Rīgas Dzemdību nams sāks piedāvāt šūpuļdziesmu skolu "Saldajam miedziņam"

Nodarbības vadīs mūziķe un folkloras skolotāja Ilga Reizniece. Viņa stāstīja, ka šūpuļdziesmas dziedājusi saviem bērniem un tagad dzied arī saviem mazbērniem. Viņa minēja, ka šūpuļdziesmu dziedāšana ir nozīmīga un nepieciešama ne tikai bērnam, bet arī vecākiem, jo šūpuļdziesmu dziedāšana ir pirmais saziņas veids starp bērniem un vecākiem, pildot arī nomierinošas funkcijas.

Nodarbībās Reizniece ne tikai mācīs šūpuļdziesmas un to dziedāšanas veidus - viņas vadītajās nodarbībās varēs noskaidrot, ka šūpuļdziesmu dziedāšana ne tikai nomierina un satuvina bērnu ar vecākiem, bet varēs arī uzzināt, kā tās ietekmē bērna emocionālo, fizisko un intelektuālo attīstību.

Reiznieces pūrā jau ir neskaitāmas šūpuļdziesmas, taču viņa ir apņēmības pilna doties uz Latviešu folkloras krātuvi, lai izzinātu vēl citas šūpuļdziesmas, kas nāk no dažādām Latvijas vietām.

"Šūpuļdziesmu dziedāšana ir dabiska lieta, kas mantota no paaudzes uz paaudzi. Tā ir gadsimtiem sena mūsu senču izkopta prasme satuvināties ar bērnu, viņu nomierināt un ieaijāt. Daudzās ģimenēs šī tradīcija ir pārmantota, bet ir arī ģimenes, kurām šādas tradīcijas nav, tādēļ vēlamies šīm ģimenēm palīdzēt. Šūpuļdziesmu dziedāšana ir skaņu terapija, kas nomierina un rada kontaktu starp bērnu un māmiņu vai tēti," sacīja nodarbību vadītāja, akcentējot, ka šūpuļdziesmu dziedāšanā svarīgākais nav pareizi visu izdziedāt.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa skaidroja, ka šūpuļdziesmas sastopamas visās kultūrās, taču dažādām tautām tās ir atšķirīgas, tāpat kā šūpuļdziesmas atšķiras no citām dziesmām.

Vecāki izmanto dažādus saziņas līdzekļus, lai veicinātu bērna attīstību. Pirmais komunikācijas veids vecākiem ar bērnu ir ar mūzikas, balss, ritmu un kustību palīdzību. Valoda bērnam attīstās pēc gada vecuma, un pētījumi ir pierādījuši, ka šūpuļdziesmu dziedāšana palīdz attīstīties bērna smadzenēm, palīdz attīstīt klausīšanos un valodu. Pēdējos gados Rietumu pasaulē bērniem aizkavējas valodas attīstība, jo viņiem vairs nedzied šūpuļdziesmas, klāstīja Putniņa.

"Bērnam nav svarīga nots vai ritma pareizība. Bērnam svarīga ir komunikācija, tādēļ nelīdzēs arī CD atskaņošana ar šūpuļdziesmām. Ir pētījumi, kas parāda, ka tie bērni, kuriem vecāki šūpuļdziesmas dziedājuši "šķībi", ir muzikāli. Vecākiem nevajag kautrēties un baidīties izpildīt savam bērnam šūpuļdziesmas, jo galvenais jau nav kvalitāte, bet ieguldītās emocijas," pauda sociālantropoloģe.

Arī Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena uzsver lielo šūpuļdziesmu nozīmi bērna dzīvē. Neskatoties uz to, ka šūpuļdziesma pati jau ir vērtība, tā ir arī pirmā būtiskākā verbālā komunikācija mātei ar bērnu. Ar dziesmas palīdzību tiek nomierināts ne tikai bērns, bet nomierinās arī pati māte.

"Dziediet pat tad, ja esat nogurušas no dienas darbiem. Tas, ko ar šūpuļdziesmu dziedāšanu dosiet savam bērnam, ir neatsverams ieguldījums, kas dzīves laikā atmaksāsies," vēstīja Bathena, aicinot jaunās māmiņas dziedāt.

Reizniece arī piebilda, ka dziesmu dziedāšana ļauj vaļu bērna iztēlei. Piemēram, viņai pašai bērnībā visvairāk patika dziesmas par bārenītēm, kas bija bēdīgas, bet viņa savā prātā spēja spilgti iztēloties dziesmā apdziedāto situāciju.