2. mēnesis DIVU PUIKU MAMMAS ādā!

Nu ko - jau divi mēneši, kā esmu raibājā divu puiku mammas ikdienā.

Ja pirmais mēnesis aizritēja ar nelielām grūtībām - nogurumu un nelielu šoku par grūto ikdienu, tad nu jau varu teikt esmu pieradusi.

Līdz šim lielākās grūtības sagādāja došanās pastaigās, jo muguras sāpju dēļ bija grūti ratus nostumt/uzvilkt pa kāpnēm. Pēdējās nedēļas jau bija tik traki, ka pat izkāpšana no gultas bija lielas mocības. Tomēr pagājušo nedēļu vīrs nostādīja mani fakta priekšā, ka jādodās pie daktera.
Tā nu pagājušo piektdien biju pie vertebrologa - izkrakšķināja manus kauliņus un tavu brīnumu - muguras sāpes pazudušas kā nebijušas. Tagad tik jāturas pie sev dotā solījuma, ka katru rītu vingrošu - tikai tā varu nodrošināt ka muguras sāpes neatgriežas.

Abu dēliņu ikdiena pildās ar jauniem sasniegumiem, atklājumiem. Alberts sāk apzināti mani saukt - ja agrāk vārdiņš "mamma" atskanēja reti un tiaki tad, kad es to teicu un mazais atkārtoja, tad tagad bieži vien dēliņš pienākot skaidri norāda ka es esmu mamma, it īpaši Alberts mani uzrunā tad, kad vēlas mīļumu un rāpjas klēpī mīļoties.

Viesturiņa šī mēneša sasniegums ir apzinātais smaids. Daudz runājos ar mazo dēliņu un pretī saņemu bruvīgus smaidus. Mazais arī dudina un gugina. Topa zilbīte ir "bū". :)

Jāatzīst, brīvā laika man ļoti maz, jo pat pa brīvdienām esmu darbu virpulī, jo sestdienās aktīvi soļoju uz augstskolu un svētdienās brīvo laiku izmantoju mācībām, jo mājās ir vīrs, kurš bērnus palīdz pieskatīt. Darbadienās grūti, jo vīriņš līdz vēlai naktij darbiņos, tā nu jāiztiek vienai.

Tomēr nesūdzos. Dienas veras krellēs kā raibas pērlītes, katra savādāka. Gaidu jaunākos bērnu sasniegumus un priecājos par silto laiku, jo tad var ar bērniem doties pastaigās baudīt silto saulīti.

---

Rasa jeb mazais91