Vai dūlas aizpilda "caurumu" pastāvošajā dzemdību sistēmā?

(Šis raksts ir balstīts uz 2017. gada sākumā veiktu sociālantropoloģisku pētījumu par dūlām).

Pēdējā laikā ļoti daudz tiek runāts par to, kas ir dūla, ko viņa dara un kāpēc dūlas klātbūtne grūtniecības laikā un/ vai dzemdībās varētu atstāt labvēlīgu ietekmi uz jauno māmiņu. Bet kāpēc ir vajadzīgi jauni profesionāļi, kas definē sevi kā dūlas un kas iesaistās grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību procesā, ja jau ir kas par to rūpējas, kā ģimenes ārsti, ginekologi, vecmātes, ārsti? Varbūt dūlas sniedz topošajai māmiņai kaut ko, ko nevar vai negrib sniegt medicīnas personāls, kas ir klātesošs dzemdībās, tādā veidā aizpildot "caurumu" pastāvošajā dzemdību sistēmā? Atbildes uz šo jautājumu izriet no pagājušajā gadā veikta sociālantropoloģiska pēījuma par dūlām.

Jāuzsver, ka dūlas nav medicīnas personāls, taču, tā kā viņas piedalās dzemdētājas aprūpē un piedāvā dažādas alternatīvas ārstniecības metodes, dūlas var skatīt kā daļu no dzemdību sistēmas. Dūlas savu aprūpes veidu balsta holistiskā pieejā, kur indivīds tiek uztverts kā vienots veselums, netiek nodalīts ķermenis no prāta, kā arī tiek uzskatīts, ka pacients pats sevi vislabāk var izārstēt vai sev palīdzēt. Lai noritētu veiksmīga ārstēšana vai šajā gadījumā dzemdības- pēc holistiskās pieejas ir būtiski ņemt vērā gan dzemdētējas ķermeņa, gan prāta stāvokli.  Savukārt slimnīcās- klasiskajā medicīnā, dzemdībām pieiet tehnokrātiski. Tehnokrātiskajā medicīnas pieejā tiek nošķirts pacienta prāts no ķermeņa.Tas nozīmē, ka ārstējot kādu slimību, netiek piešķirta uzmanība indivīdam kā personai un viņa psiholoģiskajam stāvoklim. Tāpēc ārsti bieži nepievērš dzemdībās uzmanību sievietei kā indivīdam un viņas emocionālajam stāvoklim, jo tajā brīdī tiek visa uzmanība pievērsta viņas ķermenim un spējai piedzemdēt. Tehnokrātiskajā medicīnas modelī dzemdību pieredze tiek pilnībā nodalīta no sievietes un viņas pārējā dzīves ritma un notikumiem. Kā arī tehnokrātiskajā pieejā ārsts ir galvenais, taču holistiskajā pieejā tas ir pacients. Ir redzams, ka šīs abas pieejas - holistiskā un tehnokrātiskā - krasi atšķiras viena no otras. Dūlas galvenokārt piedalās dzemdībās slimnīcas vidē - kur dzemdībām pieiet tehnokrātiski, bet tā kā dūlas dzemdībām pieiet holistiski, tad var teikt, ka viņas ar savu pieeju humanizē - padara cilvēcīgāku - tehnokrātisko dzemdību vidi. Dūlas papildina dzemdību aprūpi ar savām metodēm, neaizvietojot medicīnas personālu, un dūlas nedrīkst nekādā veidā iejaukties medicīnas personāla darbā, citādāk viņas var arī nepielaist dzemdībām. Dūlām  ir jāciena medicīnas personāla izvēles un viņas nedrīkst iebilst medicīnas personāla darbam, jo dūlas pašas nav mediķi, tādā veidā medicīnas personāls saglabā savu autoritāti un varu.

Visbriesmīgākais, ko dūla nedrīkst darīt tad, kad redz, kad vecmātei būs šķēres un mēs redzam, ka viņas tur nav vajadzīgas, jo neviens pētījums nerāda to, ka šis grieziens būtiski palielina izdzīvošanas risku. Tas ir tas brīdis, ja vēl ir klusums dzemdību zālē, tad visi paliek tādi, kas tagad būs. Un mēs neko, nevaram sist vecmātei pa rokām, jo tā jau ir plika medicīna, mēs varam pēc tam ar mammu pārrunāt, kāpēc varbūt medicīnas personāls tā ir rīkojies, kas varbūt bija tas, kas viņus ir mudinājis. (Karmena, vārds mainīts)

Dažas no dūlām pauda bažas, ka reizēm sievietes nāk pie viņām, cerot, ka dūlas pasargās no medicīnas personāla veiktajām darbībām. Taču, kā dūlas apgalvo - viņas nav sieviešu advokāti un nerunās viņu vietā ar medicīnas personālu, vai arī nespēs viņas pasargāt no medicīnas personāla veiktajām darbībām.

