iieeva 10. Mar 2020, 12:42

Mana pirmā dzemdību pieredze bija 2016.gadā.
Todien man bija 38+4. nedēļas un bija sarunāts tikties ar draudzenēm. Visu dienu pavadījām staigājot un pļāpājot, kā arī bija man paredzēta vizīte pie ārsta, kura noteica, ka pēc kādas nedēļas varu gatavoties dzemdībām.
Pirms pāris dienām bija gļotu korķis, kas liecināja, ka tuvāko nedēļu laikā arī ir paredzētas dzemdības.
Bet pēc pāris stundām, garšīgi ēdot ar draudzenēm, sajutu sāpes. Draudzene jau smējās, ka ik pa laikam pazudu 😀
Vakarpusē devos uz mājām un gaidīju vīru no treniņa. Uzskaitot laiku pulkstenī, secināju, ka kontrakcijas ir regulāras ik pa 5 min, kā arī vēlreiz bija gļotu korķis, tad arī secinājām, ka laiks doties uz dzemdību iestādi. Ap plkst.23 pārbaudīja tonīšus, atvērumu - 9,5cm! Pārdūra ūdeņus un sāku pamocīties vairāk. Ap pusnakti devos uz dzemdību galdu. Tā kā man bija 38. nedēļa, es vēl nebiju paspējusi ievākt informāciju par pašām dzemdībām, kā arī pāris dienas vēlāk bija paredzēts apmeklēt kursus tieši par dzemdību procesu, bet nepaspēju 😀 Līdz ar to īsti nezināju, kas man ir jādara un arī ārstniecības personāls nedeva informāciju uzreiz. Iedeva man tableti, par kuru arī es prasīju, kas tā ir, bet atbildi arī nesagaidīju. Pēc kādas h beidzot ārste pateica - kad ir kontrakcija un gribas spiest, tad spied! Tad arī saprašana atnāca un mokoties pl.1:50 piedzima man dēliņš 55cm un 3480g. Vīrs nenāca man līdzi uz pašu dzemdību zāli, bet atnāca, līdz ko mazais bija piedzimis. Atceros, ka ļoti slāpa un bija drebulis, it kā no aukstuma, vai arī no bailēm, vai viss kopā 😀 Bija viens plīsums. Secinu, ka man bija ļoti labas, ātras dzemdības.

