Tev būs brālītis!

24 NEDĒĻA

Laiks lido vēja spārniem un jau pavisam drīz – uz Ziemassvētkiem, mēs būsim četratā. Ilgu laiku ar Kristapu nevarējām saprast, kad būs pienācis tas īstais brīdis sākt Olītim stāstīt par gaidāmo ģimenes pieaugumu. Pamēģinājām dažas reizes un sapratām, ka vēl ir krietni par agru. Viņš vispār mūsos neklausījās. Nu tā, ka pilnīgi nulle emocijas, apgriezās un gāja projām. Tāpēc vairs nemēģinājām.

Tagad pagājis jau vairāk kā mēnesis, divi, kopš iepriekšējās reizes, nospriedām, ka pamēģināsim atkal pastāstīt. Ziniet, man joprojām liekas, ka tas mazais cilvēks ir pārāk maziņš. Jo pirmkārt viņš neizprot, ko nozīmē “Brālis”.

Kad stāstām, ka mammītei puncīti ir brālītis, viņš vienmēr uz mums skatās, kā uz kaut kādiem jukušajiem. Pirmajās reizēs vienmēr nāca no sāniņa skatīties uz vēderu un cēla man augšā džemperīšus. Tas ir tik smieklīgi mīlīgi, bet reizē skumji, jo redzu ar kādu neizpratni mazais uz mums skatās un mēģina saprast ko mēs viņam tur mēģinām iestāstīt.

Mēs par brāli un puncīti runājam bieži, tāpēc viņš jau ir apradis ar šo faktu, bet esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka viņš tāpat nesaprot, kas tas ir un ko tas vispār nozīmē. Un tas īstenībā ir loģiski, jo viņš taču ir maziņš.

Viņš zina, ka mammas puncītis ir īpašs, ka pret to ir jāizturas ar mīļumu un maigumu. Liek virsū rociņas un samīļo, bet tikai tāpēc, ka mēs to darām un rādām viņam šo piemēru, kā izturēties. Domāju, ka ar laiku viņš tiešām sapratīs un apzināsies kas tas ir, ko mēs viņam stāstam. Tikai šis laiks noteikti būs tuvāk noliktajam dzemdību datumam.

Mani, kā jau visas mammas, kuras gaida nākamo bērniņu, ļoti biedē šie pirmie mēneši pēc dzemdībām. Kā būs ar sadzīvošanu, greizsirdību, ar visu, visu. Jo mēs lieliski apzināmies, ka nekas vairs nebūs kā agrāk.

Visvairāk patiesībā ir bail kļūdīties kādā no posmiem. Jo ļoti negribas, lai Olivers justos aizstāts un nostumts otrajā plānā. Mēs protams centīsimies no visas sirds, lai tā nenotiktu, bet baiļu sajūtu tas tik un tā nemazina. Grūti sev iegalvot, ka šis uztraukums “kā būs” ir pilnīgi normāla parādība un vienkārši ir jāļaujas tam.