Personīgā pieredze: es biju olšūnas donors

Tā kā šeit esmu novērojusi arī ļoti daudz negatīvu komentāru par daudzām lietām, nevēlos atklāt savu vārdu, bet dalīties pieredzē gribu.

Kā nolēmu kļūt par olšūnas donoru?

Sākšu ar to, ka sen atpakaļ jau biju par šādu lietu dzirdējusi un iedomājos, ka varētu ko tādu darīt. Bet tā arī tas palika domu līmenī. Protams, ar laiku aizmirsās tāda lieta vispār.

Kādu laiku atpakaļ atkal saskāros ar šo tēmu - olšūnu donors. Izlēmu, ka iešu un došu iespēju arī citām sievietēm laist pasaulē bērnu.

Pārbaudes, analīzes. Terapija

Aizgāju uz AVA Klīniku. Izrunājos ar ārstiem, uzzināju, kā tas viss notiek un, ka saņemšu par to arī atlīdzību. Jā, dodoties uz turieni, nauda nebija galvenais. Man uztaisīja analīzes gan  - asins, gan arī uztriepes paņēma. Kā arī bija saruna ar psihologu. Pārbaudīja mani un pēc kāda laika bija zvans no klīnikas, ka varam sākt hormonu terapiju.

Izklausās jau ne īpaši patīkami. Hormonu terapija..

Pirms šīs hormonu terapijas vēlreiz parunāju ar ārsti, lai noskaidrotu, vai tā nav kaitīga manai veselībai.

Sāka špricēt hormonus vēderā. Un, patiesībā - tas nav nekas traks, maza adatiņa un dūrienu nejūt. 10 dienas bija šīs šprices, pēc tam vienu dienu nebija, un tad bija gaidāma punkcija.

Kamēr tika špricēti hormoni divas reizes devos uz klīniku atrādīties.

Punkcija tika veikta pilnā narkozē un neko nejutu.

Pēc punkcijas pamodos, aizgāju uz palātu, kur vēl 2 stundas nogulēju. Mani apskatīja daktere atkārtoti, pārjautāja, kāda pašsajūta, iedeva instrukciju par zāļu lietošanu (5 tabletītes ik vakaru), drošības pēc iedeva svecītes, ja nu sāp vēdara lejas daļā. Un pateica, ka pēc 10 dienām jābūt mēnešreizēm, pēc kurām man  ir jādodas atrādīties.

Es zinu, ka rīkojos pareizi

Dodoties mājās, es klīnikā redzēju vienu grūtnieci un vienu sievieti, kas ar lielu laimes starojumu sejā rādīja māsiņām sava bērniņa bildītes.

Tajā brīdī es sapratu, ka tas, ko es izdarīju, nav nekas slikts un nosodāms, es ar savu darbību devu iespēju citām sievietēm piepildīt sapni - kļūt par māmiņu.

Ļoti daudz sievietes gaida rindā uz šo procedūru, rindas ir garas, jo olšūnu donori nemaz nav tik daudz un ne katra var par tādu kļūt.

Pēc šīs punkcijas jūtos labi, tāpat kā parasti, nenovēroju nekādus blakusefektus, un man svars pēc hormonu terapijas nav nācis klāt.

Zinu, ka šo lietu veikšu atkārtoti, jo nekas nav skaistāks par iespēju būt mātei. Gribu, lai tās sievietes, kas gaida šo olšūnu, sagaidītu to pēc iespējas ātrāk.