SABĪNES BLOGS: Gribu būt tauriņš

Sveikas, manas mīļās! Meitiņai puncītī ir jau 33 nedēļas un 3 dienas.

Apsolīju iepriekšējā blogā, ka sākšu kārtot dzemdību somu, ir pat viss nepieciešamais jau sagādāts, bet nav iedvesmas, lai somu sakārtotu. Vai tad es pusotru mēnesi dzīvošu bez mīļākajām čībām un halāta? It kā jau vajadzētu tagad visu salikt, lai pēc tam nebūtu jākārto. Pagaidām viss salikts kaudzītēs uz meitiņas pārtinamā galdiņa, gaida savu stundu, kad jutīšu, ka dzemdības tiešām drīz jau klāt.

Pagaidām jūtos kā milzīgs lācis, kas gatavojas ziemas miegam. Man ir auksti, gribu ēst un gulēt. Man ir tāds slinkums visu darīt, māja ieaug putekļos, krājas darbi un citas svarīgas lietas, un galvā jau no paša rīta briest maksimāli nepieciešamo darbu plāns, un izdodas izdarīt vien pusi.

Gribētu būt tauriņš, pie tam - es tik ļoti mīlu šos kukaiņus.. Iedomājieties, cik feini ir kāpuram - ēd, ēd, ēd, nobriest, guļ, guļ, guļ, pamostas un ir jau skaists :) Kāpēc es tā nevarētu? Citādāk mani ēšanas izrāvieni un vēlme apgulties ļoti ietekmē arī manu ārējo izskatu. Es jau visa esmu klāta ar tauciņiem, un āda ir kā apelsīna miziņa.

Esmu sākusi gulēt ciešākā miegā. Paldies meitenēm par padomiem cīņā ar dedzināšanas sajūtu kuņģī. Brīnumains efekts man tika, pateicoties Rennie tabletēm. Toties apetīte atgriezusies ar iepriekšējo sparu, gribas ļoti ēst saldumus. Ja pirmajā grūtniecības pusē tas bija pildījums, tad tagad tā ir šokolāde. Piena, ar riekstiem. No vairāk vai mazāk veselīgiem pārtikas produktiem, no rīta vienmēr ēdu pārslas ar pienu un vecmāmiņas ābolu biezeni.

Pateicoties tādam jaukam, ogļhidrātu pilnam uzturam, esmu tikusi pie vēl diviem kilogramiem svarā kopš pēdējās svēršanās, kas bija MK filmēšanas ietvaros pirms 2 nedēļām. Un tātad kopā man ir jau +17kg, sveru kā milzīgs lācis un nekādi šos skaitļus neasociēju ar sevi. Ja svara pieauguma dinamika arī turpmāk būs tāda, tad pastāv iespēja tikt pie vēl 5kg un uz dzemdību laiku būs jau kopumā +23-25kg.

Te ir divi varianti, vai nu steidzami jāķeras vērsiem pie ragiem un jāievēro reāla, stingra diēta, ko es pāris reižu esmu jau mēģinājusi, bet man apnika jau pēc 2-3 dienām. Vai nu jāsamierinās un jādzīvo tālāk, pieņemot savu milzīgo ķermeni tādu, kāds tas ir, bet gatavoties tam, ka pēc dzemdībām būs ļoti nopietni jāstrādā pie tā.

Ja godīgi, es vairāk sliecos uz otro variantu, ārā drīz būs ziema. Zem apģērbu kārtas neviens manu lieko svaru neredzēs, rūpes par mazu bērniņu, ņemot vērā to, ka ir vēl arī vecākais, paņems daudz spēka un iespēju izgulēties, kā arī - nevarēšu ēst saldumus, kā tagad. Pie tam, ēdinot ar krūti, lai arī saka, ka tagad diētu neviens neievēro, es darīšu pa vecam, lai neriskētu, jo Maksītis man bija ļoti alerģisks, un vēderiņš viņam bija ļoti jutīgs uz to, ko es ēdu.

Un atceraties vienu kolosālu maminklub.lv projektu ar nosaukumu Taņas 100 dienas līdz vasarai? Kad tas sākās, es kā reiz, uzzināju, ka esmu stāvoklī, tā gribēju viņai sastādīt kompāniju, jo online-projekts tiešām ļoti motivē sasniegt reālus rezultātus, īpaši, kad tavai tievēšanai seko arī citi cilvēki.

Kā reiz uz to laiku, kad no jaunā gada līdz vasarai būs 100 dienas, pēc dzemdībām stabili būs pagājušas jau 6 nedēļas, un pat vairāk, un tad šo projektu vadīšu es. Es jau guļu un iztēlojos, cik skaists ir mans plakanais vēderiņš, un kā es ar skrituļslidām vizinu ratiņus pa Mažaparku, kā ēdu Ķīnas kāposta salātus un veicu pietupienus ar mazulīti rokās.

Ar to es mēģinu nomierināt gan sevi, gan vīru, kas arī sāka pamanīt, ka es pieņemos svarā vairāk. Šoreiz es neafišēju, cik tieši sveru, par cik esmu pieņēmusies svarā utt. Es cenšos maskēt savas ādas krociņas zem apģērba. Cik kolosāla lieta ir pagarināta jaciņa, es to uzvelku ar jostiņu augšpusē, zem tās ko apspīlētāku un vizuāli šķiet, ka vēderiņš ir skaists, apaļš, un sānos jaciņa noslēpj visu, kas nebūtu citiem jāapskata.

Arī dibens izskatās mazāks, kad velku kleitu vai pagarinātu tuniku ar legingiem, vēlams - melnā krāsā. Grūtnieču džinsi, lai arī tie ir ērti, pasvītro kuplās formas.

Un arī make-up ir jābūt labākajā kārtībā. Ja nevaru izcelties citu vidū ar ķermeņa aprisēm, tad lai ir skaista seja vismaz.

Tā nu arī daudzi nesaprot, kur tad ir mani liekie kilogrami, par ko es sūdzos blogos. Radi saka, ka esot uzkrītoši mazāk, nekā tad, kad gaidīju Maksīti, un vispār, es izskatoties labi. Nu, lai jau saka, man patīkami, lai gan es vienkārši labi maskējos.

Tikai izģērbties nav patīkami, īpaši uz nakti, vīra priekšā. Ja nu vairs nemīl? Mans pašvērtējums vienmēr vēlas tikai labāko. It kā pagaidām mīl, bet nevis, kā sievieti, bet gan - kā savu bērnu māti. Maigums un glāsti ir, bet uguntiņas acīs nav.. Varbūt atkal esmu sadomājusies, un varbūt, ka tā nemaz nav, un tā jābūt, kad sieva ir 8.grūtniecības mēnesī.

No rīta, kad paņemu kafijas tasi, piesēžos pie datora, paķeru šokolādīti, skatos, ka man atstāti tikai 3 gabaliņi. Dienas norma. Paldies, mīļais :)

Tā paskrien mūsu dienas.

Jums arī jauku dienu!

Jūsu Sabīne un Punča iemītniece