Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Plānotas mājdzemdības, līdzīgi kā pārējā dzemdību palīdzība, ir finansējamas no valsts budžeta, taču pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas liedz finansējumu plānotām mājdzemdībām, pārkāpj Latvijas Satversmi, informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Tiesībsarga ieskatā, tiek pārkāpts Satversmes 91.pants, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Siliņa akcentē, ka tiesību akti jau šobrīd paredz, ka valsts nodrošina bezmaksas dzemdību palīdzību, ja dzemdības noris arī ārpus stacionāra, tostarp neplānotas mājdzemdības. Savukārt plānotu mājdzemdību gadījumā sievietei valsts apmaksāta dzemdību palīdzība ir liegta.
Vērtējot sistēmiski, varot secināt, ka likumdevējs Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ir paredzējis bezmaksas dzemdību, līdz ar to arī plānotu mājdzemdību palīdzības nodrošināšanu. Savukārt Ministru kabinets ir sašaurinājis termina «bezmaksas dzemdību nodrošināšana» īstenošanu. Tā rezultātā ir izveidojusies prakse, kas aizskar grūtnieču, kas izvēlas dzemdēt mājās, tiesības un nodara materiālo kaitējumu, nostādot tās nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar pārējām grūtniecēm.
Atzinumā tiesībsargs uzsver, ka grūtniecēm, kas izvēlas dzemdēt mājās, ir tiesības saņemt līdzvērtīgu dzemdību palīdzības finansējuma atlīdzināšanas apjomu kā grūtniecēm, kas izvēlas dzemdēt stacionārā. Līdz ar to šo personu grupai ir tiesības vērsties Nacionālajā veselības dienestā un lūgt finanšu līdzekļu atmaksu.
Atzinumā norādīts arī uz tiesību aktu nepilnībām, kas atbildīgajām institūcijām ir jānovērš. Tiesībsargs lūdz Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, veselības ministri Ingrīdu Circeni un Nacionālo veselības dienestu mēneša laikā kopš atzinuma saņemšanas sniegt informāciju par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem Satversmes 91.pantā noteikto tiesību realizēšanā attiecībā uz plānotu mājdzemdību finansēšanu.
LETA
Nedzemdētu mājās, pat ja valsts man par to piemaksātu vēl skaidrā naudā, ne tikai apmaksājot dzemdības, jo dzemdības ir un paliek neprognozējams process un man ir pārāk dārga mana un mana bērna dzīvība, lai nevajadzīgi riskētu. Ir gadaījumi, kad visu izšķir dažas minūtes. Jā tādu nav daudz, es es nekad nespētu piedot, ja tā gadītos.
Bet visādi citādi, dabīgai atlasei būt! Tāpēc neredzu pamatojumu, kāpēc valstij nemaksāt par mājdzemdībām konkrētu summu, tiesa tikai tai būtu jābūt mazākai nekā par stacionāra dzemdībām, izrēķinot ārā telpu uzturēšanu, aparatūru iegādi/uzturēšanu, no personāla izdevumiem, atstājot vecmātes izmaksas (izrēķinot cik maksā vienas vecmātes darbs maiņā/izdalot ar gada vidējo bērnu skaitu dzimušu vienā maiņā, ar koeficientu rēķinot mammas/mazlus ar problēmām) un taml.
Tā teikt ja jau gribam godīgi, tad godīgi 😉