Sliktās un labās dienas trešajā trimestrī

Protams, katra grūtniecība ir citāda un katra jaunā māmiņa ir citādāka. To jau vairākkārt esmu pārbaudījusi uz savas ādas piedzīvojot gaidību laiku ceturto reiz un saprotot, ka nekas nav tā, kā bija ar iepriekšējām grūtniecībām.

Esmu no mammām, kuras "iet kā tanks" un ir pieradušas darīt visu pašas un darīt daudz, bet nu ir kā ir, ir labās un sliktās dienas, ir dienas, kad zāles pļaušana sagādā prieku un to varu paveikt bez problēmām, bet ir dienas, kad to vien daru, kā guļu gultā un pat pagatavot sev kafijas krūzi ir visai sarežģīti. Protams, gulēšana bez papildus aprīkojuma vispār vairs nav iedomājama, lai arī trīsgadīgā Emīlija ik pa laikam pamanās to "nočiept", jo arī viņa pie pakaviņa ir pieradusi jau no dzimšanas. Mūsu pakaviņš ir superīgs:

1. Tas nečaukst

2. Tas ir pietiekoši liels

3. Tas ir ērti kopjams

4. Tā formu paši varam piekoriģēt ik pa laikam netērējot ne centu

5. Zinu, ka tas būs lielisks palīgs man arī pēc ķeizargrieziena, to pārbaudīju jau pirms 4 gadiem, sagaidot Emīliju

Man ir ļoti paveicies, ka šoreiz mani apkārtējie ļoti lutina, ļauj sliktajās dienās būt gultā un nedarīt neko, lielie bērni pieskata mazo māsu, kura vasaras periodā bērnudārzā neiet, bet vīrs, vai arī vīra mamma, kad ir iespējams, palīdz paveikt ikdienas mājas darbus, jo pieliekties manā gadījumā nav vispār iespējams, tādēļ, ka  vēl joprojām mokos ar slikto dūšu, bet par to sīkāk uzrakstīšu kādā no citiem blogiem. Pašlaik man +8kg un sagaidītas jau 32nedēļas :) Nav viegli, bet ir vieglāk, nekā gaidot Emīliju un pati esmu emocionāli daudz stabilāka, ne tik nervoza un nesatraucos par katru "sāpīti", par katru bezspēka dienu, vai katrām velkošām sapēm.

Kā jūs, mammas, jūtaties gaidību laikā, kā pārdzīvojat svelmainās dienas, vai arī jums ir sliktās un labās dienas?