Ir teiciens, ka grūtniecība nav slimība, un tam es sliecos gan piekrist, gan nepiekrist.
Kapēc nepiekrist? Kaut vai pats vārds grūtniecība jau sākas ar grūt-grūti tātad, viegli nebūs. Un kapēc nav slimība...vai tomēr ir? Savā ziņā ir, jo pazīmes ir kā, piemēram, super ieilgušam rota vīrusam(vemšana), nenormāls nogurums(kas ir raksturīgs daudzām vīrusslimībām), tūska, sāpes mugurā, vēderā utt. Būtībā es uzskatu, ka vīrietim aizbildinājums, ka grūtniecība taču nav slimība, un tapēc vemjošās sievas ikdienas dzīve nedrīkst pamainīties ne par pāris grādiem, kļūt vieglāka ir maigi izsakoties nežēlestība pret sievieti, egoisms un slimkums, kuram pats ir atradis jauku attaisnojumu, kuram sieviete teorētiski var piekrist, sakot:"Jā, grūtniecība nav slimība!( tapēc pavemšu podā, un iešu turpināt rukāt tādā pat mērā kā līdz šim, kamēr tu dārgais pēc savas darba dienas atpūties!)" Izklausās varbūt pārspīlēti, bet tā diemžēl ir daudzās Latvijas ģimenēs, kurās sieviete ir dzinējspēks, kura uztur visu saimniecība, nereti papildus vēl strādājot tādu pašu algotu darbu kā vīrietis. Tikai viņš pēc darba parasti neko nedara, jo savu ir atstrādājis, kamēr sievietei ir vakariņas, bērns/i, trauki, māja utt. Šajā ziņā man ir žēl to sieviešu, jo es tāda veida mīlestību nesaprotu. Būtībā uzskatu, ka vīrietis sievieti nemīl, bet tā protams ir mana mīlstības definīcija. Uzskatu, ka vīrietim ir jāplīdz grūtn. laikā sievietei, jābūt saprotošākam un mazāk prasošam. Ja viņš ir tajā kateorijā, kura ir augstākaprakstīta, tad diemžēļ ar viņu ir jārunā.
Kapēc vispār aizsāku šo tematu? Pirmkārt, jau mans novērojums ģimenē, kur kas tāds ir, un tā nav ne viena vien. Protams, ka pilsētā un dzīve dzīvoklī vai nelielā privātmājā tas nav tik izteikti, bet laukos-tur ir lopi, dārzi utt, un tas viss priekš sievietes. Otrkārt, izlasot raksta komentārus, kur daļa cilvēku(pieņemu, ka komentā parasti brāķētā Latvijas daļa, kas īsti normāli nav) teica, ka neviens jau nespiež palikt stāvoklī, pati gribēji-nu lūdzu.
Kā Jums šķiet, vīrietim vajadzētu saprast, palīdzēt sievietei gr. laikā, vai tā nav slimība, un tapēc savu ikdienas dzīvi var turpināt tādos pat apgriezienos?
Protams, ka grūtniecība atšķiras. Mana pirmā arī bija sākumā salīdzinoši vieglāka(vēl gāju n-km pārgājienā), toties otrajā tiek patērēti daudz vairāk nervi, veselība utt. Tagad tas ir daudz no manas puses, ja es aizeju uz darbu, pus dienu nostāvu kājās, atnāku mājās un puslīdz ko ciešami pievācu vai ātri ko pagatavoju.
kerstyna
lauvinja
pandulaacis
XxxXxx