Vīrietis: grūtniecība nav slimība!

Vīrietis: grūtniecība nav slimība!

21. Jan 2016, 12:41 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Ir teiciens, ka grūtniecība nav slimība, un tam es sliecos gan piekrist, gan nepiekrist.

Kapēc nepiekrist? Kaut vai pats vārds grūtniecība jau sākas ar grūt-grūti tātad, viegli nebūs. Un kapēc nav slimība...vai tomēr ir? Savā ziņā ir, jo pazīmes ir kā, piemēram, super ieilgušam rota vīrusam(vemšana), nenormāls nogurums(kas ir raksturīgs daudzām vīrusslimībām), tūska, sāpes mugurā, vēderā utt. Būtībā es uzskatu, ka vīrietim aizbildinājums, ka grūtniecība taču nav slimība, un tapēc vemjošās sievas ikdienas dzīve nedrīkst pamainīties ne par pāris grādiem, kļūt vieglāka ir maigi izsakoties nežēlestība pret sievieti, egoisms un slimkums, kuram pats ir atradis jauku attaisnojumu, kuram sieviete teorētiski var piekrist, sakot:"Jā, grūtniecība nav slimība!( tapēc pavemšu podā, un iešu turpināt rukāt tādā pat mērā kā līdz šim, kamēr tu dārgais pēc savas darba dienas atpūties!)" Izklausās varbūt pārspīlēti, bet tā diemžēl ir daudzās Latvijas ģimenēs, kurās sieviete ir dzinējspēks, kura uztur visu saimniecība, nereti papildus vēl strādājot tādu pašu algotu darbu kā vīrietis. Tikai viņš pēc darba parasti neko nedara, jo savu ir atstrādājis, kamēr sievietei ir vakariņas, bērns/i, trauki, māja utt. Šajā ziņā man ir žēl to sieviešu, jo es tāda veida mīlestību nesaprotu. Būtībā uzskatu, ka vīrietis sievieti nemīl, bet tā protams ir mana mīlstības definīcija. Uzskatu, ka vīrietim ir jāplīdz grūtn. laikā sievietei, jābūt saprotošākam un mazāk prasošam. Ja viņš ir tajā kateorijā, kura ir augstākaprakstīta, tad diemžēļ ar viņu ir jārunā. 

Kapēc vispār aizsāku šo tematu? Pirmkārt, jau mans novērojums ģimenē, kur kas tāds ir, un tā nav ne viena vien. Protams, ka pilsētā un dzīve dzīvoklī vai nelielā privātmājā tas nav tik izteikti, bet laukos-tur ir lopi, dārzi utt, un tas viss priekš sievietes. Otrkārt, izlasot raksta komentārus, kur daļa cilvēku(pieņemu, ka komentā parasti brāķētā Latvijas daļa, kas īsti normāli nav) teica, ka neviens jau nespiež palikt stāvoklī, pati gribēji-nu lūdzu.

Lūk rakstiņš>>

 

Kā Jums šķiet, vīrietim vajadzētu saprast, palīdzēt sievietei gr. laikā, vai tā nav slimība, un tapēc savu ikdienas dzīvi var turpināt tādos pat apgriezienos?

Protams, ka grūtniecība atšķiras. Mana pirmā arī bija sākumā salīdzinoši vieglāka(vēl gāju n-km pārgājienā), toties otrajā tiek patērēti daudz vairāk nervi, veselība utt. Tagad tas ir daudz no manas puses, ja es aizeju uz darbu, pus dienu nostāvu kājās, atnāku mājās un puslīdz ko ciešami pievācu vai ātri ko pagatavoju. 

kerstyna kerstyna 21. Jan 2016, 19:26

Man jau patīk tā mačo attieksme, paši nevar paciest ne nieka. 😤 Vīriešiem kaut kā aizmirstās, ka tas, kas aug sievietes ķermenī - ir arī 50% no viņa. Un tad vēl domā , ja jau ir mamutu mājās atstiepis ( realitātē, ne pārāk barotu vistu) , tad viņa funkcijas ģimenes labklājības uzturēšanā beidzās. Iespējams, ka vieglāk ir dzīvot bez tāda dīvānā dusoša radītāja, jo tad vismaz skaidri zini, ka vari paļauties tikai uz sevi un nebarot sevi ar veltām cerībām, ka "mamutu mednieks" sāks kaut ko apjēgt arī par smalkākām lietām.

21. Jan 2016, 16:38 lauvinja

Piekrītu. Izklausīsies skarbi, bet reizēm vīrietis ir jāieradina palīdzēt utt, jo viņi vienkārši neaizdomājas.

21. Jan 2016, 16:34 zacc

Man liekas, ka tos riebīgos komentus saka tās vecākās kundzītes, jo viņām ir sava veida aizvainojums, ka redz mums ir pamperi utt. Tad ja reiz ir šis, tad nav tiesību pēc dzemdībām pačīkstēt vai gr. laikā arī.

21. Jan 2016, 16:32 IlvaV

Pie normālas grūtniecības piederas nogurums, toksikoze u.c pazīmes(kā kurai). Kas tad ir normāli-bez nevienas pazīmes un redzama vēdera?...tikai pēc noteikta laiciņa bērns mājās ir. Tā jau nav grūtniecība, bet bērna adoptēšana.

lauvinja lauvinja 21. Jan 2016, 15:39

Man ir divi bērni un divas grūtniecības. Un lai arī otrā grūtniecība nebija medusmaize - toksikoze, vemšana, slikta dūša, roku tirpšana, es tomēr sliecos domāt, ka grūtniecība nav slimība!