Ir daudzas sievietes, kas nāk pie dūlas kā pie advokātes, kas pasargās no sliktajiem mediķiem, bet tas jau ir uzreiz saknē nogriežams jautājums, tas nebūs, jo tad mūs vairs neviens nelaistu stacionārā, ja mēs tur mestos pa vidu visiem. (Zane, vārds mainīts)

Dūlu stāstos par viņu sniegto aprūpi un veiktajām darbībām dzemdību procesā, saskatīju to, ka dūlas papildina dzemdniecību ar lietām, ko medicīnas personāls nenodrošina. Dūlas min, ka šobrīd pastāvošajā dzemdību modelī trūkst individuālas aprūpes un viss notiek standartizēti, pēc vadlīnijām. Viņuprāt, trūkst iedziļināšanās konkrētā sievietē un paskatīšanās plašāk viņas dzīvē. Dūlas apgalvo, ka medicīnas personāls dzemdības uztver tikai medicīniski. Spriežot pēc dūlu teiktā, var apgalvot, ka dūlas pretēji medicīnas personālam ar savu pieeju dzemdībām veicina individuālo aprūpi, iedziļinoties katrā dzemdētājā un saprotot, kā tieši viņai var palīdzēt.

Vispār jau man liekas, ka dūlas piedāvā cita veida dzemdību pieeju, to veido un maina. Vismaz šeit Latvijā, arī pasaulē, kā tādu lēnāku, holistiskāku pieeju, kas varbūt nav šobrīd mums, vai ir maz sastopams. Tad dūlas ir tomēr tādas, kas vispār pievēršas, nevis to paņem tā medicīniski un mēs tevi tagad izdzemdināsim, bet pievērsties citādāk, to cilvēku ņemt vērā. (Signe,vārds mainīts)

Dūlas pēc pieredzes stāsta, ka mediķi nejautā sievietei dzemdību laikā, kā viņa jūtas un vispār neņem vērā sievietes psiholoģisko stāvokli. Šo var skaidrot caur tehnokrātisko pieeju, kas pastāv klasiskajā dzemdniecībā, kur ķermenis tiek nodalīts no prāta, kā rezultātā prāta stāvoklim medicīnas personāls nepievērš uzmanību. Turpretī dūlas pievērš lielāko uzmanību tieši dzemdētājas emocionālajam stāvoklim, ne tik daudz ķermenim.

Protams, tam ir vajadzīgs ilgāks laiks un pilnīgi cita pieeja, lai varētu pajautāt, kas tev šobrīd ir, kas tev traucē un kā tu jūties. Tā parasti nav laika, ja tev tur tās daudzās dzemdētājas, tu vari tehniski izdarīt savu procesu, kā vecmāte, lai tas notiek droši, bet tas ir vieglākais veids kā to izdarīt. (Signe, vārds mainīts)

Dūlas arī atzīst, ka pastāvošajā dzemdību aprūpē trūkst emocionālā atbalsta dzemdētājai. Savukārt dūlas ir tās, kas nodrošina emocionālo atbalstu dzemdētājai, esot nepārtraukti klāt dzemdībās. Emocionālā atbalsta sniegšanu caur nepārtrauktas klātbūtnes nodrošināšanu var skatīt, kā  metodi, ar kuru dūlas papildina pastāvošo dzemdību modeli.

Un, runājot par stacionāra dzemdībām, tad es teiktu, lai arī pat ir noslēgts līgums ar vecmāti vai ārstu, nebūs tā, ka viņi būs klāt visu šo procesu. Viņi atnāks ik pa stundai, pārbaudīs cik tālu ir un vai ies uz priekšu, bet viņi nebūs klāt visu laiku. Uz izstumšanu tad jau protams būs, bet tas ir pilnīgi atkarīgs no sievietes pašas vai viņai ir vajadzīga dūla, vai nav. (Zane, vārds mainīts)

Kā vēl vienu lietu, ko vērts ir pieminēt, ka dūlas aizpilda komunikācijas "caurumu", kas bieži izveidojas starp medicīnas personālu un dzemdētāju, pārtulkojot jeb skaidrojot mediķu teikto un viņu veiktās darbības tālāk sievietei. Jo, kā dūlas atzīst, bieži medicīnas personāls nepaskaidro savas veiktās darbības vai arī runā tehniskā un medicīniskā žargonā, ko bieži topošā māmiņa nesaprot.

