ONLINE KONFERENCE: Izvēlamies ratiņus

Sveikas, dārgās topošās un jaunās māmiņas! Šodien mēs ar jums runāsim par tādu svarīgu lietu kā ratiņu izvēle mazulim.

Sākšu ar savu stāstu, kurš aizsākās 2009.gada janvārī, kad piedzima mans dēliņš Maksimiliāns.

Ar pirmo bērniņu nekad nezini, ko vēlies, ieej bērnu pretču veikalā un acis skrien katra uz savu pusi. Es tiešām īsti nezināju, ko vēlos, galvenais kritērijs bija ārējais ratu izskats un fakts, ka priekšējie riteņi griežas ap savu asi. Toreiz tādu ratu nebija daudz, un man patika, cik ērti tie kustas uz visām pusēm.

Vēl toreiz dzīvojām mājā ar ļoti šauru liftu un es gribēju ratus, kas tajā ielien.

Liftu izmērījām, bet neņēmu vērā, ka durvis neatveras līdz galam, un rezultātā, pēc ratu iegādes, neskatoties uz to, ka rati jau tā bija šauri un miniatūri, mani pārņēma satraukums, jo rati liftā tik un tā neiegāja, un nācās ratus vienmēr nest. Paldies Dievam, ka tie bija samērā viegli un vīrs tos nesa augšā un lejā no trešā stāva. Es pati nest negribēju, un, kad vīra nebija blakus, es ripināju ratus vienkārši lejā pa kāpnēm.

Rezultātā pēc 3 mēnešu lietošanas mēs ratus piebeidzām, saplīsa rāmis un periodiski ceļa vidū sāka jukt ārā.

Uz to brīdi šķita pietiekoši stilīgi ratiņi, un uz ielas tādus sastapt samērā bieži nevarēja. Pirkām no citiem cilvēkiem, bet jaunus, ar visiem čekiem utt. Ja nekļūdos, par 150Ls. Mums šķita izdevīgi, jo komplektācija bija 3 in 1.

Bet kvalitāte jau piekliboja, plastmasas mehānismi nebija īsti izturīgi un arī paši rati nē. Kulbiņa maziņa, mans bērns jau 4 mēnešu vecumā tajā nederēja, un nācās viņu pārlikt uz sporta daļu. Priekšējie riteņi, kas griezās, nefiksējās, ratus vilka visu laiku uz vienu pusi. Un neskatoties uz to, ka dzīvojām pilsētas centrā, pastaigājāmies pa parkiem, es ar grūtībām braucu ar šiem ratiem pa ziemas sniegiem. Reiz centāmies tikt uz Mežaparku un vienkārši iestrēgām uz ceļa. Par vietēja mēroga pastaigām vispār nerunāsim. Lai gan reiz trakie vecāki izlēmām doties pie jūras pastaigā pa mežu, rezultātā: tētis stiepj ratus, mamma - bērnu.

Arī Maksim rati nepatika. Viņš bija bērns, kas ratis pie rokām, un ap četru mēnešu vecumu stabili pārcēlās pie manis uz slingu, kur atradās tur līdz pat gada vecumam.

Pēc pusgadu mocībām rati tika pārdoti par divreiz lētāku summu. Pēc tam bija vēl vairāki rati, kas tika lietoti slinga lietošanas starplaikos.

Baby Design sporta rati - lietussarga tipa ratiņi, ko nopirkām pa lēto. Ratiņi šausmīgi izbraukāti, gulēt bērniņu nolikt var, bet samērā neērti. Lai gan - viens pluss bija, rati ietilpa liftā un es tos pati mācēju salikt.

Pēc dēliņa gada vecuma uz ziemu pārcēlāmies uz vecajiem Tako Nataly – vieni kroplīgi transformeri. Mums tos atdeva uz Maksīša dzimšanu, turējām vasarnīcā, lai tur viņš varētu gulēt ārā atrodoties. Man šie rati šausmīgi nepatika, bet nēsāt dēliņu ergonomiskajā somā ziemā nebija visai viegli. Man par brīnumu, šie rati izrādījās ļoti ērti, lai arī bija tiešām neglīti, smagi un grūti lietojami pagriezienos. Bet es tos varēju laist lejā pa pakāpieniem, nežēlojot, tie mierīgi tika galā ar visām bedrēm, jebkuru sniegu utt. Tajos bija pietiekoši daudz vietas gulošajam gadu vecajam puikam.

