SABĪNES BLOGS: skrien septītais grūtniecības mēnesis

Sveikas, manas mīļās māmiņas.

Manai mazulītei šodien ir jau 28 nedēļas.. skrien septītais grūtniecības mēnesis. Pēdējā pusgada laikā esot stāvoklī beidzot esmu pieradusi pie šī stāvokļa tik ļoti, ka pārstāju gan gaidīt, gan uztraukties un esmu sākusi dzīvot šodienai, laikam jau tāpēc, ka apzinos,  - pavisam drīz mana dzīve piederēs mazam, raudošam prieka kamoliņam.

Mani vairs neuztrauc uzņemtais svars, J LO dibens un apelsīna miziņa, kā arī - pietūkušie vaidziņi. Es pat vairs nesveros. Kāda patiesībā starpība, ja visapkārt visi saka, ka esmu skaistule? Droši vien, simtiem cilvēku man tas bija jāsaka, lai es beidzot tam patiesi noticētu. Tagad pret visu, kas attiecas uz manu izmainījušos ārieni, attiecos krietni vienkāršāk - esmu Topošo Māmiņu Kluba saimniecīte, un no pavasara ar prieku tikšos ar jums Tievētāju klubiņā, jo ņemot vērā citu māmiņu pieredzi un vēlmes, redzu - es nebūšu vienīgā tievētāja. Un atkal ir patīkami apzināties, ka neesmu vienīgā tāda, kas karotēm vien mielojas ar medu vai vienkārši uz nakti izēd septīto pelmeņu porciju. Kopīgā uzēšana forumā mūs apvieno, mums taču jālaiž pasaulē ziemas bērniņi, un ziemu sola aukstu, tad nu arī jāgatavojas, jāatliek tauku rezerves bada gadiem.

Mana puncīša apkārtmērs ir jau 95cm, vēderiņš aug lēcieniem vien, divas nedēļas tas ir viena izmēra, un pēc tam pēkšņi paaugas. Vēderiņa augšana jūtama arī vēdera lejadaļā, kur jūtu saipes, tur, pie saitēm, sāpes ir arī labajā kājā. Ar to saskāros nedēļu pirms sava brauciena, un pēc tam - atkal vēderiņš paaugās. Pēc tam kādu laiku vēderiņa izmērs nemainījās, un tagad atkal velk. Meitiņa ir aktīva, man ir tāda sajūta, ka viņa tomēr pagriezusies ar galviņu uz leju. Kustības ir citādākas, tagad jūtu, ka viņa ne tikai izstaipa rociņas un kājiņas, bet arī velk ar tām pa vēderu, it kā zīmētu ar savu mazo pēdiņu.

Punča iemītniecei ir raksturiņš, un viņai ir savs dienas režīms. Manam viedoklim viņa nepiekrīt, viņa dzīvo savu dzīvi. Maksītis šajā ziņā bija vienkārši zelts, es ar viņu daudz runāju, kamēr viņš dzīvojās pa puncīti, mums bija tāda īpaša saikne. Es viņu lūdzu nomierināties, liku savu roku uz vēdera, maigi to glāstīju, un viņš nomierinājās. Bet šī zvaigzne sper man pašā nepiemērotākajā brīdī, pašā nepiemērotākajā vietā un mana runāšanās viņai ir vienaldzīga. Toties tēti un vecāko brāli gan klausa. Vīriešiem laikam ir citādāka ietekme uz viņu, viņi ar viņu komunicē, ķer viņas pēdiņas pa puncīša virsmu, viņu rokās viņa nomierinās un pārstāj man dot pa sāniem. Lai gan mani tas ne pārāk satrauc, dažreiz šķiet, ka nekad nepiekusīšu no viņas ustībām. Tās ir pašas neaprakstāmākās, neticamākās un interesantākās sajūtas.

Kā jau pieminēju, mūsu meitiņai ir savs nomoda un miega režīms. Aktivitātes sākas ap desmitiem vakarā un beidzas ap diviem naktī. Man tikai pietiek sākt taisīties gulēt, kad viņa sāk strādāt tādas lietas, ka vēderam vien jācilājas. Pēc tam guļ līdz pat 11 rītā, slinki mostas, kad dzird, ka es vadu nodarbības bērniem. Viņai patīk Žeļeznovu dziesmiņas un patīk klausīties, kā es dziedu. Pēc tam atdzīvojas ap vakariņu laiku. Ja vēders ir tukšs, obligāti par to dos zināt. Un vēl viņa mīl sauli, pēc Bulgārijas - īpaši. Vakar spīdēja saule, un mēs bijām pie dabas, es ļāvu puncītim pabaudīt pēdējos saules starus un viņa uzreiz pamodās un sāka priecīgi kustēties.

Līdz dzemdībām ir mazāk kā 3 mēneši, precīzi 12 nedēļas. Būtu laiks gatavoties tam, ka grūtniece nebūšu mūžīgi, tāpat arī jāgatavojas pašām dzemdībām un faktam, ka mājās drīz būs mazs bērniņš.

