Ko ēst, ko neēst, lai mazajam puncītim labi

Jau no paša sākuma zināju, ka barošu bērniņu ar krūti, un esmu laimīga, ka man tas ir veiksmīgi izdevies. Palasot internetā dažādās pieredzes, varētu domāt, ka zīdīšana ir viena vienīga nogurdinoša cīņa, tomēr es varu teikt, ka man tā ir izdevusies salīdzinoši viegli un nesusi daudz prieka un arī atpūtas brīžu. Lai arī bija problēmas sākumā. Uzticīgās actiņas, nomierināšanās un iesnaušanās pie krūts... ak, tās būs tik jaukas atmiņas!Šoreiz gan ne par to, pievērsīšos tātad savai ēdienkartei. Es mīlu labi paēst, garšo gan veselīga pārtika, gan visādi džankfūdi, sevi daudz ierobežot neesmu radusi. Par laimi, zīdīšanas laikā to nācās darīt pavisam nedaudz.

• vai māmiņas uzturs patiešām ietekmē mazā puncīša pašsajūtu?

Jā, taču, manuprāt, ne tik ļoti, cik dažkārt uztraucamies. Gandrīz visiem zīdaiņiem vēders pūšas, jo gremošanas sistēma vēl "neprot" strādāt, pakakāt grūti, jo viņi neprot atslābināt vajadzīgos muskuļus (sfinkterus). Manuprāt, jāuztraucas un jāsāk meklēt vainu savā ēdienkartē tad, ja bērns teju visu nomoda laiku raud. Un, protams, vēdera izejas biežums, konsistence un krāsa ir rādītāji. 

• vai ierobežoji sevi pirmajos mēnešos pēc dzemdībām, vai tomēr ēdi visu, kas kārojās?

Pirmajās nedēļās ēdu visu, ko kārojās, bet - gatavotu mājas ēdienu. Kartupeļi/rīsi/griķi + gaļa/zivs + kādi nebūt svaigi salāti, kas nu bija pieejami martā veikala plauktā. Krējums, krējuma mērcīte. Arī drusku saldumi. Gaļa vai zivs cepta uz pannas vai cepeškrāsnī. Kafija no rīta, pa dienu tējas, ūdens.

• ko tev kārojās, un uz ko nebija spēka pat paskatīties?

Sākumā laika un spēka bija tik maz, ka vienkārši ēdu, ko vīrs nolika priekšā. Protams, apspriedāmies, ko gatavot un kā, bet kopumā par to domāju ļoti maz. Kārojās ogļhidrātus, jo zīdīšana un viss pārējais prasīja daudz enerģijas. Ēdu zefīru, ievārījumu, konfektes, cepumus...

• ja ierobežoji sevi kaut kādā ziņā, tad pastāsti, no kā tieši atteicies, un uz cik ilgu laiku? Kad sāki ēst, nedomājot, ka vari kaitēt mazulītim?

Divu mēnešu vecumā dēliņam sāka stiprāk sāpēt vēders  - tā, ka gandrīz visu nomoda laiku raudāja, modās arī pa nakti, kaka bija zaļa, purkšķināja daudz... Nedaudz palīdzēja šūpošana, kājiņu izvingrināšana, likās, ka arī Antiflat, taču vēdera izeja bija gļotaina un zaļa. Apspriedos ar dakteri, ieteica atteikties no saldumiem. Ak vai! Tas gan bija grūti! Taču - nedēļu tā nodzīvoju, nekas būtiski nemainījās. Dakteres nākamais ieteikums bija atteikties no piena produktiem. Un tas gan palīdzēja. Tā nu neēdu neko no piena līdz pat apmēram 5 mēnešu vecumam. Produktus, kuru sastāvā nedaudz ir piens, lietoju, tik strikti nevajadzēja. Piemēram, šokolādi nelielos daudzumos ēdu, bet neēdu tortes. Vai tas bija grūti? Teikšu - nē! Jo, izrādījās, pati jūtos daudz labāk, ja piena produktus nelietoju. Turklāt atkrita vesela virkne treknu produktu, kas palīdzēja nomest lieko svaru!

Atsāku tos ēst, kad bērnam apritēja 5 mēneši, pamazām un uzmanīgi. 

• vai pēc dzemdībām tev saistībā ar uzturu parādījās jaunas kaislības?

Jā, atsāka garšot šokolāde. Ēdu katru dienu!

• ja kaut ko ļoti gribējās, bet, tavuprāt, ēst nedrīkstēja, kā saņēmies?

Atcerējos mazo, raudošo sejiņu, un vairs nekādas diskusijas ar sevi neradās. Man viegli bija tādā ziņā, ka bija skaidri zināms, ko nevar ēst.

Piena produkti bija vienīgie, ko kādu brīdi nelietoju. Citādi sevi īpaši neierobežoju, ikdienā gatavoju normālu mājas ēdienu (gaļa, dārzeņi, zivis), taču ir būts arī pāris reizes Hesburgerā (nelieši tādi, iemet vēl atlaižu kuponus pastkastē! :D), noēsta kāda čipsu paka. Ēdu arī suši, vasaras nogalē bieži gatavoju īsti pikantu tomātu-čili-ķiploku zupu (ķiplokus vispār tagad rudenī daudz pievienoju ēdienam, gan cepot, gan svaigus); ēdu ceptu, asu, visādas garšvielas. Jā, tā ir savā ziņā eksperimentēšana ar mazo puncīti, taču... ēšana man ir bauda, un, ja pastāv liela iespēja, ka varu ēst to, ko gribu, atļaujos riskēt. Atliek tikai to darīt pakāpeniski, tā, lai varētu zināt, kurš produkts "vainīgs".