Kur ir mammas laiks?

19. Jun 2020, 01:05

Manai mazajai priekšniecei trīs mēneši, un reizēm nezinu tas ir daudz vai maz, citriez liekas, ka viņa ir tik organiski iedzīvojusies, ka neatceros laiku bez viņas, savukārt citudien liekas, ka aug par ātru, gribās nokliegties, lai laiks apstājas.

Pirms trīs mēnešiem piedzima mana meita, bet es piedzimu kā mamma, un ir tik daudz lietas, kas nāk kā kaut kas elementārs, bet pirms trīs mēnešiem pat licies kas neiedomājams. Kvalitatīvs miegs. Kas? Nepazīstu vairs! Vakara filma ar mīļo, iziešana uz iemīļotām izklaides vietām. Aizvērti aizkari, sušī un neizkāpšana no gultas. Protams, tas viss ir mazsvarīgs kad ieskatos meitas actiņās un viņa plati pasmaida, tad aizmirstās visi grūtumi un paliek tikai neizmērāma mīlestība. ( rakstu un nezinu kur šis mani aizvedīs) Ikviena mamma noteikti piekritīs, ka ir jāvelta laiks sev, mīļoto arī nevar aizmirst, bet ja citām mammām tam atliek laiks, tad lūdzu padalaties, jo es neredzu laiku nekam. ( es nesūdzos, jo mammas loma ir labākā manas dzīves loma, dievinu būt mamma savai princesei)

Apskatot kārtīgi savas dienas ritmu varbūt izdosies atrast robu mājas spa procedūrai vai vakara skrējienam.

Pamostos kopā ar priekšniecību, parasti rīts caur miglu sākas ap četriem, tas ir gāzīšu laiks. Caur “ nevaru saprast gulēju vai nē” sutinam līdz deviņiem ( par šo esmu ļoti priecīga). Staipamies, un tad sākas ikdienas rutīna, kas noteikti visām mammām ir vienāda - nomazgā dibenu, rīta dušiņa, sarunas. Pēc tam mēģinu padzert kafiju un piekost siermaizīti, šeku reku, kafija uzvārīta un priekšniecība sāk žāvāties, tad ēst un čučēt, kamēr tieku atpakaļ pie kafijas - auksta. Tālāk, kā Šveices pilkstenis, pēc 40 minūtēm meita ir piecēusies, atkal sarunas, spēles, rotaļas un smiekli. Pienācis laiks snaudienam, tad nu ejam laukā, parasti divas stundas paiet riņķojot ap rajonu. Ejam mājās, tur akal ēšana, sarunas, smiekli un rotaļas. Atkal mazais 40 minūšu miedziņs, parasti šajā miedziņā prieksniecei gribās lai esmu blakus. Tālāk seko sarunas, smiekli, rotaļas un vanniņa, pēc vanniņas laiks doties uz nakts čučēšanu, kas parasti ir apmēram pl 23.00. ( Pa vidu visam cenšos pievākt māju un pagatavot ēst, un šeit jāsaka, ka man blakus ir superīgs mīļais, kurš daudz palīdz) Un šeit sākas mammas laiks - parasti gan sanāk iedzert tēju, aprunāties ar mīļo un tad jau nāk miedziņs.

Man patīk, esmu nogurusi, bet laimīga par šādu dzīvi vienmēr biju sapņojusi, ir lietas, kas pietrūkst, bet tās tiks daudz vairāk novērtētas, kad varēšu tās atkal iegūt.