Pieaug trešo un ceturto bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū

2024. gadā 39,9 % jaundzimušo bija pirmdzimtie, 35,5 % otrie bērni, 16,4 % trešie un 8,2 % ceturtie vai vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Desmit gadu laikā pieaudzis trešo un ceturto bērnu pēc dzimšanas secības īpatsvars. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums pieaudzis līdz 76,4 gadiem, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Saglabājas augsts noslēgto laulību skaits – 5,6 laulības uz 1 000 iedzīvotāju. 

Vairāk ģimenēs trešo un ceturto bērnu

Pērn gadā visvairāk bērnu piedzima Rīgas reģionā (46,7 % no kopējā dzimušo skaita), savukārt pārējos reģionos dzimušo īpatsvars svārstās no 15,1 % Vidzemes reģionā līdz 11,1 % Latgalē.

No visiem jaundzimušajiem pērn 39,9 % bija pirmdzimtie (salīdzinājumam 2014. gadā – 44,2 %), 35,5 % otrie bērni (2014. gadā – 37,5 %), 16,4 % trešie (2014. gadā – 13,3 %), savukārt 8,2 % – ceturtie un vairāk (attiecīgi, 2014. gadā – 5,0 %).

Latgales, Zemgales un Rīgas reģionā vērojams lielākais trešo, ceturto un vairāk bērnu pēc dzimšanas secības skaits, attiecīgi trešie bērni visvairāk piedzimuši Latgalē (21,4 %), Zemgalē (18,2 %) un Rīgas reģionā (17,7 %) no visiem reģionā dzimušajiem. Vismazāk trešie bērni dzimuši Vidzemes (13,4 %) un Kurzemes reģionā (16,4 %), kuros ir lielāks pirmo bērnu skaits, attiecīgi 44,4 % un 39,9 % no visiem reģionā dzimušajiem 2024. gadā. Tāpat arī lielākais otro bērnu īpatsvars vērojams Vidzemes (36,8 %) un Kurzemes (35,5 %) reģionā. Vismazāk otro bērnu pērn dzimuši Latgalē (34,1 %) un Rīgas reģionā (34,6 %).

Būtiski pieaudzis paredzamais mūža ilgums

Demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs ir jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums1. 2021. un 2022. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ bija vērojams neliels paredzamā mūža ilguma samazinājums. 2023. gadā mūža ilgums pieauga – no 74,4 līdz 75,5 gadiem (vīriešiem – no 69,4 līdz 70,4, sievietēm – no 79,3 līdz 80,4). Savukārt 2024. gadā dzimušo bērnu vidējais paredzamais mūža ilgums bija 76,4 gadi, vīriešiem – 71,3 gadi, sievietēm – 81,1 gads, kas ir augstākais jebkad bijušais rādītājs.

Visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Rīgas reģionā dzīvojošajām sievietēm (81,5 gadi) un Vidzemes reģionā dzīvojošajiem vīriešiem (72,5 gadi), visīsākais Latgalē – vīriešiem 68,8 gadi un sievietēm 79,9 gadi.

Rīgas reģionā jaunākie, Latgalē vecākie iedzīvotāji

Iedzīvotāju vidējais vecums pakāpeniski pieaug un 2025. gada sākumā bija 43,4 gadi. Vīriešu vidējais vecums bija 40,3 gadi un sieviešu – 46,2 gadi. Rīgas reģionā iedzīvotāji ir jaunāki (vidējais vecums 42,6 gadi), Latgalē – vecāki (45,9 gadi).

Latvijā, tāpat kā visās pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sieviešu (51,1 %) ir vairāk nekā vīriešu (48,9 %). 2025. gada sākumā Latvijā uz 100 vīriešiem bija 116 sievietes, kas ir vislielākais sieviešu pārsvars visās ES dalībvalstīs.

Bērni un pusaudži veido 15,1 % no Latvijas iedzīvotājiem

Iedzīvotāju dabiskā kustība un migrācija ietekmē iedzīvotāju vecumsastāvu. Kopš 2015. gada par 16,8 tūkstošiem bērnu jeb 5,7 % samazinājies bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, 2025. gada sākumā tie bija 280,9 tūkstoši bērnu jeb 15,1 % no visiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecumā sarucis par 130,4 tūkstošiem jeb 10,0 %, bet vecumā 65 gadi un vairāk – samazinājies par 21,8 tūkstošiem jeb 5,6 %.

Salīdzinot reģionus un valstspilsētas, darbspējas vecuma (15–64 gadi) iedzīvotāju īpatsvars būtiski neatšķiras. Atšķirīgs ir līdz darbspējas (0–14 gadi) un virs darbspējas (65 un vairāk gadi) vecuma iedzīvotāju īpatsvars. 2025. gada sākumā visvairāk virs darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Latgalē (gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4 % no visiem šī reģiona iedzīvotājiem). 2025. gada sākumā visvairāk darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Rīgas reģionā (63,5 %), pārējos reģionos tas svārstījās no 63,0 % Zemgalē līdz 62,4 % Kurzemē.

Foto: Pexels