Mūsu satikšanās stāsts!

19. Mar 2023, 17:45

13.03.2023 - Everts ienāca mūsu ģimenē plkst. 23:38 🤍🤍

Visu dienu absolūti nekas neliecināja, ka mēs tiksimies - neskaitot to, ka es ļoti cerēju un gaidīju.

Mans due date bija noteikts 11.03, tākā dzemdības nesākās, bijām vienojušās ar vecmāti tikties 13.03 vizītē!

No rīta vecmāte vizītē apskatījās vai kundziņš ir vispār kaut nedaudz izdomājis virzīties uz šo pusi, un teica, ka man jau ir 3.5cm atvērums - biju šokā, jo man nebija ne kontrakciju, ne sāpju, ne pazīmju - nekā 🤷🏼‍♀️

(Vecmāte gan man minēja, ka ar šādu atvērumu pie atkārtotām dzemdībām es varu staigāt arī vēl nedēļu.. )

Tā arī visu dienu nodzīvoju kko gaidot, un neko nesagaidot .. ieliku mazgāties drēbes, sakārtoju Eliotam istabu, iztīrīju visu māju, aizbraucu pakaļ Elim uz dārziņu, aizbraucu uz veikalu pēc pārtikas un braucām mājās gatavot vakariņas, kā pilnīgi parastā darba dienā!

Plkst. 19:00 es sajūtu tādas ļoti viegli velkošas sajūtas mugurā - nodomāju, ka ilgi stāvu pie plīts un mazgāju traukus, noteikti tāpēc nedaudz velk, jo vēders traucē un īsti nav vietas - iedzēru nošpu un pārgāja..

21:00 ielīdu gultā guļus un ar Edgaru skatījāmies TV..

ap 21:30 jūtu, atkal parādās velkošā sajūta mugurā, Edgaram saku, ka iespējams vajadzētu sazinaties ar vecmāti- ja nu tomēr kautkas notiek?!

Sazinos - viņa saka, lai iedzeru vēlreiz nošpu, un ja nepāriet, varam mēģināt doties uz Siguldu un skatīties, varbūt kautkas iekustējies..

aizeju pēc nošpas.. paiet h un saprotu, ka velkošā sajūta mugurā nepāriet, sak vilkt arī vēderu- 22:00 sazinos atkārtoti ar vecmāti- saprotam, ka viss sākas.. zvanu bralim lai brauc pie Eliota - saliekam pēdējas mantas, ieeju dušā, samīļojam eli un esam gatavībā doties.

Man jau sākas ļoti regulārās un īsas kontrakcijas, ik pa 3 min. Sagaidam brāli, iekāpjam mašīnā un plkst. 22:27 esam ceļā uz Siguldu.

Edgars lido vēja spārniem, man tikmēr rokās aplikācija, uzņemu kontrakcijas, kas paliek spēcīgākas un īsākas, nu jau 1.5min starpā..

23:04 esam klāt Siguldā - pa ceļam man noiet arī ūdeņi kontrakciju laikā, esmu pilnīgi slapja

Turpinu pa solītim iet un elpot, mums parāda kur jāiet uz dzemdību zāli sagaidīt vecmāti, kura arī būs pēc 10min..

es elpoju un saprotu, (CENZĒTS), man vajag jau spiest - tiešām FINĀLS? Tik ātri? Mēs tīko atbraucām!

Ienāk vecmāte - paskatās , un saka, mīļā, ja mazliet pacietīsies, nedaudz paspēsi iekāpt arī vannā, ja gribi spiest jau tagad, spied, jo galviņa jau gandrīz tepat..

Turpinu elpot, mēģinu te spiest te tomēr sagaidīt vannu, kura pildās..

Līdz pusei piepildot vannu saprotu- ka gribu vannā , tā bija svētlaime tur iekāpt, tik viegla sajūta , protams, izstumšanas brīdis ir ellīgi dedzinošs un grūts arī ūdenī, bet, ja atmiņa mani neviļ, pēc 4 spēcīgiem pūtieniem Everts iepeldēja man rokās 55cm garš un 3886 smags

Mīļš paldies manai lieliskajai vecmātei LIENEI DRAUGAI, ka mūsu Everts nepiedzima mašīnā un abas paspējam aizbraukt līdz Siguldai ✨