SABĪNES BLOGS – Velk, pavelk…

Sveikas, manas jaukās.

Meitiņai puncītī ir jau 25 nedēļas un 3 dienas.

Vēl pirmdien rakstīju, ka puncītis neaug pārāk ātri uz priekšu, bet pa šīm pāris dienām ir tā izaudzis, ka visi mājinieki skatās un brīnās. Ar to tad arī nepatīkamās grūtniecības sajūtas nozīmīgi kļuvušas spēcīgākas.

Jau vairākas dienas mocos ar velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā, otrajā dienā es sapratu sāpju iemeslu, nesāp vēders, bet saites no gurnu kauliem. Velk pretīgi un nepārtraukti. Guļus stāvoklī sajūtu to visu mazāk, stāvot un kustoties - vairāk. Es palielināju magnija devu, pagaidām vēl tikai gaidu rezultātu. Man paskaidroja, ka tas saistīts ar to, ka strauji aug dzemde, tā stiepj saites, pie tam - gurnu kauli kļūst platāki.

Vēl esmu sākusi justies smaga. Parādījusies ir aizdusa, man kļūst grūti nest savu lielo ķermeni. Svars klāt nācis jau daudz, un jūtu katru savu kilogramu kā smagumu kājās un sāpes mugurā. Nu jau lieta ir ne tikai skaistumā, bet manam augumam šāds svara pieagums ir vienkārši apgrūtninošs. Pēdējā ārsta vizītē, ārste ieteica ievērot diētu, bet jau pirmajā nedēļā es tai neesmu pārāk pieturējusies. Es tagad centīšos mazliet saņemties, pašas labā, galu galā. Bet tagad ir tāds grūtniecības posms, trešais trimestris tuvojas, un tad arī intensīvi aug mazulis puncītī, dzemde aug, un tik un tā - svars vēl augs.

Vakar sūdzējos vīram, ka esmu jau izbaudījusi grūtniecību un tagad gribu jau pastaigāties ar ratiņiem. VIņš pasmējās, ka man gan ātri pietika. Un patiešām, līdz 23-24.nedēļai es skrēju kā kaziņa, viegli izturēju ikdienas fizisko slodzi, un pat vēl vairāk - gribēju kustēties daudz. Un pēc tam kaut kā uzreiz parādījās nepatīkamās, velkošās sāpes, un jūtos ne tik laimīga grūtniecīte, cik neveikls begemots.

Bet drīz atvaļinājums.. Palikušas 3 dienas līdz izlidošanai, un man gribas ticēt, ka jūra, saule, augļi ļaus nostāties visam uz savām kājām un atgriezīšos Rīgā skaista un spēka pilna. Savu dzīvesprieku ir pastāvīgi jāuzlādē.

Šis ir mans pēdējais blogs pirms izlidošanas, tagad esam aizņemti ar mantu, zāļu, dokumentu kravāšanu. Pēc tam nedēļu neko nerakstīšu... Un jau septembrī padalīšos savos Bulgārijas iespaidos, un, protams, arī grūtniecības priekos. Septembris solās būt man un puncītim ļoti aktīvs.

No 9.septembra sāksim apmeklēt dzemdību sagatavošanas kursus, dienas grupā.

Pēc tam 12.septembrī dosimies uz neparasto 4D sonogrāfiju, kur, es tā ceru, apstiprināsies tas, ka gaidāma meitiņa, un tāpat redzēsim, kā viņa izskatās, kam ir līdzīga..

Vēl pirksim Maksimiliānam gultiņu un ierīkosim viņam stūrīti, kur viņš varēs pabūt viens un parotaļāties.

Septembrī vadīšu 3 lekcijas māmiņām par mazuļu attīstību dažādos vecumos, un plānoju dalīties arī savā pedagoģiskajā pieredzē online režīmā.

Vēl septembrī gribēju sākt apmeklēt baseinu..

Vispār uz rudeni man ir ļoti daudz plānu. Dod Dievs, kaut visam pietiktu spēka un entuziasma.

Un jūs, manas jaukās, lūgšu domāt par mani un mazulīti tās labākās domas, manas bailes dzemdēt pirms laika svešā valstī joprojām pavisam nav mani pametušas. Un kaut arī ārsts nekādus riskus nesaskata, es tik un tā uztraucos.

Visām labu noskaņojumu,

Jūsu Sabīne un Punča iemītniece