25.02.13 Nosiguldas kļuva par vecmāmiņu! Apsveicam ar mazdēlu Gustavu!

Vēl svētdien, mēs mierīgi dzīvojām pa māju. Kika cepa keksiņus, līdz pēcpusdienā, viņa atzinās, ka sāp vēders un ir parādījušies izdalījumi. Izsaucām ātro palīdzību un pēc stundas jau ar mantām uz slimnīcu sekoju arī es.

Ūdeņi jau bija nogājuši, tagad atlika tikai gaidīt. Ir 32. nedēļa un protams man nav jāstāsta, ko tas nozīmē, izraudājos mājās, tagad man ir jābūt stiprai un lielākam atbalstam maniem mīļajiem. Divpadsmit stundas ,sāpes stipras un mazā māmiņa turās kā alvas zaldātiņš, nevienu skaņu nav izdevusi, gulējušas neesam, tā kā dzemdības nevar sākties jo dzemdes atvērums spītīgi ir 3. cm, ārsti pieņem lēmumu par stimulēšanu un ap 11.00 no rīat tiek ievadīta epidurālā  narkoze un sāk laist stimulātoru, vēl divas stundas, centimetrs, vēl divas centimetrs.

Sāpes ir beigušās, tagad tikai ar pacietību jāgaida. Līdz 18.00 sākās pirmie grūdieni un 18.15 piedzima mazais GUSTAVS  svars  1740, augums 45 cm.

Kika klusiņām man pačukstēja, ka baidās no mazulīša, jo viņš ir  mazāks par lelli. Mazo ķiparu uzlika mammai uz vēdera, es iedevu viņam savu pirkstu, ko viņš naski saķēra un labsajūtā klusiņām ņurdēja, vecmāte nosmējās, ka ar omu mazais jūtās drošībā.  Mazais kraukšķītis tagad guļ inkubātorā, elpo pats un jau pamēģināja mammas krūti, kaut sākumā daktere teice, ka viņš nemācēs rīt, nekā nebija, viņam kā kaķītim mutīti pielika pie mammas piena pilītes un viņšuzreiz saprata, kas ir jāsaķer un naski jāsāk zīst.

Vakarā, kad abi mani mīļie bija drošībā, streipuļoju uz vilcienu, un mani neatstāja doma, kapēc tā sanāca, es taču varēju paredzēt, bija pazīmes, kas varēja liecināt par dzemdībām ,es to palaidu gar ausīm. Lai nu kā viss ir beidzies un ir sācies jauns posms mūsu dzīvē. Tagad Gustiņam jāpieņemas spēkā, bet Kikai jāapbruņojas ar pacietību, jākrāj spēki ,jo tie tagad būs ļoti nepieciešami.

Nosiguldas

Apsveicam Nosiguldas ar mazbērniņa nākšanu pasaulē! 

Pievienojies apsveikumam!

Māmiņu Klubs