Visu ziemu šajos ratos vizināju bērnu ar baudu, pēc tam man mantojumā tika sporta ratiņi Capella. Priekš sporta ratiem ši bija samērā lieli un no ilgstošas lietošanas, vilka uz vienu pusi, un muguriņa nebija pilnībā nolaižama, tai bija vien pusguļus stāvoklis. Bet mūs tie apmierināja, ņemot vērā, ka biežāk devāmies pastaigās ar stumjamu velosipēdu vai kājām.

Pēdējie ratiņi tika iegādāti spontāni, jo savējos pārdevām, bet vajadzēja vēl praktiski dažas reizes pavizināties. Maksim bija divi gadi. Paņēmām parastus lietussarga tipa ratiņus bez visādām fīčām kā, piemēram, iepirkumu grozs, trīs dažādi muguras līmeņi utt. Tas viss bija lieks. Šie ratiņi mūs apmierināja par visiem 100% un tos atstājām arī meitiņai tālākā lietošanā. Tādus ir ērti paņemt līdzi ceļojumā.

Tagad mani kritēriji ir konkrētāki. Pārdodot vairākus ratiņu veidus, paši ērtākie man likās smagie transformeri ar lielajiem, piepūšamajiem riteņiem. Ārēji man tie nepatīk, tāpēc bija skaidrs - vajadzīga klasika. Un tagad ir tik daudz skaistu, klasiska izskata ratiņu.

Mani sapņu ratiņi vienmēr ir bijuši retro ratiņi. Kaut kā reiz uzdūros veikalā šādiem Inglesina Classic, un uzreiz tajos iemīlējos.

Bet saprotu, ka staigāt ar tādiem pa Sarkandaugavu un staipīt augšā - lejā uz ceturto stāvu būtu muļķīgi un nevietā. Ja man būtu privātmāja Jūrmalā un tādas finansu iespējas, lai iegādātos ratiņus mašīnas vērtībā, kāpēc ne?

Sāku meklēt kaut ko elegantu, klasisku un pamanīju vairākus nesliktus variantus.

Tako Ballila

Roan marita prestige

Lonex retro classic

Ādas kulbiņa, lieli riteņi ar baltu kantīti. Vienkārši sapnis.

Vēl viens iemesls, kāpēc gribu tieši klasiskos ratus. Tagad mēs dzīvojam mājā bez lifta - 4.stāvā. Ir 2 varianti: vai nu nest pa daļām ratus, vai arī ripināt tos lejā pa kāpnēm. Nest es nenesīšu, bet ripināšanas pieredze man ir, tikai - riteņiem jābūt lieliem un piepūšamiem, tāpat arī labai amortizācijai.

Aizbraucām apskatīt šos ratus veikalā, un vislabāk patika Tako Ballila. Man ir ļoti svarīgi, lai rāmis būtu no alumīnija, nevis no plastmasas. Tāpat arī visiem stiprinājumiem jābūt izturīgiem. Vīrs arī ir PAR šādiem ratiem. Bet tos saliekot, sapratām, ka visdrīzāk viņi neietilps mūsu auto bagažniekā. No uztraukuma es pat sāku raudāt tieši veikalā. Es neredzu jēgu pirkt jaunus, ne visai lētus (270Ls) ratus tikai tāpēc, lai pastaigātos ar tiem pa pagalmu, gribu braukt ciemos, uz jūru, uz vasarnīcu un visur, kur vien ienāk prātā.

Vēl viens mīnuss šiem jaunajiem, dārgajiem ratiņiem ir tas, ka es pastāvīgi par tiem satraukšos. Es baidīšos tos atstāt kāpņu telpā līdz vīra atnākšanai. Lejā taču noripināt es varēšu, bet augšā uzstiept - nekādi. Tāpēc labi padomājot un atmetot liekas emocijas, nolēmu izvēlēties kādu lētāku variantu, iespējams, lietotu. Ja iznīcināšu tādus ratiņus, laižot pa kāpnēm, nebūs tik ļoti žēl iztērēto naudu, jo 100Ls nav tas pats, kas 300Ls.

