Mātes piens – vislabākā iespēja mūsu vismazākajiem

Mātes piens – vislabākā iespēja mūsu vismazākajiem

03. Nov 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Latvijā katru gadu 100–150 bērnu piedzimst priekšlaicīgi, sverot mazāk par 1500 gramiem. Lai šiem bērniņiem nodrošinātu vislabāko iespēju izaugt lieliem un veseliem, viņiem ir vitāli nepieciešams mātes piens, ko ne vienmēr var nodrošināt pašu mammas. Tomēr Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai nav savas mātes piena bankas. Kaut arī tā šobrīd top, ir vajadzīga visas sabiedrības iesaiste, lai palīdzētu pašiem mazākajiem dzīvot, izaugt un baudīt kvalitatīvu, veselīgu dzīvi.

Pasaulē katru gadu aptuveni 15 miljoni bērnu dzimst priekšlaicīgi (pirms pilnām 37 grūtniecības nedēļām), un šādu bērniņu skaits ar katru gadu tikai palielinās. Latvijā gadā priekšlaicīgi piedzimst aptuveni 100–150 bērnu, kuri sver mazāk par 1500 gramiem: piemēram, 2018. gadā piedzima 97 bērni, kuri svēra mazāk par 1000 gramiem, un 47 ar svaru no 1000 līdz 1500 gramiem.

Mātes piens ir vajadzīgs visiem jaundzimušajiem. Tas ir unikāls, jo jau ar pirmajiem pilieniem pielāgojas bērna vajadzībām gan apjoma, gan arī uzturvielu ziņā un kļūst par svarīgāko enerģijas un uzturvielu avotu. Mātes piena sastāvdaļas palīdz bērnam pielāgoties straujai augšanai, kas notiek pirmajā dzīves gadā, īpaši pirmajos mēnešos, veicina mazuļa zarnu trakta attīstību, un pienā esošie imūnglobulīni pasargā bērnu no infekcijām. 

Taču priekšlaikus dzimušiem bērniem saņemt mātes pienu ir vitāli svarīgi jau no pirmajām dzīves stundām. Ir pierādīts, ka tas uzlabo zarnu augšanu un attīstību; bērni, kuri saņem mātes pienu, ātrāk sasniedz pilnu ēšanas apjomu, viņiem mazinās smagu asins infekciju un nekrotiskā enterokolīta risks. Tāpat vajadzīgs īsāks laiks stacionārā, mazāk medicīnisko izmeklējumu un medikamentu. Ilgtermiņā šiem bērniem, salīdzinot ar tiem, kuri nav saņēmuši mātes pienu, novēro labāku psihomotoro attīstību.

Otra bērnu grupa, kam īpaši nepieciešams mātes piens un būtu ļoti svarīga iespēja izmantot piena banku kā alternatīvu risinājumu, ir noteiktajā laikā dzimuši bērni, kas ap dzemdību laiku piedzīvojuši skābekļa trūkumu, un bērni, kuriem veic ārstnieciskās hipotermijas procedūru. Viņu zarnu trakts ir ļoti jutīgs, bet ne vienmēr mamma var būt bērniņam klāt tik drīz pēc dzemdībām un nodrošināt nepieciešamo barošanu. Pirmajās dienās mātes piens tikai sāk veidoties un ne vienmēr pietiekamā daudzumā. Vides apstākļi, kuros atrodas māte, viņas psihoemocionālais stāvoklis, sākotnējā kontakta trūkums ar bērnu, stress, atrašanās stacionārā – tas viss ietekmē piena veidošanos.

Kādu risinājumu mēs varam piedāvāt, ja mātei savs piens nav pieejams? Viens ir dot bērnam adaptēto maisījumu, ko Latvijā arī dara. Bet, apzinoties mātes piena priekšrocības, ir skaidrs, ka maisījums nevar to pilnībā aizstāt. Citās Eiropas un pasaules valstīs kā otro izvēli pēc mātes piena lieto pasterizētu donora pienu. Piena ziedošana nav nekas jauns. Kā mēs zinām no grāmatām un filmām, jau gadsimtiem ilgi Eiropā ļoti populāras ir bijušas zīdītājas – sievietes, kuras ar savu pienu varēja izbarot citas māmiņas bērnu. Mūsdienās, pateicoties zinātnei, mēs saprotam, ka, pirms piedāvāt donora pienu mazuļiem, tas ir īpaši jāpārbauda un jāsagatavo, kā arī jāglabā noteiktos apstākļos. To visu nodrošina specializēta vieta – piena banka. 

Piena banka veic donoru atlasi, donora piena uzkrāšanu, pārbaudi, apstrādi un glabāšanu. Kad donora piens ir savākts, to obligāti pārbauda uz mikroorganismu klātbūtni. Pēc tam to speciāli apstrādā – pasterizē. Pasterizēšana ir siltuma apstrāde, kuras laikā iet bojā mikroorganismi un vīrusi, tajā skaitā arī citomegalovīruss, kas ir ļoti bīstams priekšlaicīgi dzimušiem bērniem. Cilvēka piena pasterizācijai izmanto speciālu pasterizācijas metodi. Uzglabā donora pienu sasaldētā veidā, speciālā ledusskapī, nepārtraukti kontrolējot temperatūru.

Pirmā piena banka pasaulē tika izveidota Eiropā – 1909. gadā Vīnē, Austrijā, un jau nākamajā gadā darbu uzsāka otrā piena banka Bostonā, ASV. Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 500 piena banku. Eiropā ir 270 aktīvas piena bankas, un ir plānots atvērt vēl 15. Visvairāk piena banku ir Itālijā (39), Francijā (36) un Vācijā (31). Lietuvā pašlaik ir divas un Igaunijā viena piena banka. Latvijā diemžēl joprojām nav nevienas, un esam vienīgā valsts Eiropas Savienībā bez savas mātes piena bankas.  Lai to izveidotu, nepieciešamas 15 dažādas iekārtas, tostarp pasterizētājs, saldētavas, laboratorijas iekārtas piena mikrobioloģiskajai analizēšanai, aukstumsomas piena transportēšanai, trauki piena uzglabāšanai u. c.

Tagad visiem kopā jāsper pēdējais solis, lai mātes piena banka būtu arī Latvijā un lai arī mūsu mazuļi saņemtu vislabāko, ko varam piedāvāt. Šobrīd ikviens var iesaistīties mātes piena bankas veidošanas noslēdzošajā posmā, piedaloties labdarības akcijā “Katra lāsīte palīdz augt!” un ziedojot ar Rimi starpniecību vai Bērnu slimnīcas fonda mājaslapā. Es patiešām ceru, ka ar sabiedrības atbalstu būs pietiekami, lai Latvija katru gadu kļūtu par 100–150 veseliem un priecīgiem bērniņiem bagātāka.