Prieks liels, bet piesardzīgs!

Sveikas!
Mēs ar vīru pagājušā gada rudenī apdomājām vai esam gatavi domāt par bērniem, sapratām ka esam un gribam :) Un necerēti ātri ar pirmo mēģinājumi mums izdevās, grūtniecība bija iestājusies, bet...
Lai cik lieli prieka un emociju kalni jau bija mūs sasnieguši, diemžēl 6/7. nedēļas robežā man sākās asiņošana un visi prieki beidzās (tas notika novembra beigās).
Mēs esam reālisti un pozitīvi domājoši, sapratām, ka kaut kas mums šeit uz zemes vēl jāsakārto, lai mazais varētu ierasties :) 
Pēc šī notiku mums ieteica nogaidīt kādus 2 mēnešus, lai atkopjas organisms, paiet gripas un vīrusu laiks.
Tad nu dzīvojāmiess un visu laiku piedomāju pie tā, kad varam mēģināt un JĀ! februārī veiktais tests un analīzes apstiprina, ka grūtniecība  iestājusies :)))
Bet mūsu līdzšinējā pieredze mums šoreiz liek klusēt un cerēt klusībā par to, ka šoreiz viss izdosies. 
Iepriekšējās reizes emocijas neļāva klusēt un gribējās visiem tuvākajiem pateikt, tā arī izdarījām, šoreiz nēe... 
Abi ar vīru sapratām, ka šoreiz visas domas un emocijas ir pilnīgi citādākas, protams, prieks ir liels un tā, bet tā priecāšanās tāda piesardzīga :)

Bet viennozīmi turēšu īkšus gan par mums, gan par Jums :)

Jauku visām šo pavasarīgo dienu :)