SABĪNES BLOGS: Izlaidums un Līgo grūtniecības laikā

Sveikas, dārgās meitenes, kā jums iet? Kā nosvinējāt gada košākos svētkus?

Manam punča bērniņam šodien jau 17 nedēļas un 1 diena, un tas nozīmē, ka saskaņā ar grūtniecības kalendāru, kas ir manā telefonā, iet jau 18.nedēļa. Mans mazulis tagad ir liela greipfrūta izmērā, un sver no 190 līdz 250 gr, bet viņa garums ir 200-220mm.

Mūsu ģimenē ir jau tradīcija, pirmdienā, kad man sākas jauna nedēļa, skaļi lasu grūtniecības kalendāru, pēc tam kopīgi apspriežam, kāds tagad ir mūsu mazulis..

Kustības kļuvušas izteiktākas, un es esmu beigusi šaubīties par to, ka tās ir kustības, nevis gāzes vēderā. Līgo svētkos mazulis bija ļoti aktīvs, kustējās, spirinājās, acīmredzot, tāpēc, ka es visu laiku vārtījos šezlongā vai šūpuļtīklā. Man bija ļoti karsti vasarnīcā, bet mazulim vienmēr patīk, ka guļu.Atliek vien apgulties, kad viņš par sevi dod ziņu, - sveika, mammīt, te es esmu.

Stāvot vēderiņš jau redzams apkārtējiem, bet daudzi, kas nezināja par manu grūtniecību, tomēr uztver to kā liekā svara iezīmi. Viss atkarīgs no apģērba, ir tāds, kurā uzreiz redzami visi apaļumi, un ir tāds, kurā vēderiņš vispār nav pamanāms. Bet drīz vēderiņu vairs nenoslēpsi. Tuvojas mūsu, tā saucamais, ekvators - jeb, tieši puse no grūtniecības - 20 nedēļas.

Šajā grūtniecībā esmu mierīgāka, pat vīrs mani slavē par to, ka esmu adekvāta. Pāris dusmu uzplūdi pirmajā trimestrī, mazliet asaru un viss.. Bet ar otrā trimestra sākšanos kļuvu patiešām ļoti mierīga, pat mazliet pasīva un slinka. Man negribas, lai laiks paskrietu, es baudu katru grūtniecības nedēļu, atrodot tajā savus plusus. Šķiet, ka ir vēl tik daudz laika priekšā. Zinu, ka vajag iekārtot no jauna telpas dzīvoklī, zinu, ka vajag izveidot vecākajam brālim savu stūrīti, lai uz mazuļa dzimšanu viņš pierastu gulēt jaunā vietā. Vajag izpakot visas kastes pēc pārvākšanās, pielikt pie sienas gleznas un bildes, vajag ti daudz ko sadarīt no saimniecības lietām, bet es slinkoju, tas nav vārdiem aprakstāms. Manā dzīvē viss tagad ir samērīgs - es vairāk nevaru un negribu kā agrāk darīt visas lietas reizē, es sākumā tieku galā ar darbu, pēc tam palīdzu ar svētku organizēšanu draudzenei, tad ķeros pie ģimenes lietām, un tikai tālāk ķeros pie sadzīves lietām.

Bet nekas, es domāju, ka tiklīdz ieraudzīšu kalendārā tuvojamies dienu X, viss nokārtosies, nostāsies savās vietās ātri un veiksmīgi.

Pa šo laiku manā dzīvē norisinājušies vairāki svarīgi notikumi.

Pirmkārt, es beidzot esmu beigusi universitāti. Trešdienā, 19.jūnijā man bija izlaidums. Daudzas kursabiedrenes, kas nelasa Māmiņu Klubu, tā arī neuzzināja, ka gaidu mazuli. Zem izlaiduma tērpa to tāpat nevar redzēt :)

Izlaidums man īpašu prieku nesagādāja. Viss gāja ne tā, kā biju to izsapņojusi 4 gadu garumā, bet es tik un tā biju laimīga, jo vairs man turp nevajadzēs iet. Esmu nogurusi mācīties, tas nav pat pastāstāms. Man patika būt par studenti, patika paplašināt savu redzesloku, bet visu laiku savienot mācības dienas grupā ar rūpēm par mazu bērnu, un pēdējo pusotru gadu arī ar darbu, kaut arī ļoti mīļu un jauku darbu, tas bija ļoti sarežģīti. Es noguru, un visu laiku kāda no sfērām cieta. Vai nu es biju laba mamma un laba darbiniece un slikta studente, vai arī laba studente un slikta mamma. Visu laiku veiksmīgai būt man neizdevās.