Tomēr tas neizslēdz rīkošanos atbilstoši savai pašsajūtai. Bez tam, īpaši jau nu mājās un attiecībās, partneriem būtu jābūt saprotošiem. Ja tā nav, te nelīdzēs arī grūtniecības pasludināšana par slimību.

Vakardien kā reiz lasīju vienu pētījumu, kur viena no atziņām bija šāda: "Vīrieši cer, ka pienākumu sadalē mājās grūtniecības laikā un pēc bērna ienākšanas ģimenē nekas nemainīsies, jo neredz iemeslu, lai kaut kas mainīties, bet sievietes cer, ka mainīsies."

Reāli problēma parasti ir tajā, ka līdz grūtniecībai un bērna ienākšanai ģimenē sieviete labprātīgi un ar prieku šrubē māju, gludina veļu un gatavo ēst, bet pēc tam cer uz izmaiņām. Ieradumi nemainās tik veinkārši.

pandulaacis pandulaacis 21. Jan 2016, 14:56 cecii

Es turpināju. Man arī abi rindiņā. Lielo meitu opā nēsāju līdz par brāļa dzemdību dienai + rokā maiss ar pārtiku. Grūtniecība manu vīru īsti neaizķēra - es taču tik un tā biju stipra, uz jogu gāju, man nekas nesāpēja, nebija tūskas, toksikozes un pārējo brīnumu. Attiecīgi - viss pa vecam. Tā domāja viņš.

XxxXxx XxxXxx 21. Jan 2016, 14:55

Un vispār-vīriešiem par šo, manuprāt, nav ļauts izteikties. Punkts!😃

pandulaacis pandulaacis 21. Jan 2016, 14:53 zacc

Nu... vienīgie cilvēki, kas mani laida sēdēt sabiedriskajā transportā, bija sievietes 😉 Veikalā pa priekšu ar laida vienīgi viņas. Ar bēbīti slingā un otru bērnu pie rokas varēju pusstundu stāvēt rindā, tikai tad, kad apsēdos uz grīdas, lai uz ceļgala apsēdinātu otru bērnu, kāds atdzīvojās.

zacc zacc 21. Jan 2016, 14:50

Mani novērojumi rāda, ka vīrieši mēdz būt daudz iejūtīgāki pret grūtniecēm nekā sievietes. Nejaukākos komentārus no sērijas "tā nav slimība", "ko jūs te tēlojat" esmu dzirdējusi tieši no sievietēm.
Man vienalga, kā to sauc, no tā pašsajūta nemainās. Ir lieliski, ja ir labi, katrai varu novēlēt to, lai grūtniecība nebūtu jāizjūt kā grūtums. Neaprakstīšu gari un plaši savas nebūšanas grūtniecības pēdējās nedēļās, bet esmu laimīga, ka man ir saprotošs vīrs, kam jēdziens "sieviešu darbi" neeksistē.

XxxXxx XxxXxx 21. Jan 2016, 14:42

Vienīgais grūti ir turpināt kā iepriekš, ja ir toksikoze. Bet tas viss jau atkarīgs no savstarpējām attiecībām, cik tas otrs ir iejūtīgs un mīlošs

XxxXxx XxxXxx 21. Jan 2016, 14:34

Nu, pirmkārt, nē, normāla grûtniecība nav slimība. Otrkārt, tas, ka latviešu valodā periods, kad sieviete nēsā bērnu, tiek apzīmēts ar konkrėtu vārdu, nenozīmė, ka citās valodās tā ir😃 Es katrā gadījumā nepārzinu nevienu, kur šis skaistais periods tiek tik muļķīgi neprecīzi dēvēts. Vai Tu domā, ka tāmdēļ latvietēm grūtniecība ir smagāk pārdzīvojama nekā cittautietēm?😃
Bet vispār saudzēt, kaut mazliet vismaz beigās pataupīt vajag. Taču no savas pieredzes varu teikt, ka principā nav gandrīz nekā āda, ko nevar paveikt, ja nu vienīgi kalnā uzrāpties grūtāk, skriet nevar, ar velo personīgi es pabraukt nevarēju. Bet mājas ikdienas darbus veicu tāpat kā pirms un pēc GRŪTniecības

cecii cecii 21. Jan 2016, 14:00

Esmu iznēsājusi un piedzemdējusi 3 bērnus, bet, ja jāsaka godīgi, grūtniecības, sevišķi divas beidzamās, bijušas murgainākais periods dzīvē. Jutos tiešām kā slima. Paveicās, ka visi bērni dzima viens aiz otra un 2x varēju šo periodu pārdzīvot mājas apstākļos.
Manās acīs grūtnieces ir un paliks supersievietes. Ja vēl viņas turpina strādāt, tad vispār ordenis. Un ja vēl spēj satriecoši šajā laikā izskatīties, tad divi ordeņi.
Noteikti jebkura grūtniece ir ļoti saudzējama un lutināma. Nevar turpināt ar tiem pašiem apgriezieniem kā līdz šim.