Viss, kas Tevi interesē par nabu gaidību laikā un pēc dzemdībām

Grūtniecības laikā nabassaite ir tā, kas nodrošina mazuli ar barības vielām un skābekli, jo savieno māmiņu, mazuli un placentu. Savukārt pēc bērniņa piedzimšanas ir svarīgi pareizi rūpēties par nabas gredzenu, lai neveidotos iekaisums un nabiņa labi izveidotos. Par to vairāk stāsta vecmāte Inese Kampusa.

Grūtniecības sākumā, līdz ar placentas veidošanos, veidojas arī gēlveida nabassaite, kas garumā var atšķirties, bet izstiepjas 50 līdz 80 cm gara. Tajā ir viena vēna un divas artērijas, kas nodrošina asinscirkulāciju un barības vielu nodošanu mazulim un liekā izvadīšanu no mazuļa organisma. Nabassaitē nav nervu, tāpēc tās pārgriešana pēc dzemdībām nav sāpīga.

Grūtniecības laikam pieaugot, placenta un līdz ar to arī nabassaite ceļas uz augšu un ir svarīgi lai tā nepiestiprinātos par zemu. Tāpēc ir būtiski, lai sieviete pietiekami kustētos, nevis tikai atrastos sēdus stāvoklī. Pat ja darbs ir pie datora, ir svarīgi pietiekami bieži izkustēties.

Veselīgu dzīvesveidu – uzņemot pilnvērtīgu ēdienu, pietiekami kustoties, ieteicams ievērot jau pirms grūtniecības, jo grūtniecība ir tas laiks, kad sievietes veselība vistiešāk ietekmē mazuļa veselību. Tāpēc ir svarīgi, lai sieviete justos labi kā fiziski, tā emocionāli. Sievietei ir laiks, kad viņa strādā, kad atpūšas un kad gaida savu bērniņu, jau no pirmajām dienām dodot viņam to labāko – pastaigājoties, atpūšoties, uzņemot pilnvērtīgu uzturu, rūpējoties par veselību. Pamats, kādu sieviete nodrošina sev, veido bērna attīstības tempu un labsajūtu.

Ja nabassaitei iedzimtības vai citu iemeslu dēļ ir kāds defekts, mazulim ir grūtāk saņemt nepieciešamās barības vielas, tādēļ viņš var būt ar mazāku svaru. Ja radušās kādas problēmas, to var noteikt sonogrāfiski, kā arī pētot placentāro asinsriti. 

Nabassaites pārgriešana pēc dzemdībām

Mazulim piedzimstot, nabassaite vēl turpina trīs līdz piecas minūtēm pulsēt, tādējādi turpinot piegādāt skābekli jaundzimušajam. Tas viņam ir ļoti nepieciešams, jo palīdz plaušu oveolām atvērties (māmiņas puncī bērniņam plaušas ir saspiestā stāvoklī) un bērniņam ir vieglāk ievilkt savu pirmo elpas vilcienu. Ja nabassaiti pārgriež uzreiz, tad gaisa ievilkšanu var salīdzināt ar strauju ieelpu mīnuss 25 grādos, kas ir krietni nepatīkamāk. 

Nabassaites noklemmēšana un pārgriešana nav sāpīga – to mēdz darīt tētis, vecmāte vai pat pati māmiņa, ja viņa tā vēlas.  

Tad paliek nabassaites atlieka, kas savienota ar nabas gredzenu un nokrītot, izveido nabu. Katrā stacionārā var būt sava pieeja nabas vietas kopšanai, tomēr mūsdienās visbiežāk to vairs neiesaka apstrādāt ar briljantzaļā šķīdumu, jo tā savas krāsas dēļ neļauj redzēt, vai nabas vieta ir kārtīgi sadzijusi vai neveidojas kāds iekaisums, ko ir svarīgi laicīgi pamanīt un novērst.

Vislabāk nabas vietu kopt ar vārītu ūdeni vai kumelīšu tēju – no rīta un vakarā, piemēram, pēc bērniņa novannošanas, kad ādiņa ir mīkstāka. Var izmantot kādu spirtveidīgu šķidrumu vai likopodiju, kas pēc māmiņu pieredzes, ātrāk sakaltē nabassaites atlieku un tā ātrāk nokrīt nost. Jo smalkāka ir nabassaites atlieka, jo ātrāk tā nokrīt, izveidojot pašu nabiņu.