Pirkumu plāns sastādīts pa mēnešiem, fianses, diemžēl, nav no gumijas. Bet mēs nesūdzamies, ar prieku ņemam bērnu drēbītes arī no sev zināmiem cilvēkiem un esam pateicīgi. Neredzu jēgu tērēties traki uz to, ko bērniņš uzvilks varbūt tikai kādu reizi un tad jau izaugs no tā. Galvenais pirkums mums pagaidām ir vecķā bērna gulta. Ceru, ka jau nākošajā nedēļā varēšu ar šo pirkumu palielīties. Ratiņus pirkšu mēnesi pirms dzemdībām, noteikti pacelšu arī ratiņu izvēles tēmu, jo ir favorīti, bet līdz galam vēl neesmu izlēmusi. Gultiņu nolēmām nepirkt, neticu, ka mans bērns tur gulēs, un tāpēc sākumā mums būs šūpulītis uz riteņiem, un pilnībā pietiks arī ar to, lai spētu novērtēt vai mazā gulēs atsevišķi. Vairāk mani interesē kumode ar pārtinamo galdu, elementāras mazuļa lietiņas nav, kur likt, tāpēc bez tās neiztiksim..

Pirkumi tagad ir pats svarīgākais, vienkārši, kad bērniņam te viss jau būs mājās, doma par to, ka drīz te viss mainīsies, sasniegs mūs ātrāk.

Vēl cenšos būt īsta gudriniece šajā grūtniecībā un apmeklēju Māmiņu Kluba vecāku skolā gan grūtnieču vingrošanu, gan jogu. Atvaļinājuma dēļ mazliet iekavēju, bet jau esmu atpakaļ un turpinu. Pēc jogas jūtos īpaši labi. Daži vingrinājui tiek veikti arī mājās. Mācos pareizi elpot, un jau divus mēnešus jebkuras slodzes vai sāpju gadījumā elpoju dziļi - ar vēderu, lai ķermenis pierastu tādā veidā tikt galā ar sāpēm.

Es esmu īsta bailule pa dzīvi, bet no dzemdībām nebaidos. Kaut kā ir izdevies noskaņot sevi uz to, ka būs viegli un ātri. Un, ja tā tomēr nebūs, vienmēr ir iespēja ņemt epidurālo anestēziju un nemocīties. Lai gan, ar katru dienu manī aug pārliecība par to, ka es visu varēšu pati. Ja baidīšos, tad tikai dzemdību iestādē, tagad man ir daudz citu lietu, kas jāpagūst izdarīt.

Darbs mani disciplinē. Kad strādāju ar bērniem, nav iespējams visu laiku čīkstēt un pīkstēt. Dažreiz ir grūti, neslēpšu. Ir labākas dienas, ir ne tik labas, es cenšos nepadoties, vienkārši pāreju uz mierīgākiem ātrumiem, ja jūtu, ka nejūtos labi. Par laimi, tā gadās ļoti reti. Pagaidām esmu nolēmusi būt ierindā līdz novembrim, sākumā plānoju strādāt līdz 38.nedēļai, tagad domāju par 36. Atradu sev aizvietotāju uz nedēļu, ļoti feinu meiteni un spēcīgu pedagogu, tā man ir ļoti mīļa kursabiedrene, kas jau ceturto gadu strādā dārziņā un tagad ir iestājusies pedagoģiskajā maģistratūrā.

Šajos divos mēnešos gribu sniegt maksimāli daudz māmiņām un bērniem, esmu ieplānojusi lekcijas visam septembrim.. Un vēl šo to izdomāju burtiski šodien. Pagaidām tas lai ir pārsteigums.

Ar savām punčainajām aktīvi tiekamies forumā, jau plānojam nākošo kulināro pasēdēšanu, kas, iespējams, būs tieši pie manis mājās.. Un pēc tam mums būs romantiska rudens fotosesija krāsainajās lapās oktobrī.

Mani gaida vēl viena studijas fotosesija pie ļoti laba meistara, jānospļaujas trīsreiz, lai izdotos, meistariem parasti ir ļoti aizņemti grafiki.

Un ikgadējā ģimenes fotosesija pie Danas Romaņukas man jau bija, bet vēl neesam dabūjuši visas bildes, tāpēc pagaidām atstāju vienu bet..

Grūtniecības laiks fotogrāfijās bija mazs, uz to brīdi - 24 nedēļas, bet nebija izvēles, jo Dana tajā laikā brauca prom no Latvijas, un bija tikai daži datumi, kas bija brīvi.

Un vēl mēs daudz fotografējamies paši. Mēs ar vīru pamazām apgūstam savu kameru un rezultāti man patīk aizvien vairāk un vairāk..

Un tas vēl nav viss.. Mani fotografēja Sveta MK vajadzībām. Spontāni, nepaguvu pat sagatavoties. Bet par viņas darba kvalitāti es neesmu nekad šaubījusies. Drīz ieraudzīsiet foto arī MK lapās.

Jau šodien es sāku apmeklēt dzemdību sagatavošanas kursus dienas grupā, un, protams, padalīšos arī ar jums savos iespaidos.

Varbūt kāds vēlas mums pievienoties?

Un jau šajā ceturtdienā dosimies uz neparasto 4D USG kopā ar Māmiņu Klubu. Redzēsim manu mazulīti. Pagaidām vēl jādomā par viņas dzimumu.. Ta tas būs viņš, nevis viņa, tad es būšu mazliet šokēta. Vienkārši tāpēc, ka jau divas nedēļas saucu viņu vārdā, un esmu sagādājusi viņai arī rozā krāsas lietiņas..

Un vēl mani interesē, kā viņa izskatās manā puncī, kā iekārtojusies, viņai būtu laiks apgriezties pareizi, cik es zinu. Un, protams, galvenais, lai viņa būtu vesela, lai gan, arī iepriekš USG viss bija labi..

Lūk, cik aktīvi mēs ar puncīti iesoļojam trešajā grūtniecības trimestrī.

Visiem sūtām sveicienus un vēlam jauku dienu!

Jūsu Sabīne un Punča iemītniece