāpēc būtiski nodrošināt kvalitatīvu pēcstacionāra uzraudzību un atbalstu.
Priekšlaicīgi dzimuši mazuļi ir īpaši, jo pasteigušies ar piedzimšanu. Salīdzinot ar laikā dzimušiem bērniem, priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem ir augstāks veselības traucējumu rašanās risks. Jo agrāk dzimis bērns, jo mazāk ir attīstīti viņa orgāni un jo lielāks medicīnisku sarežģījumu risks vēlākā periodā, piemēram, plaušu darbības traucējumi, bērnu cerebrālā trieka, jušanas un motori traucējumi, zināšanu apguves un uzvedības traucējumi u.c.
Priekšlaicīgi dzimušie bērniņi jāuzmana arī tādēļ, ka veselības problēmas var parādīties laikā, kad mazulis vairs neatrodas slimnīcā. Piemēram, problēmas varētu sākties ar dzirdi, kustībām, garīgo attīstību. Šādas problēmas var parādīties arī pēc viena gada vecuma sasniegšanas, kas vēl jo vairāk apliecina, ka nepieciešama skaidra sistēma, kā regulāri un sistemātiski sekot līdzi priekšlaikus dzimušo mazuļu tālākai attīstībai.
Pirmais posms ceļā uz veiksmīgu mazuļa attīstību gan jāveic jau pirms dzemdībām. Ja gaidībās esošā māmiņa zina, ka viņas mazulis dzims priekšlaicīgi, vislabākais, lai dzemdības notiktu Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī vai Rīgā jeb vietās, kur ir Perinatālās aprūpes centri un speciālisti, kas var sniegt palīdzību tieši pāragri dzimušajiem mazuļiem. BKUS Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāja dr. Dace Tropa to formulē ļoti saprotami: „Piedzimt pareizā vietā, ja ne pareizā laikā!”
Pēc piedzimšanas priekšlaikus dzimušais bērniņš pirmās savas dzīves dienas pavada tur, kur notikušas dzemdības. Pēc šīm pāris dienām zīdainim jādodas uz medicīnas iestādi, kas īpaši izveidota, lai palīdzētu vistrauslākajiem bērniņiem izaugt.
Kritērijs, kas nosaka, vai priekšlaicīgi dzimušais mazulis var doties mājās, ir viens, proti, vai viņš pats spēj izdzīvot bez mediķu gādības. Parasti slimnīcā jāuzturas vidēji 6-7 nedēļas jeb līdz brīdim, kad mazulis spēj patstāvīgi elpot un uzņemt barību.
Ārsti dara visu iespējamo, lai mazulis varētu doties mājās pēc iespējas agrāk – slimnīca nav vieta, kur mazulim augt un attīstīties, tas jādara mājās kopā ar saviem vecākiem. Tomēr ne visi tik drīz tiek laisti prom no slimnīcas. Latvijā pagaidām nav radīti apstākļi, lai vecāki ērti varētu slimnīcā dzīvot kopā ar savu mazuli. Jo ilgāk mazulim jāuzturas slimnīcā, jo svarīgāk ir spēt nodrošināt, ka līdzās ir viņa vecāki.
Latvijas lielākā problēma gan nav aprīkojums vai mantiskās lietas, drīzāk pietrūkst zināšanu, kas vajadzīgas, lai vecāki pareizi palīdzētu priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem. Jāsaprot – pāragri dzimušam mazulim ir arī priekšlaicīgi vecāki, kuri jāsagatavo ne tikai vecāku pienākumiem, bet arī situācijām, kas visbiežāk iespējamas tieši tad, ja mazulis ģimenē ienācis pārāk agri. Ne velti par šiem bērniem rūpējas īpaši ārsti. Priekšlaikus dzimušie mazuļi ir īpaši – tāpēc arī vecākiem jāzina, kā par viņiem rūpēties. Pasaulē ir pat īpašas slimnīcu nodaļas (piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē), kas nodarbojas ar vecāku apmācību, ko visbiežāk veic sociālie darbinieki un psihologi. Nodaļās Latvijā nepieciešamas darbavietas arī tiem speciālistiem, kas jaunajiem vecākiem palīdz praktiski un emocionāli (tie nav ārsti vai māsas).
Pēc Perinatālās aprūpes centra pamešanas vecāku loma ir neizsakāmi būtiska. Izrakstoties no slimnīcas, vecāki saņem rekomendācijas turpmākai bērna aprūpei. Gan viņu, gan ģimenes ārstu pienākums ir tās ņemt vērā, stimulēt to īstenošanu. Tas, ka mazulis dzīvo mājās, nenozīmē, ka viņš vairs nav priekšlaicīgi dzimis bērniņš. Noteikti jādodas pie ģimenes ārsta, regulāri jāveic pārbaudes. Ģimenes ārstu, bet vislielākajā mērā tieši vecāku pienākums ir rūpēties, lai viņu mazulis saņemtu visu nepieciešamo medicīnisko un profilaktisko palīdzību īstajā brīdī. Vecākiem ir jāapzinās situācijas nopietnība un nepareizu lēmumu pieņemšanas sekas. Jāatceras, ka neviens mazulis nav piedzimis ātrāk, jo ātrāk bijis gatavs pasaulei.
Kad mazulis ir slimnīcā, parasti viņš saņem pirmo antivielu devu, kas nepieciešama, lai mazuli pasargātu no sincitiālā vīrusa (RSV) infekcijas. Tas ir vīruss, kas pieaugušajiem un laikā dzimušiem bērniem izpaudīsies vien kā neliela saaukstēšanās, tomēr priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem šis vīruss var būt ļoti bīstams. Tas tādēļ, ka mazulis vēl nav pietiekami spēcīgs, lai ar to cīnītos. Sezonas laikā mazulim vajadzīgas vairākas antivielu devas.
2012. gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika atzīmēta Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena, kad tika sajusts milzīgs atbalsts, aicinot Latvijas iedzīvotājus aizdomāties par vistrauslākajiem bērniņiem. Daži no viņiem sver mazāk nekā vienu kilogramu, tomēr viņos visos ir vēlme dzīvot – pieaugušajiem ir tikai jāpalīdz piepildīt šī vēlme. Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena tiek atzīmēta katru gadu visā pasaulē 17. novembrī.