Bet neskatoties ne uz ko, diplomdarbu aizstāvēju uz 10 ballēm, pati uz to pat necerēju. Vienkārši rakstīju to par savu darbu, par tēmu, kas man ir ļoti tuva tieši praktiskā ziņā, tāpēc aizstāvēt to, ko dari ar mīlestību, nav grūti.

Es ļoti gribēju, lai uz izlaidumu atnāk arī mans dēls, jo viņš faktiski kopā ar mani beidza universitāti. Cik darbu gan nav bijis uzrakstīts ar gulošu bērnu rokās, cik praktisko darbu nav bijis saistīts ar bērna attīstību. Mans izmēģinājumu trusītis pedagoģijā arī bija ļoti priecīgs par to, ka mamma tagad ar viņu pavadīs vairāk laika.

Otrkārt, bija Līgo, ko šajā gadā svinējām pie maniem vecākiem vasarnīcā. Svētki, diemžēl, neizdevās.. Maksimiliāns piektdienas vakarā tika pie 39 grādu augstas temperatūras bez saprotamiem iemesliem, bet vīrs tik un tā nolēma vest viņu uz vasarnīcu, apbruņojoties ar zālēm - katram gadījumam. Līgo dienā aizvedām Maksi pie dežūrārsta Saulkrastos. Izrādījās, ka dēlam ir angīna, un tika izrakstītas antibiotikas, jo pa naktīm temperatūra cēlās līdz pat 40 grādiem. Esmu pret spēcīgiem medikamentiem, bet pēc otrās zāļu iedzeršanas dēls bija kā samainīts, temperatūra ritās, viņš kļuva mundrs un aktīvs. Jāņu dienā jau skraidīja un nevarēja saprast, kāpēc nelaižam viņu uz upīti peldēties. Kas tas bija, nesaprotu, bet ceru, ka tas viss vairs neatkārtosies.

Maksimiliāns un Jegors (radinieks)

Bet es to vien darīju vasarnīcā kā ēdu un gulēju. Grūtniecēm vasarnīcā ir tikai divas taciņas - līdz galdam un līdz dīvānam. Man pat nebija jāapgrūtina sevi ar ledusskapja atvēršanu, mīļie radiņi par visu parūpējās visu laiku mainot gardumu sortimentu uz galda, un es pat nebiju izsalkusi, ļāvos kārdinājumam.

Pēc tam atgriezos mājās un beidzot biju izsalkusi pa īstam, sapratu, ka man patīk justies izsalkušai. Tā sajūta mobilizē, smadzenes strādā aktīvāk, uzreiz izdomā 100 variantus par to, kas ir garšīgs un ātri pagatavojams. Mājās ēdu mazliet samērīgāk kā pie vecākiem. Varbūt šoreiz nepieņemšos par tik daudz kg kā ar pirmo bērniņu? Tad mēs dzīvojām pie maniem vecākiem, un mūs baroja mamma, un viņa gatavo nu ļoti garšīgi..

Pašlaik mans svara pieaugums ir aptuveni 5kg, es nesveros katru dienu, bet skaitli parāda kā nu kuri svari - citur 4kg, citur 5kg. Centīšos turēt sevi rokās, gribas būt skaistai grūtniecei.

Šoreiz tas arī viss.

Uz drīzu tikšanos–

Jūsu Sabīne

P.S Man vajadzīgs jūsu padoms, meitenes, kā jūs domājat, vai šādi blogi, kuros ir no visa kā pa druskai ir vajadzīgi? Vai arī rakstīt tikai tematiskos (uzturs, svars, miegs, emocijas utt.). Es plānoju reizi nedēļā - divās rakstīt blogu par grūtniecību, kurā ietverts viss, un kādu vienu tematisko blogu. Kā jums šāda ideja? Vai atbalstāt?

Mīļās topošās māmiņas, par ko jums būtu interesanti lasīt?