Laimīga mazuļa dienasgrāmata: Mazuļa dienas režīms

21. Sep 2018, 02:26

Ir mazuļi, kuri jau piedzimstot ir teju nolasījuši mammas lielāko vēlmi un savā ikdienā mostas un dodas gulēt, gluži kā pēc pulksteņa, bet ir mazuļi, kuru dienas režīms nav ieliekams nekādā saprotamā dienaskārtībā.

Cik ļoti svarīgi ir veidot dienas režīmu un kādi no tā ir ieguvumi, Māmiņu kluba TV raidījumā ieteikumos vecākiem, dalās IBCLC zīdīšanas konsultante, Māmiņu kluba Vecāku skolas speciāliste – Sandra Lase.

Bērniņš piedzimstot un mācoties pielāgoties lielajai pasaules kārtībai, lielākoties, iekļaujas ģimenes režīmā, dienas ritmā, kas ir atkarīgs no mammas un tēta ikdienas rutīnas.
Dienas režīmi mēdz būt dažādi, bet ar mazuli, tos var veidot, pamatā, balstoties uz dienas ritmu – ēšanas laikiem, pastaigas laikiem un gulētiešanas paradumiem ģimenē
Ir vecāki, kuriem patīk vairāk režīms, kurš veidojas dabiski, ļaujoties ikdienas plūsmai – emocijām un sajūtām. Mazulis tam pielāgojas

Jaundzimušais nākot pasaulē, nepiedzimst ar gatavu dienas režīmu. Galvenais, kas šo režīmu turpmāk veido, ir mazuļa pamatvajadzības.

Vajadzība gulēt
Vajadzība zīst
Vajadzība justies droši
Vajadzība paēst

Iesākumā, jaundzimušā ritmi, kas saistīti ar gulēšanu nav konkrēti – tie ir dabiski, rodas atkarībā no vajadzības. Piedzimšana jaundzimušajam ir milzīgs stress, tāpēc mazulītis bieži grib zīst, grib saņemt endorfīnus (laimes hormons) un ne vienmēr krūts meklēšana ir saistīta ar vēlmi paēst, kas maldīgi jaunajai māmiņai varētu likt domāt, ka mazulis atkal un atkal ir izsalcis.

Jaundzimušais sākumā vispār nesaprot, kas ar viņu ir notiek, tāpēc meklē krūti, lai zīstu. Tas viņu nomierina.

Labākais veids kā veidot mazuļa ritmu, ko iesaka arī Pasaules Veselības organizācija, ir – veidot režīmu, balstoties uz pieprasījumu. Vismaz pirmajās mazuļa dzīves nedēļas, noteikti.

Ko darīt mammām, kas vēlas iekļauties kādā konkrētā un saprotamā režīmā, jo iekļauties tādā brīvā ikdienas plūsmā ir grūti?

Viss ir atkarīgs no bērna fizioloģiskajām vajadzībām un mammas iespējām. Iespējams, bērna attīstības izpratne var būt labs palīgs režīma veidošanai, balstoties uz krīzēm, ko bērns pēc piedzimšanas piedzīvo.

5 nedēļu vecumā bērns sāk definēt savas sajūtas
8 nedēļu vecumā sāk apzināt savu ķermeni
12 nedēļu vecumā mācās pārvaldīt savu ķermeni

Izejot cauri katram šim attīstības posmam, mazulītis apzinoties savas iemaņas, sāk apgūt atkal jaunas. Tas sagādā stresu un var ilgt pāris nedēļu garumā. Bērniņš ir nemierīgāks, vairāk prasās rokās, vairāk grib pie krūts.

Mammai var likties, ka mazais tiek izlutināts, bet tā tas nav. Viņš pārdzīvo!

Mazulis, jau kļūstot lielāks, ap gada vecumu, arvien vairāk laika sāk pavadīt nomodā, nav kā jaundzimušais, kuram galvenās dienas režīma sastāvdaļas ir gulēt un ēst.

Bērns šajā vecumā rīkojas savu jūtu robežās. Tas ko viņš jūt, to arī dod ārā. Un vecākiem nevaajg domāt, ka tas ir ļaunprātīgi vai par spīti, lai kaut ko panāktu. Vēl joprojām ir runa par stresu.