Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Līdz noliktajam dzemdību datumam, skaitītas dienas, bet jo tuvāk šī diena nāk, jo bailes, kas bija kaut kur pazudušas, atgriežas ar arvien lielāku sparu. Pa vakariem ņemos pārbaudīt vai koferī tiešām ir ielikts viss, sēžu un domāju, ko vilkšu bērniņam mugurā, vai spēšu izdarīt visu kā vajag. Vīrs jau par mani smaida un saka, ka ts esot tas ''ligzdas vīšanas sindroms'' par ko runāja vecmāte.. Tā notiekot pirms dzemdībām.. Bet man tiešām ir bail. Un ne no dzemdībām, bet no tā, kas būs tālāk. Vai spēšu būt gana laba un priekšzīmīga, jo šķiet, ka jābūt perfektai, bet negribas to mazo dvēselīti pievilt, ja nu kaut kas nesanāks..!
Viena grutniecība jau aiz muguras, vienas dzemdības piedzīvotas, pagājuši 10 gadi un šķiet, ka viss ir kā no jauna!
Meitenes, kā Jums ar bailēm? Es vakar līdz kādiem 2 naktī staigāju pa pagalmu, pārcilāju domas galvā par to vai būs labas dzemdības, vai elpošu pareizi, vai mācēšu uzvilkt drēbītes, vai mācēšu pielikt pie krūts, vai mājās vedamā drēbītes būs pietiekoši siltas, bet ne parāk biezas utt uttt.. beigās es vnk uz dīvāna apsēdos un aizmigu!
Gribās atrast mieru, meklēju to pastaigās, svaigā gaisā, dārza avenēs, bet miera nav!! Un jāspēj būt gan labai mammai mazulim, gan lielajam dēlam, gan labai sievai!
Esmu gana pieaudzis cilvēks un apzinos, ka perfektu cilvēku nav un katra mamma savam bērniņam ir pati, pati labākā, tomēr apziņa, ka kaut kas var nesanākt, beidz mani nost!
Kā nomierināt sevi pirms lielā notikuma? Kā zināt, ka viss būs kārtībā un tikšu ar visu galā? Tas šobrīd ir lielākais jautājums!
Liels liels paldies un lai Jusu kopabusana ar mazo, prieka un gandarijuma ari turpmak 😀 Protams, ka viss bus kartiba, es to zinu, bet reizem ir ta, ka pasam ta saprashana kaut kur pazud 😀 Paldies Dievam, ka ne uz ilgu laiku :p
Tu sekosi savai sirds balsij,ka darisi ta uzskatisi par pareizi. un nesaubies,ka tu busi slikta mamma,jo wnk sliktu mammu nav. katram berninam sava mamma ir,bus milaka.
Ja,es tagad attinu filmu gandriz 4gadus atpakal,kad paliku stavokli...........
Tad es sevi nekad nebiju iedomajusies ka mati. Ja tur sabuzinat,samilot,paspeleties o,ja patika,bet lai sevi ziedotu pat nakts stunda??? Tas pat prata nenaca.
Tas matiskas sajutas atnaca lidz ar pozitivu GR testu. es jutos ka mamma,parvertos ka mamma burtiski dazu sekunzu laika.
Un ritot GR man neuznaca nevienu reizi BAILES.... Te jau meitenes doma,ko vina melo,bet goda vards. Pirmo reizi ko tik fantastisku izjust???? Biju eiforija........
neklausijos nekados stastos,ui man tur dzemdibas bija tik briesmigi......... Es zinaju,ka man bus savas dzemdibas,un nevienai citai tadas nebus. Un no dzemdibu sapem noteikti nevajaga baidities,tas ilgs dazas stundas,varbut citai daudz vairak,ja sapes protams un visam sap,bez tam neiztikt,bet pec tam redzi,del ka tu cinijies,pec ka tu tiecies.........
Ta bija tikai mana pirma pieredze,hmmmm,es pat nevaru iedomaties kada bus otra,varbut bailes drebesu katru dienu😀
TA KA MILAS MEITENES ,NOST AR BAILEM UN VISA VEIDA BAILEM 😀
Galvenais tgd sevi nodarbini ar,ko citu.
un,kad process sāksies, nebus laika par bailēm domāt!
Es visas 3 dzemdības smējos 😃 kad vajadzēja dariju,ko jādara, bet bail noteikti nebija
muļķibas!
tad kad sāksies dzemdības, tad tu aizmirsīs kā bija pareizi jāelpo
un šoreiz - par sāpēm nedomāju vispār! Tās mani nesatrauc absolūti nemaz! Pat nezinu kāpēc!
Jācer tiešām, ka būs lietas, kas prātu nodarbina daudz vairāk, nekā uztraukšanās vai pareizās zeķītes kājās 😀
Par to jau visvairāk laikam stāsts, ka visu laiku esmu tik mierīga, vīrs ar ik pa laikam saka, ka liekoties, ka nemaz neesmu stāvoklī. un tad, kad sāk riņķi un apkārt teikt visi, ka neliekas, ka tuliņ dzemdesi, jo tik mierīga, tu gribot negribot sāc doma't vai tiešām viss ir izdarīts, vai viss kārtībā utt.. un tad nu es tā sadomājos.. Būtībā, sāku par sevi šaubīties! Laikam muļķīgi!
Skaidrs - klausos sevī nevis citos 😀
Domaju ta ir katrai mammai pirms dzemdibam.BAIL..bet ja padomaa par ko vairak baidies,par sapem vai ko citu..biede vairak tas sapes..
bet mes mammas esam stipras un izturesim sapes lidz pedejam.
Tpc Lienit tu nebaidies bus labi un tu to paveiksi ,jo mazais superbebitis tev palidzes.😀😀
dēļ šīm sajūtām rodas nevajadzīgs stress, muļķīgas domas, šaubas par sevi un beigās tas viss rezultējas ar asarām! Ak, cik tipiski grūtniecei 😛 😀