Dzemdību stāsts

Dzemdību stāsts

04. Sep 11:51 Endija Keita Endija Keita

Tas bija 2020.gada 20.augusta rīts, kad ap plkst 4:00 es nespēju pagulēt, jo sajutu dīvainu sāpi muguras lejasdaļā, kas ik pēc laiciņa atkārtojās. Sāku piefiksēt sāpīšu laiku aplilācijā, kas sākumā lēkāja kā pa kalniem-10min., 5min., tad atkal 8.min, līdz brīdim kad tās sāka palikt regulāras un nolēmu modināt vīru. Tā nu lēnām savācām mantas, uzkrāsoju skripstas, paskatījos spogulī un sapratu, ka atpakaļ atbrauksim trijatā.Atceros kā vīram teicu-"ja tās ir kontrakcijas, tad kādas man būs dzemdības?!" Jo sāpītes bija tik ļoti vieglas ka pat nebija jāpārelpo, bet drošības labad un neziņas pilni devāmies uz slimnīcu. Pa ceļam pāris sāpītes, bet arī vieglas.
Ap plkst 5:00 ieradāmies Jelgavas slimnīcā, ieejam uzņemšanā,kur mūs sagaidīja smaidīgas meitenes, kas aizveda mūs uz dzemdību nodaļu. Bija tik neaprakstāmi dīvaina sajūta, ka tu stāvi pie nodaļas durvīm ar somām un apkārt ir pilnīgs klusums, jo visa nodāļa guļ saldā miegā. 
Atverās nodaļas durvis un vecmāte mūs ieved pirmsdzemdību telpā, kur mani pielika pie toņiem un apskatīja, kamēr vīram.iedeva kaudzi papīru. 😁
Vecmāte paziņoja, ka mazulīte šodien nāks pasaulē (4.cm). Pēc kāda laiciņa tikām aizvesti uz dzemdību zāli, vecmāte ieteica ieiet siltā dušā, ko arī izdarīju, pēc nepilnām 40min dušā vīrs lika kāpt ārā. 😁 (daktere bija teikusi tika kādas 30 min). Pāris pārelpotas sāpītes, atrasta ideālā poza un brīdis kad sajutos tik ļoti bezspēcīga, ka pat nespēju pacelt roku lai aizsniehtu ūdens pudeli...
Taču, vīra klātesamība deva lielu spēku. 🙏Un tad pēkšņi es saprotu, ka ir laiks spiest. Nokomandēju vīru, lai iet meklēt vecmāti. Ienāca vecmāte kur saka - "ko tad tik ātri, nevar būt!" Apskatot mani secināja,ka esam sasniegušas 8cm un nolēmām pārdurt augļūdeņus, pēc kā lika gulties uz dzemdību galda. 
Atkal pāris ieelpas un izelpas.
Ap 7:35 zālē ienāca personāls kas nodeva komandas.

Pāris stūmieni un mazā sirsniņa 7:48 bija klāt!💕⏰️ 52cm gara un 3,600kg pilna mīlestības.🤍 

Asaras acis, lepnums par padarīto un tik maziņš, un nevainīgs cilvēciņš guļ man uz krūtīm un viss -9.mēnešus ilgais cikls ir noslēdzies! 
Piemīlīgā grūtnieču vēdera vairs nav, bet ir VIŅA💜