Ja es jūtu, ka viņa to vecmāti laiž gar ausi un vecmāte pasaka kaut kā tā stingri, es to pasaku tāpat, bet viņai mīlīgāk, tad tas izlīdzsvaro viņu pašu, un arī īstenībā to vecmāti reizēm nomierina. (Signe, vārds mainīts)

Vairākas dūlas interviju laikā minēja, ja medicīnas personāls spētu nodrošināt iepriekš minētās lietas, kā emocionālu atbalstu, runāšanu dzemdētājai saprotamā valodā, gan nepārtrauktu klātbūtni, tad dūlas nemaz nevajadzētu.

Ja vecmāte var arī sievieti atbalstīt emocionāli dzemdībās- dari to, tad sievietei nevajadzēs dūlu dzemdībās un ļoti labi. Ja tu to nedari, vienkārši ļauj to darīt citam. Mūsu darba pienākumi ir pilnīgi citi. (Amanda, vārds mainīts)

Dažas no dūlām uzskata, ka medicīnas personālam ir grūti sniegt emocionālu atbalstu un uzmanību dzemdētājām, jo viņi paši ir „izdeguši”, pārstrādājušies un viņiem pašiem vajadzētu emocionālu atbalstu, lai to tālāk varētu sniegt māmiņām.

Man liekas, ka lielākais trūkums, kas trūkst vecmātēm ir atbalsts pašām. Viņas lielākoties tur ir „izdegušas”. Par viņām neviens nav parūpējies, kāpēc tad, lai tu spētu parūpēties par kādu citu. Es to kā dūla nevaru izdarīt, taču man liekas, ka tā ir viena no lietām. (Signe, vārds mainīts)

Dūlas lielākoties strādā privāti un tā ir topošās māmiņas izvēle- vai viņa vēlas dūlas klātbūti dzemdībās vai nē, taču interviju laikā parādījās vēlme dūlām būt daļai no dzemdniecības sistēmas valstiskā līmenī, kas lēnām tiek veicināts,  dūlām slēdzot līgumus ar konkrētām dzemdību nodaļām.

Kādreiz pienāks laiks, kad katrā ginekologu ārstu praksē būtu piesaistīts noteikts dūlu skaits un mēs savstarpēji sūtīsim viens otram šīs grūtnieces. Ka tā būs tāda tiešām skaista dzemdību pieredze, ar ļoti profesionālu medicīnas personālu un ļoti atbalstošām dūlām, un tas kopdarbs būs skaists. (Karmena, vārds mainīts)

Taču pagaidām šadas prakses nav un dūlas sniedz individuālu/ privātu pakalpojumu un topošajai māmiņai pašai ir jāizvēlas vai viņai ir vajadzīga dūlas klātbūtne dzemdībās vai arī visu nepieciešamo viņai var sniegt tikai vecmāte/ medicīnas personāls.

Apkopojot iepriekš apspriesto - dūlas sniedz ne-medicīnisku atbalstu, viņas nevar aizvietot ārstus vai vecmātes, taču viņas var sadarboties ar medicīnas personālu, strādājot ar dzemdētājas emocionālo un psiholoģisko stāvokli. Dūlas rūpējas par dzemdētājas emocionālo un psiholoģisko pusi, atstājot ķermenisko pusi medicīnas personāla pārziņā. Dūlas ir nepieciešamas un savā aprūpes veidā topošajām māmiņām sniedz to, ko medicīnas personāls nodrošināt nevar- laika trūkuma dēļ, slimnīcas noteikumu dēļ, vai tehnokrātisko pieņēmumu dēļ. Dūlas aizpilda caurumus, tādā veidā papildinot un savā ziņā mainot pastāvošo dzemdību modeli. Dūlas strādā tehnokrātiskajā medicīnas vidē, un viņām ir jārespektē slimnīcas hierarhija un jāpakļaujas ārstu autoritātei, jo citādāk viņas nevarētu sniegt emocionālo palīdzību sievietēm un būt klāt dzemdībās. Dūlas nevar iebilst ārstu veiktajām darbībām, kā arī viņām ir jāapzinās sava vieta slimnīcas hierarhijā. Taču dūlas ar savu klātbūtni un holistisko pieeju dzemdībām humanizē tehnokrātiskās dzemdības, sniedzot māmiņām papildus emocionālo atbalstu, drošības sajūtu un iedrošinājumu kontrolēt pašām savas dzemdības, kas ir tik ļoti vajadzīgs veiksmīgu un dabisku dzemdību norisei!