Tiekam pie bēbīša: Daces stāsts

Neauglība ir jautājums, ar kuru saskaras daudzi pāri, taču nereti tas tiek izsāpēts klusībā ģimenē, par to nestāstot citiem. Jo sāp…

Dace savu stāstu Māmiņu Klubam uzticējusi, cerot, ka tas palīdzēs citiem nenolaist rokas. Vienlaikus Dace teic, ka sava stāsta izstāstīšana citiem vajadzīga arī viņai pašai.

Viss aizsākās 2013.gadā, kad pāris nolēma, ka vēlas bērniņu. Tobrīd Dacei bija 28 gadi. Viņa beigusi lietot kontracepcijas līdzekļus un tālāk dzīvojusi ar domu, ka tad, kad Dieviņš būs lēmis, mazulītis arī pieteiksies. Kad bija pagājis apmēram gads, vizītē pie ginekologa atklāts, ka Dacei ir dzemdes kakla iekaisums. “Daktere teica, ka tas arī ir iemesls, kāpēc nav izdevies tikt pie bērniņa. Nopriecājos, ka izārstēsim kaiti un viss būs labi, bet te sākās lielais BET… Katrā vizītē no jauna izrādījās, ka neapstrādāts palicis vēl kāds iekaisuma gabaliņš, un kaite nekur nav pazudusi,” saka Dace. Kādā no vizītēm ārste arī lūgusi apskatīt Daces draugu, taču nekādas novirzes no normas nav konstatētas, par ko pāris bija pārliecināts arī iepriekš, jo draugs apmeklējis urologu, spermogrammas rezultāti bijuši lieliski.

Pāris kādu laiku mocījies, līdz 2017.gadā Dace pierakstījās uz vizīti klīnikā “Embrions”. Par to jaunā sieviete bija domājusi jau kādu laiku, taču visu laiku atlikusi, zemapziņā baidoties, ka tiks atklāts kas tāds, ko nevēlas dzirdēt.

Pirmajā vizītē izrunāta problēma, veikta ultrasonogrāfija un, tiklīdz ārsts ieskatījies ekrānā, uzreiz teicis, ka viss ir skaidrs, jo viens olvads ir bloķēts, un arī otrs ir pilns. Pieņemts lēmums veikt laparoskopiju, jo bloķētais olvads ir jāizņem, savukārt par otru bija cerība, ka veiksmes gadījumā to varēs iztīrīt un atstāt, pretējā gadījumā, arī tas būs jāizņem. “Izplūdu asarās, vairs nedzirdēju, ko runā ārsts ar draugu, jo biju histērijā,” saka Dace, piemetinot, ka ārsts uzreiz pamanīja, ka olvadiem nav caurlaidības. Viņa uzdod jautājumu, kāpēc iepriekšējā ārste, kura arī bija veikusi sonogrāfiju, to nebija pamanījusi, jo, iespējams, tolaik šo problēmu vēl varēja labot.

Pēc tam, kad Dacei konstatēta neauglība, sekojis iesniegums, lai iestātos rindā uz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru, kā arī operācija. 

Operācijas laikā Dacei izņemti abi olvadi, tāpēc vairs nav bijušas nekādas cerības tikt pie mazuļa pašu spēkiem.

Sekojušas procedūras: bloķējošas potes, sistēmas imunitātes novājināšanai, hormoni pošu, tablešu un svecīšu veidā, došanās pie ārstiem ik pēc pāris dienām, tikšana pie mazmazītiņiem "ledusskapja bēbīšiem", šo bēbīšu ievietošana. Kā atzīst Dace, tas bijis emocijām ļoti bagāts laiks.

Diemžēl, divu gadu laikā sekojuši trīs neveiksmīgi mēģinājumi. “Pateikt, ka katru reizi, saņemot tukšas analīzes, manī kaut kas nomira, būtu nepateikt neko,” saka Dace, piebilstot, ka viņa ir ļoti pateicīga savam vīrietim, jo viņš visu šo laiku bijis blakus, atbalstījis un mierinājis. “Viņš ir piecus gadus jaunāks par mani. Ne reizi vien iedomājos, ka daudzi viņa vietā jau sen būtu aizgājuši pie jaunākas, auglīgākas, lai piedzīvotu pilnvērtīgu ģimeni, bet viņš bija blakus, sniedza stipro plecu, uz kura paraudāt,” stāsta viņa.

2019.gadā, ceturtajā mēģinājumā, beidzot izdevies. “Kāds varbūt teiks, ka tas nav nekas, taču zinu gadījumus, kad izdodas tikai astotajā reizē. Nevienam nenovēlu pat vienu neveiksmi, jo tas iekšēji salauž ko tādu, ko vairs nevar salabot,” ar emocijām dalās Dace.

Pēc pozitīvās ziņas jau atkal sekojušas procedūras, jo bēbītis puncī bija iedzīvojies, tāpēc vajadzēja darīt visu, lai viņš tur paliktu. “Pošu duršana sev vairāku mēnešu garumā katru dienu. Nebija vairs nevienas dzīvas vietiņas, kur iedurt, jo viss bija sadurts, sāpēja. Jāteic, ka es baidos no potēm, taču darīju to, potēju pati sev, jo bērniņš bija pats galvenais,” stāsta Dace.

Šobrīd Dacei un viņas partnerim ir pusotru gadu veca meitiņa. Viņa atzīst, ka notikušo, kuram šajā laikā izgājuši cauri, atceras vairs tikai miglaini. “Atceros, ka tas nebija ne viegli, ne patīkami, taču tagad, kad mazulīte mums uzsmaida, man acīs ir laimes asaras,” atklāj Dace, piebilstot, ka nevajag padoties. “Protams, pēc šāda veida procedūrām jāļauj organismam atpūsties, bet nevajag padoties, jo tad, ja tic, viss noteikti izdosies,” ir pārliecināta Dace.

Ja arī tu esi saskārusies ar neauglību, uztici mums savu stāstu!