Sāku skatīties uz kompaktākiem klasiskajiem ratiem par pieņemamu cenu.

Parādījās vairāki lietotu ratiņu varianti.

Peg perego classic

Abc design pramy luxe

Abc design condor 4 cookies

Vēl, skatoties cenu kategoriju, atklāju šādus ratiņus. Jaunu ratu cena -  170 Ls.

Adamex Royal – vispār simpātiski, klasiski ratiņi. Plānoju brīvdienās braukt tos apskatīties, salikt un pavizināt. Ja tie ielīdīs mūsu mašīnas bagažniekā, iespējams, pirksim šos.

Ja nē, domāšu par lietoto ratu variantiem, un visdrīzāk izskatīšu jautājumu par ABC Design Condor 4 Cookies. Tie ir kompakti saliekami, bet man ne pārāk patīk, ka riteņi nav piepūšami.

Es gribētu atrast ratiņus, kam ir tikai kulbiņa, jo sporta daļu neplānoju lietot, vai arī lietosim to reti. Sporta daļu gribas tādu vieglāku.

Uz ratiņiem plānoju iztērēt 100-150Ls. Maksimālā cena 170Ls, bet tad - par jauniem. Pirkšu nākošajā nedēļā, jo ir jau atlikta naudiņa, un pēc tam atliksim dzemdībām, kas arī prasa ieguldījumu, mūsu gadījumā, tie būs ap 200Ls.

Lai mans viedoklis nebūtu tikai tāds vispārējs, es pakonsultējos ar ratiņu izvēles speciālisti, veikala Kidplanet http://kidplanet.lv/ pārdevēju Karīnu Petrovsku - Krišjāni.

Karīna apgalvo, ka izvēloties ratiņu, pirmais, kam jāpievērš uzmanība ir augstums, lai māmiņai būtu ērti noliekties pie bērniņa. Ir gan augstāki, gan zemāki ratu modeļi. Vislabāk izvēlēties ratiņus, kam ir regulējams rokturu garums.

Tāpat pirms ratu iegādes jāizmēra lifta platums, un jāpadomā par to, kur plānojat doties pastaigās - pa pilsētu vai pie dabas. Atkarībā no tā, jāizvēlas ratu riteņu izmērs.

Kas attiecas uz manu gadījumu un māju bez lifta, Karīna iesaka iegādāties vieglus ratus, ko es pati varu nest. Un runājot par riteņiem, speciāliste uzskata, ka sniegotā ziemā ar jebkuriem riteņiem nav iespējams normāli pārvietoties.

Es tomēr domāju ratus ripināt lejā pa trepēm, lai gan zinu, ka tādas darbības var sabojāt jebkuru ratu rāmi. Man žēl savu muguru, tāpēc variants= nest pašai ratus, man neder.

Karīna uzskata, ka lietotus ratus nevajadzētu ņemt, jo nekad nevar zināt, kas pirms tam tajos vizinājies, kā šie ratiņi ir izmantoti, vai bijušas mainītas, labotas kādas detaļas. Lietotu preci iegādājoties, nekādu garantiju nav, un ticamība ir tāda pati, kā pērkot kaķi maisā, tāpēc var iegādāties vēl vienus ratus, kas atkal saplīsīs.

Tā kā mans bērniņš būs klāt ziemā, Karīna uzsver, ka svarīgi ir iegādāties ratus ar lielu kulbiņu, kas būtu garumā vismaz 77cm gara. Tādā kulbiņā bērniņš var ietilpt ar visu ziemas kombinezonu un aitas vilnas konvertiņu.

Un tagad, dārgās māmiņas, paziņoju online-konferenci-konsultāciju par atvērtu!

Lūdzu, padalieties ar mums informācijā par saviem ratiņiem, kā tos izvēlējāties, vai esat apmierinātas!

Kādi ratiņu izvēles kritēriji bija jums?

Iespējams, varat pakomentēt arī manu izvēli, vai ieteikt ko citu?

Ceru uz jūsu aktivitāti, jo pēc šīs konferences gribētos tā kā pavisam izlemt attiecībā uz ratiņu modeli.

Jūsu

Sabīne un Punča iemītniece