Mazulīša pirmās 12 nedēļas ir bērniņa adaptācijas laiks šajā pasaulē, ir interesanti uzzināt, ko īsti bērniņš piedzīvo pirmajos 3 savas dzīves mēnešos, tāpēc Māmiņu Klubā ir iespēja sekot līdzi unikālai stāstu sērijai par bērniņa sajūtām un attīstību. Šajā reizē uzzināsim vairāk par mazulīša dzīves piekto nedēļu.
Konsultē fizioterapeite Klaudija Hēla.
Kas notiek jaundzimušā piektajā dzīves nedēļā?
Mazulīte Katrīna jau ir paaugusies, piektā nedēļa ir laiks, kad bērniņu vairs īsti nedēvē par jaundzimušo, tās bija pirmās 28 dienas, kad mazuli vēl uzskatīja par tikko dzimušu. Šajā laikā notiek strauja maņu orgānu un vielmaiņas attīstība, izmaiņas notiek arī bērniņa iekšējos orgānos, šo laiku mēdz apzīmēt par attīstības lēcienu, kas mazulītī rada stresa sajūtu, bērniņš var izjust pat bailes, tāpēc māmiņas klātbūtne, maigums un pieskārieni ir vairāk nekā nepieciešami. Tāpēc ļoti svarīgi ir apgūt pareizas bērniņa nēsāšanas, turēšanas un pacelšanas prasmes, lai nenāktos saskarties ar paaugstinātu muskuļu tonusa problēmu mazulim.
Atceries par hendlingu!
Kamēr bēbītis vēl ir tik mazs, mums bieži nākas viņam mainīt autiņbiksītes, arī pārģērbšana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tas kā mēs veicam ikdienas aprūpi bērniņam, ir ļoti svarīgi, tāpēc kopā ar fizioterapeiti apgūsim pamatiemaņas, kuras noteikti noderēs ikdienā kopā ar mazuli.
Sākumā apguldam bērniņu uz muguras un mēģinām ar viņu rast acu kontaktu. Šajā vecumā bērniņiem ļoti patīk novērst skatienu, pagriežot galviņu uz sāniem, tāpēc mūsu uzdevums ir pievērst sava mazulīša uzmanību, lai bērniņš skatītos uz mums un ar mums sadarbotos. Noteikti runājam ar savu bēbīti, stāstām viņam visu, ko gatavojamies darīt.
Pirms novelkam mazulim zeķītes, saliekam bēbīša pēdiņas kopā, tad piedāvājam bēbītim pa diognāli satvert savu zeķīti un to kopīgiem spēkiem velkam nost. Tieši tā, mēs to darām kopā ar bērniņu. Tad varam atkal sakļaut mazulīša pēdiņas kopā – vienu ar zeķīti, otru - bez zeķītes, lai mazais varētu piedzīvot jaunas izjūtas. Pēc tam tieši tādā pašā veidā novelkam mazulim otru zeķi un sakļaujam plikās pēdiņas kopā. Mazuļa pēdiņās atrodas ļoti daudz nervu galu, tāpēc šāda sava veida masāžiņa ir ļoti vēlama mūsu bēbītim.
Esi pacietīga un iejūtīga!
Lai bērniņam novilktu bikses, mēs vienmēr izmantojam velšanas paņēmienus, mēs mazuli neceļam aiz kājiņām, tā vietā uzmanīgi paveļam uz sāniņiem, pieturot bērniņa plecu, ja nepieciešams arī lūkojam, lai mazā galviņa nebūtu atgāzta uz aizmuguri. Sakļaujam mazās pēdiņas atkal kopā un lēnām paveļam bēbīti uz muguras un lūdzam mazulim palīdzēt novilkt biksītes – viss notiek pa diognāli, lai mazuis attīstītos simetriski!
Visu darām lēni un nesteidzīgi, parunājoties ar bēbīti, parādot biksītes, kuras tikko novilkām, pastāstot, kādā krāsā tās ir, cik tās ir mīkstas un jaukas.
Lai novilktu savam mazulim autiņbiksītes, mēs bērniņu atkal veļam uz sāniem un pēc tam atpakaļ uz muguriņas. Jālūko, lai katru reizi velšana notiktu uz citu pusi, jo vēlams, lai bērniņa abas puses attīstītos vienmērīgi – gan labā, gan kreisā. Nekad nesatveram bērniņu aiz rociņas un nevelkam, jo tas mazulim liek pretoties un sasprindzināties. Tāpat nekad nemēģinām satvert mazuli aiz skaustiņa, jo tad bērniņš sasprindzina mazos pleciņus un ceļ tos uz augšu, tāpat atceramies, ka satvēriens aiz padusēm paaugstina bērniņa muskuļu tonusu. Lai notīrītu mazulīša dupsīti, jāpaceļ bēbīša kājiņas, taču ne aiz pēdām un arī nesatverot mazos celīšus, tā vietā ar savu roku izveidojam atbalsta laukumu zem kājiņām un paceļam bēbīša dupsīti.
