Tiekam pie bēbīša: Vinetas stāsts

23. Dec 2021, 14:46

Māmiņu Kluba rubrikā “Tiekam pie mazuļa” tu vari sekot līdzi Diānai un Andrim, kuri ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību cenšas tikt pie mazuļa. Seko līdzi viņu stāstam un pieredzei gan Māmiņu Kluba portālā, gan arī Facebook lapā.

Diāna un Andris nav vienīgais pāris, kuram ir grūtības tikt pie mazuļa, tāpēc Māmiņu Klubs aicina ikvienu, kura ceļš līdz mazulim bijis sarežģītāks, ilgāks un grūtāks, dalīties arī ar savu stāstu, lai tie kalpotu citiem par iedvesmu un ticību tam, ka ikviena ģimene var tikt pie bērniņa.

Ir daudzi pāri, kuriem ceļš līdz mazulim ir garš, līkumots, pilns ar bezcerību, sāpēm un bailēm, tomēr brīnumi notiek. To apliecina arī Vinetas stāsts.

Par savu ceļu līdz mammas lomai stāsta pati Vineta.

Dzīvē tā sanāca, ka līdz pat 35 gadiem nebiju satikusi savu īsto vīrieti. Pēc diviem lielākajiem zaudējumiem savā dzīvē – ar pusotra gada starpību mūžībā devās gan mana mamma, gan tētis, – dzīvei, šķiet, vairs nebija nekādas jēgas.... Lai nesajuktu prātā, vai neizdarītu vēl ko nelāgāku, devos ciemos pie saviem jaunākajiem brāļiem uz Angliju. Un tieši tur satiku savu īsto un vienīgo! Lai cik neticami būtu, mēs abi bijām no vienas pilsētas. Tieši gadu pēc iepazīšanās mēs jau bijām vīrs un sieva.

Bērniņu gribējām jau no attiecību sākuma, un drīz vien brīnums notika – tests uzrādīja brīnumainās divas svītriņas! Prieks un laime bija neaprakstāmi! Es jau biju izpētījusi visas zīdaiņu mantu lapas internetā, atradusi ratiņus, gultiņu, visu jau redzēju gara acīm – kad piedzims bērniņš, kā dzīvosim, mīlēsim, ko pirksim. Manā prātā viss bija tik skaidri redzams!

Un tad pienāca 23.decembris... Diena pirms svētkiem. Ap pusdienlaiku konstatēju, ka man ir sākusies asiņošana... Skrēju uz poliklīniku pie sava ārsta. Viņam bija māmiņu skolas nodarbības un pieņemt mani nevarēja. Tad devos uz slimnīcu, lai kāds ārsts mani apskatās! Uzņēma mani nodaļā, sonogrāfijā nevarēja saklausīt mazulīša sirdspukstus... Ārsts paturēja mani slimnīcā pa nakti, no rīta atnāca cita daktere (ar kuru kopā mums bija lemts tāls ceļš) un apstiprināja, ka auglītis ir gājis bojā... uz Ziemassvētkiem palaida mājās. 27. Decembrī, kas bija mammas nāves 2. gadadiena, tika veikta tīrīšana. Viss bija beidzies, palika tikai jautājumi, taču nevienas atbildes, kāpēc tā notika.

Pēc gada atkal priecīgās divas svītriņas! Nedaudz bija bail, ka atkal kaut kas nenotiek, bet tomēr bija ticība, ka viss būs labi. Līdz 1.skrīningam arī bija. Un tad atkal paziņojums, ka, diemžēl, sirsniņa vairs nepukst, un auglītis gājis bojā. Atkal tīrīšana, pie tās pašas dakteres. Un atkal neatbildēti jautājumi...

Pienāca arī trešā reize, vēl pēc pusotra gada. Un beidzās viss tieši tāpat... Pēc trešās reizes devāmies uz Rīgu, uz IVF Riga pie ģenētiķiem ar auglīša materiālu, arī paši nodevām dažādas analīzes. Abi ar vīru pilnīgi veseli, objektīvu iemeslu tā arī neizdevās noteikt.

Bija ļoti bail saņemties vēl vienam mēģinājumam... Jau vieglāk bija pieņemt, ka nav lemts, nekā vēlreiz iet tam visam cauri.

Un tad pienāca ceturtā reize. Asiņošana bija jau gandrīz no paša grūtniecības sākuma. Katru reizi domāju, ka nu ir atkal viss beidzies. Bet nē, sonogrāfija uzrāda, ka sirsniņa pukst, un auglītis attīstās! Jau no paša grūtniecības sākuma nācās iet uz slimības lapas, pavadot te pāris nedēļas mājas, te pāris nedēļas slimnīcā. Asiņošana turpinājās līdz pat pilniem 4 mēnešiem, bet mazulītis spītīgi turpināja augt un attīstīties. Ārsts, pie kura biju uzskaitē, neticēja veiksmīgam iznākumam (nu, ja arī sanāks, tad nekas labs), bet slimnīcā es biju pie tās pašas jau sen iepazītās dakterītes, kas mani ļoti nomierināja un ar lielu rūpību uzraudzīja visu grūtniecības laiku. Nevienā mirklī nebiju pārliecināta, ka viss beigsies veiksmīgi, visa grūtniecība bija trauksmaina un stresa pilna, bet... 37 nedēļās un 1 dienā mūsu puika bija klāt! Pilnīgi vesels un attīstījies! Nu jau mūsu dēliņam ir pusotrs gadiņš. Aug un attīstās atbilstoši vecumam, viss ir kārtībā.

Mīļie, ticiet, paļaujieties un brīnums atnāks! Varbūt ne uzreiz, ne tad, kad mēs plānojam, bet būs! Mums izdevās un izdosies arī jums.

Ja arī jūs šobrīd cenšaties tikt pie bērniņa, dalies ar savu stāstu! Pastāsti, ko jūs esat izmēģinājuši, lai tiktu pie bērniņa, kāds ir jūsu ceļš, lai sagaidītu pasaulē savu brīnumiņu. Iespējams, arī jūs esat izvēlējušies izmēģināt medicīnisko apaugļošanu?

Dalīties ar savu stāstu vari Māmiņu Kluba portāla komentāros, gan Facebook un Instagram. Anonīmi savus stāstus vari sūtīt arī uz kristine@maminuklubs.lv.