Riski mājdzemdībās

Jebkurās dzemdībās ir savi riski, tai skaitā ne tikai dzemdējot stacionārā, bet arī ārpus tā. Tie pētīti kā citās valstīs, tā arī Latvijā.

Ārzemju pētījumos secināts, ka pirmdzemdētājām, plānojot ārpusstacionāra dzemdības, ir pamats domāt, ka tās saistīsies ar sliktākiem iznākumiem bērnam, lai arī šāds risks ir neliels. Tāpēc, ka tieši pirmajās dzemdībās ir visaugstākais risks piedzīvot dzemdību sarežģījumus un operatīvas dzemdības. Pirmdzemdētājas plānotās ārpusstacionāra dzemdībās būtiski biežāk tiek pārvestas uz stacionāru, un to dzemdību iznākumi ir līdzīgi stacionāra dzemdību pirmdzemdētāju iznākumiem.

Tāpēc sievietes, kuras dzemdē pirmo reizi, biežāk to dara stacionārā. Tajā pašā laikā ārstes un mājdzemdību vecmātes Dinas Ceples pētījums parāda, ka iespēja, ka jaundzimušajam konstatēs sarežģījumus, stacionāra dzemdībās ir divas reizes lielāka nekā plānotās ārpusstacionāra dzemdībās. Jebkurā gadījumā 2008. gada pētījums apliecināja, ka tieši māmiņas, kuras dzemdē pirmo reizi, izvēlas to darīt mājdzemdībās, savukārt 2015. gada pētījums jau liecināja, ka pirmās dzemdības vairāk māmiņu izvēlās stacionārā, savukārt tās māmiņas, kuras laiž pasaulē otro, trešo vai ceturto bērniņu vairāk izvēlas par labu mājdzemdībām.

Jebkurās dzemdībās ir jārēķinās ar iespējamiem sarežģījumiem, izņēmums nav arī mājdzemdības.  

Tā kā mājdzemdībās vecmāte ierodas vēlāk nekā ir ierasta prakse doties uz grūtniecei uz stacionāru, tad topošai māmiņai jābūt gatavai būt atbildīgai par sava un mazuļa veselības stāvokļa noteikšanu un nepieciešamību ārkārtas vai neskaidrību gadījumā tomēr doties uz stacionāru. Tātad ir jābūt zināšanām ne tikai par dzemdībām, bet arī iespējamām problēmām dzemdībās, lai spētu novērtēt savu stāvokli, ko, neskatoties uz padziļināti iegūtajām zināšanām gaidību laikā, tomēr bez medicīniskās izglītības var būt grūti izdarīt. Ārkārtēju risku gadījumā situācija var būt izšķiroša pāris minūtēs, bet līdz nokļūšanai stacionārā var būt nepieciešams ilgāks laiks.

Pētījumi parāda, ka trijos līdz septiņos procentos gadījumu mājdzemdētājai nepieciešams pārvietoties uz stacionāru dzemdību sarežģījumu vai jaundzimušā stāvokļa dēļ un pārvietošanās var būt saistīta ar iespējamu mātes vai mazuļa veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc sievietēm ar veselības riska faktoriem ieteicamāk izvēlēties stacionāra dzemdības,  jo visus dzemdību sarežģījumus mātei un bērnam  var risināt uz vietas.

Pēc dzemdībām sievietei jābūt gatavai spēt veikt nepieciešamo mazuļa aprūpi, jo nav medicīnas personāla, kas kaut ko varētu darīt māmiņas vietā. Tā vietā var būt ģimenes/dūlas/vecmātes atbalsts un palīdzība. Pēc mājdzemdībām jaunajai māmiņai jāmāk izvērtēt, ko ir nepieciešams darīt un kas var pagaidīt, lai gan mājas dzīve un lielākie bērni tā vien sauc darboties – pirmā nedēļa mājās, lai arī nav slimnīcā tik un tā ir būtiska, lai mazulis un māmiņa adaptētos jaunajai situācijai.

*Vecmāšu vadītu plānotu ārpusstacionāra dzemdību un stacionāra dzemdību salīdzinājums Latvijā. Ceple, 2015 

**Dzemdību norises un iznākumu salīdzinājums plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un dzemdībās stacionārā. Zeidmane, 2010 

***NETRADICIONĀLO DZEMDĪBU DROŠĪBAS ANALĪZE PASAULĒ UN LATVIJĀ, Ceple, 2008