Gaisa peldes mazuļa attīstībai
Pārģērbjot bērniņu vienmēr atceramies par gaisa peldēm, kuras mazuļa ādiņai ir ļoti nepieciešamas. Kad bēbītis ir pietiekami tās baudījis, laiks apģērbties. Atkal mēģinām notvert bērniņa skatienu, lai mazais sajustu, ka viss notiek ar viņa līdzdalību. Noteikti pirms autiņbiksīšu uzvilkšanas parādām tās bēbītim, it kā lūdzot viņa piekrišanu ģērbties. Pastāstam par jaukajiem zīmējumiem, kas rotā autiņbiksītes – ēzelīti un tīģeri. Stāstām par to, cik tās ir maigas un mīkstas, cik labi uzsūc mitrumu. Sākumā tas var šķist savādi – kāpēc man bērniņam tas viss būtu jāstāstā? Tomēr paturam prātā, ka tas ir veids, kā bēbītis iepazīst pasauli, veido vārdu krājumu, arī ikdienišķas sarunas ir daļa no mācību procesa.
Autiņbiksīšu uzvilkšana mazulim, protams, notiek caur velšanu. Nostiprinot autiņbikīšu austiņas, rūpīgi pārbaudām visas maliņas – vai tās nav sakrokojušās, tāpat arī to, cik stipri esam aizvēruši autiņbiksītes, lai nespiestu mazo puncīti.
Ja vēlamies novilkt bēbītim krekliņu, veļam mazuli uz sāniem, lai dabūtu rociņu ārā no pieduknītes, velkam krekliņu, nevis mazuļa roku, tas pats jāatceras arī mazuli saģērbjot. Visgrūtāk bērniņam novilkt krekliņu ir pār galvu, tāpēc to darām no pakausīša puses.
Pirms bērniņa apģērbšanas vienmēr vēlams piedāvāt mazulim iespēju izvēlēties, kurš krekliņš, biksītes, zeķītes viņam vairāk iet pie sirds. Ja mazulis ģērbšanas laikā sāk raudāt, droši drīkstam viņu paņemt klēpī un samīļot, dodam iespēju mazulītim nomierināties. kad tas ir noticis turpinam ģērbšanu.
Tāpat ir svarīgi apgūt visus satvērienus, kā mazuli paņemt klēpī un apguldīt, kā bēbīti nēsāt.
Lai mazulīti paņemtu klēpī, mums ģimenē vispirms jāvienojas par žestu, kuru pirms tam bērniņam rādām kā zīmi – drīz es tevi paņemšu un samīļošu. Redzot šo žestu, mazulis zinās, kas drīzumā notiks. Tad paliekam savu plaukstu zem bērniņa lāpstiņas, otru roku liekam uz bēbīša pleca un lēnām veļam mazulīti uz savas rokas līdz ieveļam viņu sev klēpī šūpuļa pozā. Mazulim šīs kustības šķiet organiskas un pieņemamas, kas rada drošības sajūtu.
Lai bērniņu apguldītu, mums vispirms viņš savās rokās jāuzveļ uz puncīša, tad mazuli it kā sēdinām sāniski ar dupsīti pret atbalsta virsmu, pēdējā ir galviņa, kas tiek nolikta guļus pozā uz sāniem un tad mazuli apveļam uz muguriņas.
Ļoti nozīmīgi bērniņam jau no pirmajām dzīves nedēļām apgūt to, ka visam ir sava vieta – autiņbiksīšu mainīšana notiek uz pārtinamās virsmas, miedziņam ir paredzēta gultiņa, mazuļa barošanai sava īpaša vieta.
Bērniņam savu ķermeni iepazīt ir ļoti svarīgi, mūsu pieskārieni ir tie, kas palīdz mazulim attīstīties, tāpēc mīļosim savus bēbīšus ik dienu, būsim līdzās, baudīsim šo īpašo saikni, kas mūs vieno, lai bērniņš justu – esmu drošībā, māmiņa ir tepat.
Katrs mazulis ir kā brīnums, kas ienāk mūsu dzīvē un padara to labāku un skaistākais ir tas, ka brīnumus mēs varam piedzīvot ik dienu, esot kopā ar savie bērniņiem.