SABĪNES BLOGS: Visu izšķirs 20.septembris..

Sveikas, dārgās māmiņas! Manai meitiņai šodien ir tieši 29 nedēļas. Viņa mani joprojām uztrauc ar to, ka negrib pagriezties ar galviņu uz leju. Lai arī viņai ir vēl laiks to izdarīt līdz 34-36.grūtniecības nedēļai, kā saka mana ginekoloģe, tomēr tas mani ļoti uztrauc.

Vēl ceturtdien viņa puncī gulēja tā, ka šķita, ka sāk apgriezties. Bet šodien pie ārsta apskatē bija redzams, ka viņa stabili sēž ar dibentiņu uz leju. Un es visu šo laiku guļu tikai uz kreisā sāna, vingroju. Bet viņai.. vienalga.

Tieši šajā grūtniecībā es nopietni esmu noskaņojusies dzemdēt dabīgi, es apzināti gatavojos dzemdībām, bet, ja mazā neapgriezīsies, tad mūs gaida ne tā patīkamākā procedūra - vai nu apgriešana dzemdību namā, vai arī - ķeizargrieziens. Kad biju stāvoklī ar Maksīti, es tikai par to vien sapņoju, lai man būtu ķeizargrieziens un nebūtu jāmokās. Bet tagad dabīgās dzemdībās es redzu tikai plusus, gribu dzemdēt pati, dabīgi, bez stimulācijas un epidurālās anestēzijas, gribu sajust ar ķermeni, kā mana meitiņa ienāk šajā pasaulē.

Šo bērniņu es plānoju, es viņu gaidīju, es gatavojos dzemdībām kopš pirmajām grūtniecības nedēļām, sākumā morāli, pēc tam arī fiziski. Es dodos uz jogu, daudz kustos, mācos pareizi elpot. Nevar būt, ka viss būs veltīgi.

Meitiņa mana, zvaigznīte mana, sadzirdi manu dvēseles saucienu un apgriezies pareizi! Es taču gribu tev tikai pašu labāko, es gribu uzreiz pēc tavas piedzimšanas paņemt tevi rokās, sasildīt, pielikt pie krūts, lai tu sajustos labāk mūsu pasaulē..

Ceru, ka viss nokārtosies un manas ciešanas būs veltīgas. Darīšu visu, lai viņa ieņemtu pareizo stāvokli manā puncītī.

Bet pagaidām turpināšu aktīvi gatavoties dzemdībām. Tagad uz jautājuma zīmes ir arī ģimenes dzemdības. Maksīti mēs sagaidījām kopā ar vīru, bet bijām ļoti slikti gatavojušies, un uzvedāmies kā velns zina kas..

Es kliedzu un raudāju, atteicos elpot, taisīju ciet kājas un uzstājīgi pieprasīju bērniņu iestumt atpakaļ, jo man vajadzēja atpūsties.

Ņēmu epidurālo anestēziju, kas palīdzēja man uz pusstundu no 3 ar pus stundu ilgām dzemdībām. Kamēr anesteziologs ar jaunu devu tika līdz mūsu dzemdību zālei, es jau biju krēslā un spiedu ārā Maksimiliānu. Vīrs bija apjucis, turēja mani aiz rokas un lūdza, lai neraudu.

Mēs nezinājām, KĀ elpot dzemdībās un nezinājām, kas vīram būtu sievai jāparāda, kā pareizi elpot, kādas dzemdību pozas piedāvāt utt. Es nezināju, kā atvieglot savas sāpes, nezināju ne par vizualizācijām, ne par speciālajām pozām, un par elpošanu  - vispār neko. Nu lūk, un sanāca tā, ka tagad vīrs uz dzemdībām arī ne sevišķi gribēja.

Es nolēmu, ka dzemdēt viena nevarēšu un man obligāti vajag blakus kādu sev tuvu cilvēku dzemdību zālē. Mamma un vecmāmiņa atkrīt. Mammai nav dabīgu dzemdību pieredzes un viņa ir ļoti emocināla. Vecmāmiņa nervozētu vēl vairāk kā es. Lūdzu labāko draudzeni, viņa man ir kā māsa. Nu lūk, un trīs mēnešus līdz X dienai sapratu, ka es viņu tur neredzeu. Es viņu ļoti mīlu, bet gribu būt dzemdību namā kopā ar vīru. Parunājām, nolēmām padomāt..

Pa šo laiku sāku apmeklēt kursus Māmiņu Klubā dienas grupā, tagad esmu pārvākusies uz vakara grupu, lai vīrs varētu turp doties kopā ar mani. Pagājušajā piektdienā gāju uz elpošanas meistarklasi, uzzināju arī visu par pozām no Klaudijas Hēlas. Žēl, ka vīrs nevarēja atnākt, bet es visu uzfilmēju, un mēs mājās pamazām izmēģinām pozas.

Piektdien, 20.septembrī, dosimies pie Alikas uz lekciju par ģimenes dzemdībām, lai pieņemtu galīgo lēmumu.

Vīrs uzsver, ka šajā grūtniecībā esmu pavisam citāda. Daudz aktīvāka, veselīgāka un mundrāa. Saa, a esmu skaista, kaut arī svars aug katastrofāli, tāpat kā ar pirmo bērniņu. Tagad es apzināti gatavojos dzemdībām un tam, ka drīz mums būs mazā zvaigznīte, un ticu, ka arī dzemdības tagad būs vieglāk un mierīgāk izdzīvot, es būšu adekvātāka, un, ja vīrs nāks ar mani uz kursiem un lekcijām, mums būs daudz vieglāk pārdzīvot šo ne visai vieglo brīdi.

Pavisam tuvā nākotnē grasos uzrakstīt dzemdību plānu, īsas piezīmes par to, kas man dzemdībās ir svarīgi, un kas man varētu palīdzēt. Izdrukāšu, lieliem sarkaniem burtiem un ņemšu līdzi uz dzemdību namu.

Padalīšos pagaidām ar savu uzmetumu, lai arī jums būtu priekšstats par to:

• Dzemdības ūdenī vai vertikālās dzemdības
• Masāža ar ezīšiem
• Jogas pozas, lai atvieglotu savas ciešanas
• Pareiza elpošana
• Mūzika
• Uzreiz pēc dzemdībām jāpieliek kails bērniņš pie krūts, jāļauj pulsēt nabassaitei
• Mazulīte jāapģērbj tētim

Tā kārtīgi saraksts vēl tiks papildināts un konkretizēts pēc lekcijas par dzemdībām pie vecmātes Baibas Zelkas. Man ir svarīgi uzzināt viņas viedokli par dzemdībām ūdenī un vertikālajām dzemdībām.

Tagad galvenais, lai mūsu mazā zvaigznīte apgrieztos ar galviņu uz leju un vairs neiekārtotos uz sāniem līdz pat dzemdībām. Un tālāk jau mūsu darbiņš - lai viņa ierastos šajā pasaulē ātri, viegli un dabīgi.

Mīļās māmiņas, man jums ir vairāki jautājumi.

Kurā nedēļā jūsu punču iemītnieki apgriezās ar galviņu uz leju puncī?

Vai kādai no jums ir pieredze saistībā ar to, ka bērniņu apgriež dzemdību iestādē? Padalieties, lūdzu!

Kā jūs gatavojāties dzemdībām, vai izveidojāt savu vēlmju sarakstu? Vai rezultātā izdevās viss iecerētais?

Visām labu noskaņojumu vēlot,

Jūsu Sabīne un Punča iemītniece