Viena diena mājās ar mazo slimnieciņu.

Kad ārā klejo vīrusi, tad arī mans mazais rakaris ir sķēris kādu vīrusu un tā nu mēs sēžam mājās. Bet protams kad nav nekā nopietna, tad mazajam lielie prieki un darbošanās. Mazajam šobrīd ir 2g un 8 mēn , bet es pati esmu 18 grūtniecības nedēļā, kas šo pieskatīšanu dara mazliet grūtāku, bet nekas, tiekam galā ar visu. Kāda tad ir mūsu diena? Skatieties nu paši.

Pa nakti esmu slikti gulējusi, eh laiks ar ne īpaši labs laikam un pamožos no modinātāja zvana. Skatos pulkstenī uh tikai 6:30. Par laimi mazais nav pamodies, vīram novēlu jauku dienu un atvados ar buču, pati dodos tālāk snaust.
Pamožos, ārā spīd jau gaisma .Ops skatos jau gandrīz 9. Ceļos mazais ar pamodies, un prasās opā, ņemu opā un vedu uz podiņu. Pamodies mazais ar smaidu.

Nu , seko ģērbšanās un pēctam jau arī brokastis. Taisu putru, mazais jau nepacietīgi dīdas apkārt prasa savu, dod man savu bļodiņu, pat kamēr putra nav gatava. Cenšos skaidrot ka mazliet jāpagaida. Putra gatava varam brokastot.
Pēc brokastīm mazgājam zobiņus, atkal podiņš , eh, šoreiz mazais negrib īsti doties uz podu, bet nu izdodas tomēr pierunāt. Un nu laiks vitamīniem un zālēm. Mazais labprāt pieņem visu ko dodu un pat prasa vēl.

Tā nu saprotu ka laiks mazliet padarīt mājas darbus. Mazais arī man palīz.

Kad darbiņi padarīti, skatos ka pulkstenis jau gadrīz 11. Skatos ka ārā neiesim, jo laiks nav īpaši patīkams, gulēt vēl ar nav ko iet , par agru, tad nu sēžamies un spēlējamies. Brīziem mazais pats krāmē klučus, brīžam pienāk pie manis parāda kādu mantu, tad prasa lai iedodu mašīnu un ar to braukā apkārt. Tā nemanot ir pienācis pulkstens 12 un nu jādodas atkal pusdienot. Kamēr mazais atkal vēl darbojas dodos sildīt pusdienas, tā ka no iepriekšējām vakariņām palicis pāri sautējums tad sildu to . Mazais dzirdot manu darbošanos virtuvē atradis bļodiņu un jau sēžas pie sava galdiņa, tas nekas ka tukšs škīvis.

Kad pusdienas paēstas, laiks čučēt. Kad mazais beidzot iemieg tad varu veltīt laiku sev. Daru to ko parasti kad mazais nomodā nevaru. Šodien ceru pabeigt iesāktās zeķes adīšanu. Kad mazais mostas atkal sākas jautrības. Mazais pamodies prasa maizīti, ko arī viņam iedodu. Atkal jāpārģērbjas, jo kārtējo reizi ir aplējies ar dzērienu. Nu ko kamēr meklēju pārējās drēbes , mazais ielien skapī un izvelk maisu kurā salikas drēbes , kas jādod prom. Jautrošanās viņam gan bija. Bet man? Vācu pēc viņa izmētātās drēbes.

Skatos ja lēnām jāsāk gatavot vakariņas, bet skatos ka pietrūkst dažas sastāvdaļas. Eh ārā laiks ar nav labs, bet uz veikalu jāiet. Neko ģērrbjamies un dodamies uz veikalu. Apmetam līkumu pa kvartālu, lai visma svaigs gaiss nedaudz tiek.

Atgiežamies mājās, laiks gatavot vakariņas. Šoreiz tik atliek visu slikt pannā un lai cepas. Mazais palīgs ir klāt un dod man kartupeļus ātrāk nekā es spēju mizot. Tā nu liekam visu pannā. Protams ka viens burkāna gabaliņš ceļo pie mazā palīga. Kad viss cepas, mazais prasa paspēlēties. Tad nu atceros ka kādu laiku nesmu piedāvājusi spēli kur jatrenē pirkstiņi un koordinācija. Dodos meklēt detaļas. Ir mazais jautri sit plaukstiņas un pēctam aktīvi knibinās ar knaģiem.Lūk kas mums sanāca.

 Laikam paliek par vieglu, jo ilgi ar šo vairs spēlēties negrib, būs jāizdoma kas jauns. Bet sākumā nemācēja, trāpīt uz diska knaģus. Mazais vēl paspelējas, un tad jau jūtu ka vakariņas drīz būs gatavas. Skatos, ka atkal jasavāc mantas ko mazais izmētājis, bet viņš labprāt piedalās procesā.
Un kad vakariņas gatavas ierodas arī vīriņš , mazais priecīgi skrien sagaidīt tēti un pat pienes viņam čības.
Nu varam vakariņot. Pēc vakariņām vīrs darbojas ar mazo, bet es tikmēr mazgāju traukus. Tgad mazliet mierīgak  varu padarboties pa virtuvi, jo mazais aizņemts ar tēti, bet pēc brīža sauc mani. Kad nu darbi padarīti vēl paspēlējos ar mazo, bet ļauju pašam braukāt ar auto, vai krāmēt klučus, es pasēzu un atpūšos. Miera man nav. Dzirdu- Mamm, mamm, sulu...
Eh, nopūšos un saku vīram sataisi bērnam sulu. Vismaz vakarā gribu pasēdēt mierīgi.
Oh, pulkstenis jau 8ņi, tātad laiks gulēt. Ieleju vannā ūdeni un mazais pļunčājas. Pēctam tīram zobiņus un meklējam pidžamu. Laiks čučēt. Bučaš , bučiņas un prom uz cučumuižu.
Oh, beidzot man ir laiks atpūtai, vai man ir spēks? Nē , esmu pārgurusi, dodos pati vannā un gulēt ,lai gan pulkstenis rāda vien 9 , es dodos gulēt un aizmiegu ātri vien. Saldus sapņus līdz nākamajam rītam.