26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Konsultē ģimenes ārste Inese Kuģe.
Bieži mammām savā starpā sarunājoties – dzirdam frāzes, ka nav nekas briesmīgāks, kā redzēt savu divu līdz trīs nedēļu veco bērniņu raujam kājeles pie vēderiņa un it kā bez iemesla raudam. Pie tam raudāšana var sākties jebkurā diennakts brīdī, pilnīgi neatkarīgi no ēšanas. Pat pēc siltas un relaksējošas vanniņas.
Kas tas ir? Gandrīz 100% gadījumos varu atbildēt – tās ir jaundzimušo kolikas. Īpaši, ja bērna vecums ir no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem.
Kas ir jaundzimušo kolikas?
Pēc definīcijas kolikām nav skaidri noteiktas sāpju lokalizācijas. Ņemot vērā, ka parasti bērniņš strauji rauj kājiņas pie vēdera – pieņemts spriest, ka tās tomēr ir kunģa-zarnu trakta problēmas. Bērns spalgi raud, sit ar rociņām un kājiņām, meklē krūti, taču neēd. Bieži vien bērns atmet muguriņu, sasprindzina vēdera priekšējās sienas muskulatūru. Visbiežāk šādas ainas novērojamas vakaros, taču tāda īsta pulsteņa laika kolikām nav.
Reizēm mammas jautā no kā ir atkarīga koliku veidošanās, vai mākslīgi barotiem bērniem tās nav biežākas kā ar krūti barotiem bērniem? Atbilde nav viennozīmīga. Vēdergraizītes var piemeklēt gan mākslīgi, gan dabīgi barotus bērnus.
Kā atšķirt kolikas no nopietnām vēdera problēmām? Nešaubīgi - arī tad, ja ir aizdomas, ka tās ir kolikas – pirmajā reizē būtu palīdzība jājautā ārstam. Ja bērna raudāšanu pavada paaugstināta ķermeņa temperatūra, šķidra vēdera izeja, asinis vai gļotas fēcēs – nekavējoties jāmeklē ārsts.
Koliku iemesli līdz galam nav noskaidroti, taču pamatā ir skaidrs, ka sāpes izsauc zarnu sieniņas iestiepums un tās nervu kairinājums. Pamatā to veic gāzītes, kuras izdala zarnās dzīvojošās baktērijas. Šo baktēriju uzdevums ir izdalīt laktāzi – fermentu, kurš šķeļ piena cukuru laktozi, kas savukārt ir baktēriju barība. Jo vairāk laktozes, jo vairāk gāzes puncītī – jo spalgāk bērniņš raud.
Izeja?!
- Nomierināties;
- Pamasēt bērniņam vēderiņu pulksteņa rādītāja virzienā;
- Ielikt bērnu vannā;
- Pamainīt bērna pozu, nolikt viņu uz vēderiņa;
- Pavingrot – piespiest kājiņas (pamīšus vienu un tad otru) pie vēderiņa;
- Uzlikt uz punča siltu drāniņu.
Nereti visas šīs darbības vainagojas ar panākumiem, taču bieži vien ar to ir par maz. Tad nekas cits neatliek kā meklēt palīdzību mājas aptieciņā. Visnekaitīgākie un visātrāko palīdzību sniedzošie ir preparāti, kuru sastāvā ir viela simetikons. Šai substancei piemīt spēja izraisīt gāzes burbulīšu sadalīšanos un atbrīvotās gāzes spēj izkļūt parastajā ceļā - uzsūkties caur zarnu gļotādu vai ar zarnu peristaltikas palīdzību „izšauties” ārā.
Viela ir pilnīgi nekaitīga, jo neuzsūcas organismā un to var lietot jau no pirmās dzīves dienas.
Ieejot aptiekā tiek piedāvāti gan pulverīši, gan pilieni ar simetikonu. Nešaubīgi labākie ir tie, kuriem klāt ir dozators (visbiežāk karotīte). Simetikonu variet likt klāt gan pie ēdiena, gan atšķaidīt ar ūdeni, gan dot tāpat ar karotīti.
Bieži tiek jautāts, cik bieži var un vajag šo preparātu lietot? Cik bieži bērnu barojat – tik reizes arī simetikonu dodiet. Nebaidieties pārdozēšana nav iespējama. Kā labāk šo preparātu dot - pirms vai pēc ēšanas? Atcerieties – jebkuru medikamentu mazam zīdainim labāk dot pirms ēšanas, jo pēc tam bērns visdrīzāk aizmigs un jūsu piedāvātās zāles neizdzers.
Taču galvenais – atcerieties: Jūsu bērniņš izaugs un rūpes par vēdergraizēm pašķīdīs kā ziepju burbuļi gaisā. ESIET STIPRI UN VESELI!