Pēc pāris nedēļām gatavojos nākamajam šāda veida piedzīvojuma brīdim 😀

kiky147@inbox.lv 09. Mar 2020, 13:11

Katrīnas Lienes un Sabīnes Ilze nākšana pasaulē 😀
Abas dāmas pasaulē nāca tieši dienu pēc dakteres pirmā noteiktā dzemdību datuma
Katrīna Liene
25.11.2012. ja pareizi atceros ap plkst.4 sākās dzemdību sāpes, pirmais bērniņš neizprotamas sajūtas nezinājām ko gaidīt un uz ko būt gataviem.. Tētis visu dzemdību laiku bija blakus, kas bija ļoti nozīmīgi, jo pati biju ļoti uztraukusies kā tas viss notiks un bija kāds atbalsts blakus 😀 Dzemdību sāpes bija tiešām neizturamas, daktere visu laiku lika staigāt lai dzemdību norisi paātrinātu, bet biju galīgi bez spēka... dzemdību sāpēs mocījos 12 stundas un 25.11.2012. plkst. 15.40 mūsu mazā princese bija klāt, pavisam maza - 2800g smagaun 49cm gara... kā vakardienu vēl atceros tās neizturamās sāpes un to kā dakterei teicu ka nevaru vairs paspiest, tagad tas liekas smieklīgi, bet tajā brīdī smiekli nenāca... Bet visvairāk atmiņā palicis tas, ka pirms dzemdībām iepriekšējā vakarā nebija apetīte līdz ar to neko nebiju ēdusi un vēl visu nākamo dienu dzemdību sāpēs mocījos ar tukšu vēderu, un pirmais ko lūdzu vīramātei, kad brauca pie mums uz slimnīcu, kad mazulīte piedzima lūdzu atvest kaut ko ēdamu, tobrīd laikam biju gatava apēst jebko 😃
Otrā princese pasaulē nāca 26.10.2015. 25.oktobra vakarā skatījāmies TV itkā nedaudz kaut kas iedūrās vēderā, bet tā kā mazā bija ļoti aktīva puncī, tad tam īpaši uzmanību nepievērsu.. Ap plkst.12 jutu jau stiprākas sāpes, bet ne pārāk regulāras un ne pārāk sāpīgas 😀 Aizgāju nomazgāties un bijām ceļā uz slimnīcu, jo tomēr likās, ka kaut kas tur notiek. Aizbraucām daktere teica, ka vēl pa īstam viss nav sācies uz to pusi velk teica lai palieku slimnīcā un ja nekas nenotiks tad nākamā dienā laidīs mani mājās... Šoreiz vīrs dzemdībās nepiedalījās, bija bail no tā kā viena ar to tikšu galā.. Sāpes sāka palikt stiprākas daktere teica laikam jau, ka tomēr viss sāksies un pajautāja vai gribu stimulējošo tabletīti.. Sāpes bija niecīgas teicu lai tik dod, jo atcerējos mokošās 12 stundas pirmajās dzemdībās... Iedeva man pirmo tabletīti nu bija nedaudz stiprākas sāpes, vairāk gan muguras sāpes... Atvērums vēl nebija pietiekošs neatceros pēc cik ilga laika ienāca daktere iedeva otru tableti un teica ja kaut kas lai saucu.. domāju, ka daktere pat nebija paspējusi aiziet apsēsties, kad man pēkšņi nogāja ūdeņi un jau cik vien skaļi varēju saucu... Un turpmākais viss bija tik ātri, ka pat īsti nemanīju... Mazulīte nāca pasaulē plkst.3.07 līdz ar to sākot ar nedaudz jūtamām sāpītēm līdz mazā jau gulēja man uz krūtīm bija pagājušas vien nieka 3 stundiņas 😀 Piedzima 3400g smaga un 53 cm gara...
Nu esmu 3 mazulīša gaidībās 11 nedēļā, ļoti ceram uz brālīti, bet vienalga galvenais, lai bērniņš vesels 😀 Un ļoti ceru, ka trešās dzemdības būs tikpat vieglas kā otrās, lai būtu iespēja ar tādu pašu prieku stāstīt arī par trešajām dzemdībām 😀 😀

Elīna Zālīte 04. Mar 2020, 21:07

Meitiņai noteiktais datums bija 8.08.19,bet pieteicās 25.07.19.

Tā nu smējamies ar draugu, ka sadzirdēja, ka tētis ir mājas un jāsteidzas nu lielajā pasaule(draugs strādaja ārzemes un atgriezas 21.07.19 mājās).

24.07.19 06:00 sāka atdalīties gļodu korķis! Tā nu pirma grūtnieciba, ka nu vēlejos pārbaudit vai viss labi utt, aizbraucam uz slimnīcu un viss bija labi, ka nu devāmies mājās! Atbrauca ciemiņi, sāpes ik pa laikam maziņas, tad nu visi teica, nu nakti vai no rīta būs! Sāpes sākas 00:00 biežak un sāpīgakas, bet nu nekur nesteidzāmies lidz 04:00 vel pa māju, mēģinaju iemigt, bet sāpes nu palika aizvien biežākas un sāpīgakas, saucam ātros! Esam slimnīca, visu pārbauda un tikai 1,5 cm, bet sāpes nu šausmīgas, ielika mani palāta, tur centos pagulet, bet sanāca iemigt 10-30min, 09:00-11:00 sākas vistrākakais vemšana pirms katras kontrakcijas, tad nu vairs nevareju izturet, atvērums 11:30 tikai 2 cm, teicu nu ka ņemšu epidurālo, tā nu aizveda uz dzemdību zāli ielaida epidurālo, tad nu jutos tik labi, ka likas, ka varu iet skriet. 😀 Tā nu 4 reizes nāca pabildinat un 18:00 ta nu viss sākas pilns atvērums! Un 18:35 piedzima mūsu lielāka laime, 3.090 smaga un 51cm gara! 😀 ❤️Dzemdības bija veiksmīgas, bez neviena plīsuma un jutos brīnišķigi! Tas tā īsuma

siguciic 28. Feb 2020, 08:27

Samantas satikšanās stāsts

Pamodos no sāpēm 3:30. Tādas kā MR sāpes, sapratu, ka ir īstās. Pamodināju vīru, uzņēmām laiku starp kontrakcijām - 2 min. Bija bail, ka būs ļoti straujas dzemdības, tāpēc nolēmām nekavēties. Mēģinājām sazvanīt draugus, necēla. Tad zvanījām citai draudzenei un viņa ļoti ātri atbrauca. Iedzērām glāzi sarkanvīna lai mazliet relaksētos. 5 min no mājām visu izvēmu. Atbraucām uz Jūrmalas slimnīcu, devāmies uz dzemdību nodaļas uzņemšanu. Tur vecmāte pārbaudīja atvērumu (ļoti sāpīgi) - tikai 1 cm, iznāca gļotu korķis. Tā kā kontrakcijas biežas nolēma paturēt. Tikām divvietīgā palātā (nr 11 turpat kur ar pirmo meitiņu), bet šoreiz tā bija tikai mums. Mēģinājām pagulēt. Ap 7 sāpes kļuva daudz spēcīgākas. Pēc dažām vēmu, mēģināju dažādas pozas, arī dušā gāju. Bet starp kontrakcijām nevarēju atpūsties. Ļoti gribēju anestēziju. 8:30 gāju atkal uz pārbaudi, atvērums 5 cm. Atkal palika slikti. Atvēra ūdeņus (skaidri, gaiši). Ginekologs lika iet uz dzemdību zāli. Gaidīju anesteziologu, likās, ka galīgi nav spēka, ne parunāt, ne padzerties. Ap 9:30 iedeva anestēziju un beidzot jutos kā cilvēks. Skatījos tonīšus un kad nāca sāpe (Bet nu jau ļoti paciešama), elpoju kārtīgi. Vīrs deva padzerties, uzkost, mēģināja sasmīdināt un novērst domas, stāstīja anekdotes. Palūdzām papildināt EA, jo sāku just stiprākas kontrakcijas (127). Un. vecmāte piedāvāja arī pāris pilienus, lai drusku atrāk. Ap 11:30 bija pilns atvērums. Vecmāte un ginekologs teica kā labāk spiest. Vislabāk strādāja pievilkt kājas pie sevis. Ar divām kontrakcijām tiku līdz galviņai (pieskāros pataustīt). Starp kontrakcijām mēģināju nespiest kā mācīts, bet pārelpot. Tad kāpu uz krēsla, vilku kājas pie sevis, 2 kontrakcijas un mazā meitiņa bija man uz punča. 15.08. precīzi 12:00 56 cm gara un 3980 g svarīga. Bija nedaudz sarijusies augļūdeņus, tad nu tos ātri atsūca un viss kārtībā. Aizkustinājuma asaras acīs un spēju tik priecāties, ka beidzot man rokās ir brīnišķīgā meitiņa. Vienojāmies par vārdiņu Samanta. Pēc brītiņa tētim piedāvāja pārgriezt nabassaiti un liels bija mans pārsteigums, ka viņš piekrita. Bet tajā brīdī no aizkustinājuma nevarēju parunāt. Vecmāte izņēma placentu un ginekologs ļoti saudzīgi sašuva nelielu plīsumu (saplīsa vecā rēta). Vēlāk bērnu ārsts apskatīja, vecmāte saģērba un mazā Samantiņa pirmo reizi uzēda. Tā nu burvīgi saulainā dienā skatoties uz Jūrmalas priedēm un klausoties vilciena skaņās beidzot sagaidījām savu brīnumiņu Samantu ♥️

Anna Biseniece 27. Feb 2020, 22:03

Pirmās dzemdības mums bija ūdens dzemdības Siguldas slimnīcā vecmātes Ineses Kampusas vadībā. Dzemdības bija dabiskas, mierīgas, tagad pat pasmejos par tām retajām frāzēm ko biju spējīga skaļi pateikt. Kontrakcijas sākās 1:00 naktī, raiti gāja uz priekšu, bet kad nonācām slimnīcā kontrakcijas pazuda. Pēc atvēruma apskatīšanas ar vīru tikām izsūtīti ārā pastaigā, kas atjaunoja kontrakcijas. Atceros ka ārā bija ļoti skaists, saulains pavasarīgs laiks, bet dikti vējains. 13:00 dienā iekāpu vannā, bet dažas minūtes pēc 16:00 uz krūtīm man tika uzlikta skaista, veselīga meitiņa! Ļoti novērtēju to ka dzemdības gāja mierīgi bez steigas un biju tikai es ar vīru un vecmāti. Nupat pēc dienām, varbūt nedēļas vai vairāk mēs gaidām piesakāmies otro atvasīti un atkal jau būsim tās pašas vecmātes vadībā Siguldas slimnīcā, tikai šoreiz bez ūdens, jo tā šobrīd jūtos! Uzticos savai iekšējai sajūtai! ☺️